A.Varns dzimis Lietuvas pilsētiņā Jonišķos. No pašas bērnības viņš iemīlējis zemgaliešu zemi.
A.Varns dzimis Lietuvas pilsētiņā Jonišķos. No pašas bērnības viņš iemīlējis žemgaliešu zemi. XIX gadsimta beigās Jonišķi bijis neliels tirgotāju un amatmeistaru centrs ar 5000 iedzīvotāju.
Lietuvas vēsturē šī zeme ir slavena ar savu dramatisko pagātni. Tur, tāpat kā Akmenes, Pakrojas, Pasvales zemēs, dzīvoja žemgaļi. Trīs kilometrus no Jonišķiem bija Žemgales Sidraba pils. Pats izcilākais lietuviešu karavīrs Gedimins titulēja sevi par Žemgales karali. 1526. gadā Viļņas bīskaps Jons tai pusē uzcēla katoļu baznīcu un vietu nosauca par Jonišķi.
Adoma vecākiem Jozam un Pranciškai Varņiem Jonišķos bija sava māja un zeme. Vecāki un bērni runāja lietuviski un poliski. Ģimene bija reliģiska, un zēns no četru gadu vecuma kalpoja pie altāra dievnamā. Desmit gadu vecumā viņš sāka mācīties Jonišķu divgadīgajā skolā. 1890. gadā teicami pabeidza skolu un rudenī vecāki viņu aizveda uz Latviju, Mītavas ģimnāziju.
Mītava bija viena no tām vietām, kur lietuviešu bērni jutās brīvāk, kur bija ievērojams lietuviešu kultūras centrs. Mītavā pirmos soļus baznīcā un literatūrā sāka Jozs Tums-Vaižgants. Septiņus gadus, strādādams par grieķu un latīņu valodas skolotāju. Mītavā bija apmeties izcilais lietuviešu valodnieks Jons Jablonskis, tur dzīvoja Mečislavs Davainis-Silvestravičs, bieži no Rīgas uz šejieni atbrauca Prans Mašiots, pie draugiem ciemojās Vincs Kudirka.
No 1890. līdz 1895. gadam, kad Mītavā mācījās A.Varns, te eksistēja «Varpas» literārā komisija, kas palīdzēja redakcijai izvēlēties literāros tekstus. Komisijas sastāvā bija V.Kudirka (Lietuvas himnas autors), J.Jablonskis, P.Mašots, J.Tums-Vaižgants un citi. Ģimnāzijā darbojās lietuviešu skolēnu pulciņš «Kūdiķis», kura idejiskais vadītājs bija J.Jablonskis. Pulciņā piedalījās vecāko klašu audzēkņi, kas vēlāk kļuva par pazīstamiem valsts un kultūras darbiniekiem, – Lietuvas prezidents Antans Smetona, Jurģis Šlapelis, Petrs Avižonis, Kazimirs Būga un citi.
A.Varns atceras, ka vecāko klašu audzēkņi sarunāja lūgšanu pirms stundām sākt nevis krievu valodā, bet lietuviešu, un A.Smetona 1894. gada 14. oktobrī tā arī izdarīja. No tā cieta skolēni – daudziem vajadzēja atstāt ģimnāziju.
Katolisma stundas ģimnāzijā pasniedza J.Tums-Vaižgants, kas no 1893. līdz 1895. gadam strādāja par vikāru Mītavas katoļu draudzē. A.Varns 1896. gadā saslima un nevarēja beigt ģimnāziju. Līdz 1900. gadam viņš mācījās Kauņas seminārā, bet nebeidza to. Tur viņš sāka zīmēt, interesēties par mākslu. Vēlāk A.Varns aizbrauca uz Pēterburgu un iestājās mākslas skolā, kur iepazinās ar Mariju Kuraitīti, nākamo dzīvesbiedri.
Vasaras atvaļinājumu viņš pavadīja dzimtajos Jonišķos. Tur viņš parādīja sevi ne tikai kā mākslinieks, bet arī kā aktieris, kas uzdrošinās spēlēt lugas lietuviešu valodā. Tāpēc A.Varnam vajadzēja atvadīties no mācībām Pēterburgā un nelegāli aizbraukt no Lietuvas uz Krakovu. Tur viņš dziļāk izzināja mākslu un organizēja lietuviešu kultūras draudzi. Divi gadi Krakovā nebija velti – viņš daudz gleznoja, papildināja zināšanas un izauga kā personība. 1905. gadā A.Varns devās uz Ženēvu, bet 1908. gadā palika dzīvot Sicīlijā. Pēc tam bija pirmās lielās izstādes Viļņā, Galīcijā, Zakopanē. Itālijā 1922. gadā tika organizēta fotoizstāde «Lietuvas krustu ekspozīcija».
Lietuvas neatkarību 1918. gada 16. janvārī A.Varns sagaidīja Viļņā. 1919. gada 19. aprīlī Viļņu okupēja poļu leģionāri. Lielākā daļa lietuviešu inteliģentu pārcēlās dzīvot uz Kauņu. Viļņā A.Varns daudz gleznoja un strādāja kā pedagogs. 1920. gadā Kauņā tika organizēta Lietuviešu mākslas biedrība, un viņš tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Izstādē Kauņā A.Varns eksponēja 84 darbus: portretus, dabasskatus, grafikas, teātra dekorācijas un tērpu skices bērnu teātrim.
Viņa sieva Marija Varniene bija pirmā pedagoģe, kas bērnu audzināšanā izmantoja Marijas Montesori sistēmu Lietuvā. A.Varns arī tulkoja Montesori grāmatas.
A.Varns zīmēja skices Lietuvas papīra naudai litam un bija pirmais lietuviešu pastmarku izgatavotājs.
Pēc Otrā pasaules kara A.Varns aizbrauca no Lietuvas uz Vāciju un tālāk uz Ameriku. 1957. gadā viņš atklāja Čurļoņa galeriju. A.Varns nodzīvoja garu un interesantu dzīvi – vairāk nekā simts gadu. Viņš ļoti mīlēja savu tautu, ilgojās pēc Lietuvas un dzīvoja ar to savās domās.
