Dienu pastrādājot Jelgavā un rajonā, lietuviešu žurnāliste Nijole Koskiene laikrakstā «Šiauliu Kraštas» publicēja trīs reportāžas – «Latvijas cūkēdiens», «Desa, mellenes un Dievs», «Latvijas medicīnas krahs». Pirmajā stāstīts, ko par pensiju samazināšanu domā Elejas sirmgalvji. Kādai sievai pēc slimnīcā pavadītajām piecpadsmit dienām nācies samaksāt 80 latu (tas ir mazāk par pusi no strādājošajiem paredzētās summas). Tādēļ pēc tam nācies aizņemties naudu, lai nopirktu maizīti. Jelgavas Lietuviešu biedrības dalībniece Regīna Detlava, kas palīdzēja iepazīties ar rakstu saturu, piebilda, ka Lietuvā gan neviens pensijas nemazinātu, jo tad tauta ar mēslu dakšām būtu pie parlamenta. Otrajā rakstā ir stāsts par strādājošo māmiņu algu apcirpšanu par 50 procentiem, kas jelgavniecei Denisai, kura audzina dēliņu, liek domāt par došanos uz ārzemēm. Pusdienlaikā Raiņa parkā Nijole kopā ar fotogrāfu Giedri Baranausku uzkoduši sviestmaizes. Tur viņa aprunājusies ar divām kundzēm, kuras agrāk pusdienās kafejnīcā atstājušas trīs līdz piecus latus, taču tagad krīzes laikā dod priekšroku no mājām līdzpaņemtajam ēdienam. Runājot par ēdienu, reportāžā salīdzinātas maizes, cukura, piena cenas «Rimi» veikalā Šauļos un Jelgavā – pie mums tās ir par apmēram 20 – 25 procentiem augstākas. «Dievs mūs badā neatstās,» rakstā citēts sešu bērnu mātes Baibas Ozolas teiktais. Kopš decembra tēvam Mārim nav pastāvīga darba, trūcīgs ir valsts dotais bērnu pabalsts. Labi, ka pašvaldība palīdz bērnu izglītošanā un segt komunālos maksājumus. Ģimene cīnās un negrasās atstāt Latviju. Trešais raksts – par medicīnisko aprūpi – sākas ar Jelgavas poliklīnikas vadītājas Annas Zīvertes vēlējumu tagad gan Latvijā neslimot. Viņa ir neizpratnē, kāpēc cilvēki neprotestē pret veselības aprūpē notiekošo. To varot saprast vienīgi tā, ka jaunie un spēka pilnie, kuri veido politiku, mazāk slimo un par vājākajiem nedomā. Ārsti, viņasprāt, izdzīvos, arī viņas vectēvs, būdams ārsts, lēģerī Sibīrijā izdzīvojis.
