Publiskajā
telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā
visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas
(ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Pēc
Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem
par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022.
gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027.
gadā – jau 215 eiro.
Pret
premjera izteikumiem iebilda biedrība “Zemnieku
saeima”, norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko
saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr
neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.
“Tiešmaksājumu
summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta
sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi,” norāda Latvijas
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis.
Zemkopības ministrijas atbildība
“Lauksaimniekiem
un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām
saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet
gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet Eirops Komisija
(EK) vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par
to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta
graudkopības konkurētspēja,” G. Norkārklis secina, izvērtējot pasākumu kopumu,
ko ietver tiešmaksājumi.
Lai
gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un
klimata krīzes novēršanai, G. Norkārkļa ieskatā ZM izstrādātais tiešmaksājumu
saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās “naudas apgūšanai” – bez
reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts
precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu
vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.
Dažādi atbalsta veidi un
nepilnības tajos
Lai
izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi
atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma,
atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt
tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma
lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz
vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.
Ja
aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez
papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par
hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no
darbības reģiona.
Vērtējot
ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit
atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un
klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu
atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas
un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks
pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas
paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar
plašajiem monokultūru laukiem.
Sākotnējā
piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās
lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam
draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts
ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko
nitrātu jutīgās teritorijās.
Vēl
viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur
ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat
200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību
atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11%
Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz
labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt
vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī
tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet
netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju
vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu
griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks
risināta pēc būtības.
Politikas veidošanai jākļūst
caurspīdīgākai
“Aplūkojot
tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik
lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka
profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem
skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk
cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības,” secina G. Norkārklis.
“Pašlaik
sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas
tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu
ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku
organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas
pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā,” norāda LBLA vadītājs G.
Norkārklis.
Foto: pixabay.com
