Lai šo vasaru aizvadītu bez traģiskiem nelaimes gadījumiem, Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus ar bērniem
pārrunāt piecus ar drošību vasarā saistītus jautājumus.
1. Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
Aizvien
pieturoties siltākam laikam, liela daļa iedzīvotāju atvēsinājumu rod
tieši peldoties. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par
to liecina zīme “Peldēties atļauts”) vai, ja tuvumā tādu nav,
peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes
un atvariem. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem
peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties
tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā
ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī
starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem
vai vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, visiem obligāti
jāvelk glābšanas vestes.
2. Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
Vasarā
noteikti gadīsies arī kāda lietaina diena vai diena, kad bērnam laiks
jāpavada iekštelpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot bērnus vienatnē
iekštelpās, aicinām vecākus parūpēties, lai viņiem pašiem nav jāgatavo
vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai
aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var
izcelties ugunsgrēks. Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir
pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no
nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt
bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku,
VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt.
3. Kāpēc nedrīkst staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
Ja
bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties par
pastaigu un rotaļu vietu pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts
un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma,
iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības
problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
4. Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi būt prom?
Sākoties
vasaras brīvlaikam, daudzi bērni mājās paliks vieni, taču vecākiem būtu
jāpieradina viņus regulāri informēt vecākus, kurp viņi nolēmuši doties,
ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom. Ikvienam vecākam jebkurā laikā
būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un ar ko
nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai
gadījumos, ja ar bērnu notikusi kāda nelaime vai nepieciešama vecāku
palīdzība, bet bērns satraukumā var nespēt uzreiz nosaukt precīzu savu
atrašanās vietu.
5. Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana 112?
Pieaugušajiem
ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad notikusi nelaime, –
kuros gadījumos jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda
informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība
situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, ka tad
ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Inta Palkavniece, VUGD
Foto: Raitis Puriņš
