Lietuvas kūrortpilsētā Palangā nokrišņu dēļ šonedēļ izveidojusies avārijas situācija – pludmale ir applūdusi, līdzīgā situācijā lietus radīto seku dēļ pirms nedēļas nonāca arī galvaspilsēta Viļņa
Daudzviet Lietuvas galvaspilsētas ielas bija pārvērtušās par upi, ziņo Lietuvas mediji. Palangā tiek nolauztas barjeras, turklāt ūdens jau smeļas tualetēs, ģērbtuvēs un kafejnīcās. Cietušas arī kafejnīcas, kas atrodas pludmales zonā. “Vīrieši nes maisus ar smiltīm, lai nenoskalotu glābēju tiltiņu,” stāsta aculiecinieki. Tiek ziņots, ka pludmale pie piestātnes ir burtiski aizskalota.
Izrādās, vēl pagājušajā ceturtdienā laika apstākļi bijuši normāli, taču tad situācija pēkšņi mainījās, atnesot pamatīgus nokrišņus. Līdzīga situācija pilsētā novērota jau desmit gadu garumā – kopš tā laika, kad nolemts no pludmales aizvākt akmeņus. Glābēju priekšniecība uzskata: ja tā turpināsies, pēc pieciem gadiem pludmale jau būs pilsētā.
Viļņā lietus bijis spēcīgākais pēdējo 24 gadu laikā. Vietumis izskalots ielu segums, sabojājušies vairāki luksofori, bet nogāzēs gar nesen atklāto Rietumu apvedceļu izveidojušies noslīdeņi. Nokrišņu daudzums Lietuvas galvaspilsētā sasniedza 45 litrus uz kvadrātmetru, kas ir vairāk nekā puse no visa mēneša normas. Negaisa dēļ septiņi tūkstoši klientu palika bez elektrības. Līdz ārkārtējai situācijai pietrūcis tikai viens centimetrs.
Lietuvā 2015. gadā izstrādāts provizorisks plūdu riska novērtējums, kas liecina, ka plūdi apdraud aptuveni piecus procentus valsts teritorijas – galvenokārt Baltijas jūras un Kuršu jomas piekrasti. Pēdējo 200 gadu laikā kaimiņvalstī reģistrēti 154 stihiski plūdi. Tos izraisa lielākoties sniega kušanas ūdeņi un ledus sastrēgumi, kā arī intensīvas lietusgāzes. Iespējamie plūdu riski saistīti ar ūdens līmeņa celšanos Baltijas jūrā, kā arī ar hidrotehnisko būvju avārijām, ziņo kaimiņzemes mediji.