Šodien Lietuva atzīmē valstiskuma atjaunošanas gadadienu. Neilgi pirms kaimiņvalsts svētkiem «Ziņas» bija Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos.
Šodien Lietuva atzīmē valstiskuma atjaunošanas gadadienu. Neilgi pirms kaimiņvalsts svētkiem «Ziņas» bija Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos.
Pilsētas mēra vietnieks Vaclovs Vingrs (Vaclovas Vingras) uz jautājumu par pēdējā desmitgadē sasniegto sāk stāstīt nevis par panākumiem, bet par problēmām – pagājušajā nedēļā pārvilkta svītra Šauļu speciālās ekonomiskās zonas projektam. Tā realizācija kādreizējā padomju armijas lidlauka teritorijā sākta 1993. gadā. Lidlauks bijis pietiekami labā kārtībā, lai to varētu izmantot un attīstīt. Iecere saistīta ar tranzītlidlauka izveidi, kur veikt preču sadali, komplektēšanu un pārkraušanu.
Šajos gados strādāts intensīvi – sakārtota ap simts hektāru lielā teritorija, kur vajadzīgs, meliorēts, izbūvēti kravas un pasažieru termināli, uzceltas saimnieciskās un administratīvās telpas, kur izvietoties komercstruktūrām, uzstādītas jaunas navigācijas un citas lidlauka aprīkojuma iekārtas. Kopumā projektā ar valsts atbalstu ieguldīti 170 miljoni litu.
Ekonomiskās zonas teritorijā telpas īrējušas kādas 40 firmas, taču biznesa aktivitātes tā arī nav izdevies attīstīt. Acīmredzot jau sākotnēji līdz galam nebija izdomāts projekta ekonomiskais pamatojums un izstrādāta mārketinga stratēģija, lai panāktu komerclidmašīnu nolaišanos, domā V.Vingrs.
Tagad valdība ekonomisko zonu likvidējusi un lidlauku nodevusi Lietuvas armijai. Arī tai nav tik daudz lidaparātu, lai to izmantotu pamatmērķiem, bet armija vismaz nodrošinās iekārtu saglabāšanu un teritorijas uzturēšanu.
Uzņēmumi vairs neiet no rokas rokā
Tautsaimniecībā svarīgi, ka uzņēmumi vairs tik bieži nepāriet no vienām rokām citās. Pēc pirmā privatizācijas viļņa ne visiem saimniekot izdevās veiksmīgi, visvairāk «kliboja» produkcijas realizācija. Tāpēc ne vienam vien mainījās saimnieki. Pirms gadiem diviem situācija pamazām sākusi mainīties, un pašlaik jau vairumā uzņēmumu esot ar ko runāt. «Kaut gan tie veidojušies uz agrāko uzņēmumu bāzes, saucu tos par jau-niem. Ir notikusi modernizācija un optimizācija, mainījies produkcijas klāsts, tirgus orientēts ne vien uz Austrumiem, bet arī uz Rietumiem. Uzņēmumos jūt saimnieka roku, jūt, ka viņi atnākuši uz palikšanu.» Mēbeļu rūpnīcā vairs neražo tikai krēslus, bet ievērojami plašāku produkcijas klāstu, attīstījusies neausto izstrādājumu fabrika, kas ražo arī segas, spilvenus un ādas mēbeles. Klāt nākušas jaunas ražotnes – Šauļos top kapsulas, no kurām uzpūš dažāda tilpuma un formas PET pudeles, zvejas tīklus. No ārvalstu investoriem veiksmīga izrādījusies sadarbība ar vāciešiem, kas iegādājušies velosipēdu rūpnīcu. Pirmais sadarbības partneris uz Šauļiem atvedis nākamo, ieinteresējis dāņus.
