Kaut arī saskaņā ar martā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem šovasar ūdensapgādes uzņēmums «Jelgavas ūdens» plāno sākt iekasēt maksu par nokrišņu ūdens aizvadīšanu no īpašumiem, kam fekālās kanalizācijas notekūdeņu sistēma nav atdalīta no lietus ūdens sistēmas, daudzus jelgavniekus tas neskars.
«Jelgavā es nezinu nevienu daudzdzīvokļu māju, kuras pagalma lietus ūdeņi tiktu ievadīti fekālajā kanalizācijā. Tāpat visās rekonstruētajās ielās darbojas atsevišķa lietus kanalizācija, ko uztur pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība»,» skaidro «Jelgavas ūdens» komercdirektors Andrejs Eihvalds. Viņš atzīst, ka tomēr nereti gadās, kad kāds no klientiem patvaļīgi savus lietus ūdeņus novada pilsētas fekālajā kanalizācijā. Tādējādi rodas papildu slodze pilsētas sadzīves kanalizācijas sistēmai, kas noslēdzas notekūdens bioloģiskajās attīrīšanas ietaisēs Lapskalna ielas galā. «Jelgavas ūdens» pārstāvis uzsver, ka pilsētā fekālās kanalizācijas tīklu garums ir vairāk nekā 203 kilometri. Notekūdeņu pārsūknēšanu nodrošina 31 sūkņu stacija, kur katrā darbojas divi vai trīs sūkņi 700 līdz 20 tūkstošu eiro vērtībā.
Izvēlējās īsāko ceļu
«Pats reiz piedalījos kāda objekta pārbaudē. Skatāmies – uzņēmējs uzbūvējis noliktavas angāru. Taču lietus kanalizācijas noteku viņš patvaļīgi pievienojis mūsu sadzīves kanalizācijas vadam, kurš no angāra iet piecu metru attālumā. Turpretī «Pilsētsaimniecības» lietus kanalizācijas vads, kur varētu novadīt no angāra jumta noplūstošos ūdeņus, atrodas simts metru attālumā. Tik tālu īpašnieks nav gribējis rakties,» pieredzēto stāsta A.Eihvalds. Viņš paskaidro, ka šādiem sadzīves kanalizācijas lietotājiem tiks piedāvāti divi problēmas risināšanas varianti: atvienoties no fekālās kanalizācijas vai arī tai pieslēgties legāli un tad maksāt par ūdeņu novadīšanu. «Mēs vairāk esam ieinteresēti pirmajā risinājumā, jo mums jāatslogo kanalizācijas sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas lietainā laikā, kad daļa lietus ūdeņu tomēr infiltrējas fekālajā kanalizācijā, strādā tuvu maksimālajai jaudai jeb 24 tūkstošiem kubikmetru ūdens diennaktī,» saka A.Eihvalds. Viņš piebilst, ka sausā laikā caur attīrīšanas iekārtām vidēji diennaktī iziet deviņi līdz desmit tūkstoši kubikmetru notekūdens. A.Eihvalds atturas minēt, cik Jelgavā varētu būt tādu klientu, uz kuriem attiektos jaunais maksājums un par cik tādā gadījumā varētu augt «Jelgavas ūdens» ieņēmumi. Komercdirektors paskaidro, ka tie tiek novirzīti kanalizācijas sistēmas uzturēšanai.
Domē jautājums vēl nav skatīts
Domes priekšsēdētāja vietnieki Jurijs Strods un Aigars Rublis min, ka Jelgavas pašvaldība neplāno iekasēt maksu par lietus ūdens novadīšanu. «Ja «Jelgavas ūdens», pamatojoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, plāno veidot šādu sistēmu, tam domē jāiesniedz priekšlikumi un nopietns pamatojums, tad tos arī vispusīgi vērtēsim,» piebilst J.Strods. Savukārt deputāts Andris Tomašūns spriež: «Ja individuālās apbūves sektorā pa ielu iet pašvaldībai piederošs lietus kanalizācijas vads, tad šādu nodevu var ieviest, tādējādi veicinot, ka īpašnieks tam pieslēdzas un sakārto savu saimniecību. Ja šāda centralizētā lietus kanalizācijas vada ielā nav un lietus ūdens iekļūst fekālās kanalizācijas vados, kas tiek novadīti uz attīrīšanas ietaisēm, jānoskaidro, kas vainīgs. Ja vainīgi privātie zemes un ēku īpašnieki, lai tie maksā, ja pašvaldība – tad ne.» Deputāts Ivars Jakovels uzskata, ka «Jelgavas ūdens» lēmums par papildu samaksas iekasēšanu ir atbalstāms. «Nokrišņu ūdens aizvadīšana fekālajā kanalizācijā nav pieļaujama, jo tas pārslogo attīrīšanas iekārtas un būtiski paaugstina ūdenssaimniecības uzturēšanas izdevumus. Līdz ar to maksas ieviešanu vērtēju kā soli, lai izskaustu līdzšinējo praksi, kad atsevišķu privātmāju īpašnieki nokrišņu ūdeņus aizvada saimnieciskajā kanalizācijā uz citu pilsētnieku rēķina,» raksta I.Jakovels.
Igauņi par mums smejas
Patērētāju tiesību aizsardzības asociācijas padomes locekle Tekla Žabova uzskata, ka, ieviešot jaunu maksājumu, vispirms vajadzētu to sabiedrībā apspriest. «Mani Igaunijas kolēģi smejas, īsti nesaprotot, par ko esam uztraukušies, jo viņiem lietus un fekālā kanalizācija ir nodalīta,» teic T.Žabova.
Uzņēmuma «Rīgas ūdens» publicētā informācija liecina, ka vairākos Rīgas rajonos, piemēram, Āgenskalnā, Čiekurkalnā, kā arī galvaspilsētas centrā, vēsturiski ir izbūvēta kopīga lietus ūdens un kanalizācijas noteksistēma. Summas, kas rīdziniekiem jāmaksā par ūdeņu aizvadi, ir ļoti dažādas. Vidēji daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašniekam tie varētu būt 1,5 eiro mēnesī. Maksājums par nokrišņu notekūdeņu aizvadi, pēc «Rīgas ūdens» aplēsēm, kārtējā gada laikā varētu papildināt uzņēmuma budžetu par 125 tūkstošiem eiro.
