Zemgalē noslēgušās vairāku dienu mācības jaunizveidoto amatniecības un mākslas centru koordinatoriem un viņu palīgiem, kā arī izstrādāta Tradicionālās amatniecības un mākslas industrijas attīstības programma turpmākajiem pieciem gadiem.
Deviņi amatniecības un mākslas centri Zemgalē izveidoti galvenokārt Latvijas – Lietuvas pierobežas teritorijā ar mērķi radīt vienotu sadarbības tīklu ar lietuviešu kolēģiem, apzināt, stiprināt un popularizēt dažādu amatu prasmes, nodot tās nākamajām paaudzēm, vienlaicīgi rosinot uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību reģionā.Lai arī visi Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta «Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības vecinātājs» ieviešanas laikā izveidotie amatniecības centri ir tikai savas darbības sākuma posmā, svarīgi, lai jau šajā tūrisma sezonā tie atbilstīgi sava darba specifikai spētu nodrošināt iespējami lielāku pakalpojumu klāstu kā vietējiem iedzīvotājiem un amatniekiem, tā ceļotājiem.Tāpēc Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novada pašvaldības ir nozīmējušas atbildīgus koordinatorus, kuru pienākums ir gādāt par centru ilgtspējīgu darbību, kas ietver ar amatniecību saistītas informācijas vākšanu un izplatīšanu, starptautisku kontaktu dibināšanu, mācību un kursu organizēšanu, konsultāciju sniegšanu un radošo darbnīcu atvēršanu.Lai labāk sagatavotos uzticēto pienākumu veikšanai, arī paši koordinatori cītīgi apmeklēja projekta vadošā partnera – Zemgales Plānošanas reģiona administrācijas organizētās mācības par digitālo mārketingu, saimnieciskās darbības uzsākšanu, grāmatvedības un nodokļu nomaksas jautājumiem, kultūras tūrismu un gida darba metodiku. Mācību novērtējuma anketās dalībnieki atzinīgi izteikušies par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas pasniedzēja Rolanda Laķa, Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras docentes Ingūnas Leibus, Latvijas Kultūras koledžas Tūrisma programmas direktores Aivitas Heniņas un citu lektoru sniegtajām zināšanām, sevišķi par daudzo praktisko piemēru izklāstu. Intensīvajās nodarbībās dzirdētais daļai no klausītājiem licis apsvērt iespēju pašiem pievērsties uzņēmējdarbībai, izraugoties sev visatbilstīgāko formu. Citiem atkal vairāk vajadzējis aizdomāties par to, kā mērķtiecīgāk plānot un organizēt savu darba laiku, vēl citiem – kā pilnveidot sadarbību ar dažādu arodu meistariem un izveidot sava amatniecības centra vai studijas vietni internetā, kā iegūtās zināšanas nepaturēt vien sevī, bet nodot plašākai sabiedrībai.Līdztekus tam Zemgales un Ziemeļlietuvas teritorijai sadarbībā ar SIA «DEA Baltika» ir izstrādāta un projekta partnerinstitūcijās, kā arī plašākā sabiedrībā apspriesta Tradicionālās amatniecības un mākslas industrijas attīstības programma no 2011. līdz 2016.gadam. Tās ieviešana nākotnē ļaus Zemgales un Ziemeļlietuvas pārrobežu reģionu veidot par Eiropā pazīstamu tradicionālās amatniecības un mākslas centru, radošu darbnīcu un pasākumu organizācijas vietu ar pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi augstvērtīgu mākslas un amatniecības izstrādājumu radīšanai. Par programmas ieviešanu atbildīga būs Zemgales Plānošanas reģiona administrācija, bet uzraudzību veiks Uzraudzības padome, ko veidos trīs Zemgales un trīs Ziemeļlietuvas pārstāvji.Ar minēto programmu un citiem projekta ieviešanas laikā sasniegtajiem rezultātiem pašvaldību pārstāvji, projekta partneri no Latvijas un Lietuvas, kā arī amatniecības centru aktīvisti un citi interesenti varēs iepazīties noslēdzošajā konferencē, kas piektdien, 13.maijā pulksten 11 notiks Jēkabpils novadā, Zasas pagasta Kultūras namā. Tanī pat dienā Zasas jaunajā amatniecības centrā «Rūme» notiks Keramikas cepļa izņemšanas svētki. Juris Kālis, Zemgales Plānošanas reģiona administrācijas speciālists