Kopumā pilsētā reģistrēti apmēram seši tūkstoši uzņēmumu. Lielie skaitāmi gandrīz uz vienas rokas pirkstiem. Tautsaimniecība balstās uz vidējiem uzņēmumiem. Pēc Šauļu Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektora Rimunda Domarka (Rimundas Domarkas) aplēsēm, tikai trešā daļa no reģistrētajiem uzņēmumiem aktīvi darbojas un attīstās.
Bankrots nav svešs jēdziens
Arī Šauļiem nav gājusi secen uzņēmumu likvidācija. Vēl šogad pēc 125 pastāvēšanas gadiem likvidēta 1877. gadā dibinātā apavu fabrika «Elnes». Vislielāko spriedzi izraisījis integrālo mikroshēmu rūpnīcas bankrots, kur nodarbināti 4000 strādājošo. «Mūsu pašu muļķības pēc tas iznāca. Būdami patriotiski noskaņoti, atteicāmies piegādāt izstrādājumus Krievijas militārajam korpusam, bet cieta mūsu pašu ekonomika,» atzīst pilsētas mēra vietnieks.
Uz sabrukuma robežas bijusi arī Šauļu televizoru rūpnīca. Nupat noslēgts līgums par «Samsung» markas televizoru izgatavošanu un daļā korpusu atsākta ražošana, bet kādreizējo 6000 darbinieku vietā uzņēmumā tagad strādā tikai nepilni trīs simti.
«Tie, kas palikuši, ir atraduši savu vietu. Mums ir spēcīga ceļu būves kompānija, kas strādā Kazahijā, nemaz nerunājot par Kaļiņingradas apgabalu Krievijā un Poliju. Ir stiprs celtniecības uzņēmums, tiesa, pilsētā celtniecība nenorit aktīvi.»
Viena krīze izraisa nākamo
Lielu spriedzi izraisījusi Krievijas krīze. Šauļos vēl padomju gados spēcīgi attīstījusies mājražošana. Paralēli trikotāžas fabrikai darbojies stingri organizēts mājražotāju tīkls, kura produkcija ceļojusi uz Krieviju, tālo Sahalīnu ieskaitot. Tas gan nav bijis konteineru līmenī, bet arī ar autobusiem nodarbošanās izrādījusies visai ienesīga.
«Neviens nav pārbaudījis, bet, pēc dažu aplēsēm, šajā biznesā, sākot ar adīšanu, šūšanu un beidzot ar realizāciju, bijuši iesaistīti ap 20 tūkstoši pilsētnieku. Bizness bija puslegāls, sociālie maksājumi veikti daļēji, bet tirdz-niecība ritēja ļoti sekmīgi. Daudzi kļuva bagāti, lielas mājas sacēla. Tiesa, tagad viņi tām staigā riņķī un nezina, ko darīt, jo uzturēšana ir pārāk dārga. Bet, lielo naudu pelnot, viņi neņēma vērā iespējamos riskus, nedomāja, ka tā nebūs uz mūžīgiem laikiem. Līdz ar Krievijas krīzi bizness beidzās un sākās problēmas,» stāsta V.Vingrs, norādot, ka tas kārtējo reizi apliecina nepieciešamību līdz ar iekārtas maiņu mainīt arī cilvēku apziņu. «Ikvienam jāsaprot, ka pirmām kārtām par visu atbildīgs ir katrs pats. Vairs neder agrākā mēraukla, ka par tevi parūpēsies valsts.»
Jā, sociālā palīdzība visas problēmas neatrisinās. Šauļos šogad 18 miljoni litu no gandrīz 130 miljoniem litu pilsētas kopbudžeta atvēlēti sociālajai palīdzībai. Pabalstus piešķirt paredzēts vairāk nekā 15 pozīcijās – sākot ar palīdzību svarīgākajos dzīves gadījumos un beidzot komunālo maksājumu segšanai. Pērn vidēji katrs Šauļu iedzīvotājs kā palīdzību saņēmis 24 litus. «Tajā pašā laikā netālajā Paņevēžā vidēji uz vienu iedzīvotāju izlietoti 12 liti. Bezdarba un algu līmenis abās pilsētās ir līdzīgs. «Iespējams, mūsu cilvēki ir strādājuši, bet ienākumus pilnībā nav uzrādījuši. Iespējams, bijuši inertāki. Jādomā, kā risināt šo problēmu. Pašvaldībai līdzekļus noteikti būtu izdevīgāk ieguldīt jomās ar lielāku atdevi – izglītībā, veselības aprūpē.»
