Mecenātam Jānim Biseniekam 150. jubilejas gadā atklāj piemiņas zīmi
Pie biznesa centra «Zemgale» sienas vakar atklātais Jāņa Bisenieka bronzas bareljefs, kas novietots uz tumša smalkgraudaina granīta plāksnes, atgādinās par ievērojamo novadnieku, kurš bija izcils uzņēmējs, krājaizdevu sabiedrību attīstītājs, agronoms, sabiedrisks darbinieks un mecenāts.
Ideja, ka J.Biseniekam Jelgavā vajag piemiņas zīmi, virmojusi vairākus gadus, līdz beidzot novadnieka 150. jubilejas gadā tā radusi piepildījumu, stāsta fonda priekšsēdētājs LLU profesors Voldemārs Strīķis.
Granīts no Āfrikas
Bronzā veidotajā bareljefā J.Bisenieks atveidots brieduma gados. Autors tēlnieks Edgars Grīnfelds izgatavojis arī bareljefu Ādolfa Alunāna kapa piemineklim. Akmeņkalis Guntis Panders stāsta, ka granīta plāksne varētu būt atvesta no Zimbabves Āfrikā. Tāds granīta tonis, ko mākslinieks vēlējās pieskaņot bareljefam, nav sastopams ne Latvijā, ne Skandināvijas valstīs, paskaidro akmeņkalis. Viņš piebilst, ka piemiņas plāksne ir izturīga pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem un uzraksti arī lietū labi salasāmi. G.Pandera veikums ir arī komunistiskajās represijās cietušo piemiņas ansamblis Svētbirzē un plāksnes pie Jelgavas pils un «Academia Petrina».
Vietas izvēle par labu mūsdienām
Ne visai apmierināts ar piemiņas plāksnes novietojumu ir jelgavnieks Aldis Hartmanis. Viņš uzskata, ka Staļina laikos celtajai agrākajai kinoteātra ēkai, kas pārbūvēta par biznesa centru, ar J.Bisenieku nav nekāda sakara: «Plāksni vajadzēja novietot Svētes ielā, kurai no 1929. līdz 1940. gadam bija Jāņa Bisenieka vārds un kur atrodas viņa māja.» V.Strīķis atzīst, ka jautājums par to, kur novietot piemiņas plāksni, radījis diskusijas arī J.Bisenieka fonda valdē. Galu galā akceptēts Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja un uzņēmēja Imanta Kanaškas viedoklis, ka plāksne jānovieto pie biznesa centra, kura ēkas projekta attīstītājs un pārvaldītājs ir I.Kanaškam piederošais SIA «Alis». Agrākais fonda priekšsēdētājs Andris Tomašūns uzskata, ka bareljefa un plāksnes vieta izvēlēta pareizi, jo šajā ēkā taču notiek biznesa darījumi.
Novērtēja inovācijas
Uzņēmējs J.Bisenieks dzimis 1864. gada 30. novembrī saimnieka ģimenē tagadējā Vircavas pagasta Viduszīģeļos. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem viņš uzskatīja lauksaimniecības, kooperācijas attīstīšanu un inovācijas. Bija izdevējs, publicists, izstāžu organizētājs, sekmīgi vadīja savus uzņēmumus. Pēc viņa ierosmes un arī vadībā darbojās 17 dažādas biedrības, tostarp Jelgavas Latviešu biedrība. J.Bisenieks miris 1923. gadā. Rīgā Meža kapos viņam ir piemineklis, par kuru rūpes arī uzņēmies 2004. gadā Jelgavā dibinātais J.Bisenieka fonds. Atbalstot jauniešu interesi par vietējo uzņēmēju sekmēm, fonds rīko konkursus. ◆