Tilts starp vēlētājiem un deputātiem
Pašvaldības un deputātu attiecībās ar sabiedrību V.Vingrs velk paralēles ar laulību, kad bezmaz vai nedēļu pēc precībām iznāk dzirdēt pārmetumus par dzīves sabojāšanu. Bet, nopietni runājot, par efektīvu tiltu starp vēlētājiem un ievēlētajiem tiek uzskatītas nevalstiskās organizācijas. Šauļos reģistrēts vairāk nekā 250 NVO, no tām aktīvi darbojas kādas 60 līdz 70, un tas nav maz. «Sākumā liekas, kāpēc tās nepieciešamas. Bet, lai veidotos savstarpējā izpratne, lietišķāk risinātu problēmas, veidotos labāka saikne ar sabiedrību, šīs organizācijas ir vajadzīgas.
Veselības, sporta, kultūras, vides aizsardzības un citās jomās cilvēki ir izpratuši, ko nozīmē kopā darboties, papildināt savu redzesloku un ietekmēt vispārējās norises.»
Lielāka aktivitāte raksturīga NVO, kur darbojas sievietes. Nupat pašvaldība akceptējusi telpu piešķiršanu, lai pēc tam sieviešu organizācija ar Somijas fonda līdzekļu palīdzību izveidotu centru, kur sniegt palīdzību krīzes situācijās, risināt sociālās un psiholoģiskās problēmas un vienlaikus rosināt uz darbību. Telpas piešķirtas arī daudzām citām NVO. Parasti tas notiek pēc tam, kad organizācija jau apliecinājusi sevi darbos.
Savukārt pirms vērienīgāku ieceru realizācijas pašvaldība parasti pilsētas rajonos organizē iedzīvotāju sanāksmes, lai uzzinātu viņu domas. «Tas nekas, ka no 3500 rajona iedzīvotājiem atnāk 35, tomēr viņu vajadzības ne vienmēr var sakrist ar ierēdņu kabinetos izstrādātajiem plāniem.»
Attiecības ar sadraudzības pilsētu Jelgavu V.Vingrs raksturo kā labu draugu un kaimiņu attiecības, kad abas puses galvenokārt satiekas nozīmīgākajos dzīves brīžos un svētkos. Tikšanās reizē ar mūsu mēru Andri Rāviņu Šauļu kolēģi atzinuši, ka abām pilsētām ir daudz radniecīgu saimniecisku jautājumu, kurus apspriest un kuros palīdzēt ar padomu risinājuma meklējumos.
***
Šauļi skaitļos un faktos
Platība – 81 kvadrātkilometrs.
Iedzīvotāju skaits – 146,2 tūkstoši. Salīdzinājumā ar 1989. gadu samazinājies par 7 procentiem.
2001. gada deviņos mēnešos rūpnieciskā produkcija realizēta 408,5 miljonu litu apmērā. Tas veido 2,03 procentus no valsts realizācijas kopapjoma. Pašu valsts tirgū pārdoti 32,8 procenti Šauļu izstrādājumu.
No Šauļu pilsētā un rajonā saražotās produkcijas eksportēti 87,2 procenti izstrādājumu. 10 procenti eksportēti uz Krieviju un NVS valstīm, 90 procenti – uz Rietumeiropu.
Bezdarba līmenis šā gada sākumā bija 14,8 procenti, pirms gada – par 0,7 procentiem vairāk.
