“Man kādreiz ir jautāts – bet kādas sievietes jums pašam patīk? Nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Sieviete var būt blonda vai tumšiem matiem, bet tādām acīm, kas ierauj tevi dziļumā. Visām gleznotajām sievietēm esot arī kas kopīgs – droši vien, jo viena roka gleznojusi,” tā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā Sieviešu dienā atklājot Lietuvas 101. jubilejai veltīto izstādi, sacīja tās autors Laimutis Šurna.
Izstādē skatāmi darbi, kuros attēlotas galvenokārt sievietes. “Tēli nav zīmēti no dabas, tā ir mana fantāzija. Kā audekls grib, tā arī sanāk – speciāli nekas nav domāts,” skaidro mākslinieks. Viņš dzimis 1963. gadā Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis Induļa Zariņa meistardarbnīcu. Kopš 1995. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Iekārtojis daudzas personālizstādes, piedalījies grupu izstādēs. Viņa darbi atrodas Rumānijas, Krievijas, Itālijas, Lietuvas muzejos, privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Izraēlā, Krievijā, ASV, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā.
L.Šurna pamatā glezno sievietes, sieviete bija centrā arī viņa diplomdarbā. “Zem visiem sieviešu tēliem esmu es pats,” saka mākslinieks, kuram ir lietuviešu saknes. Viņš stāsta, ka latviešu un lietuviešu māksla atšķiras. Latvijā vairāk attīstīta ir glezniecība, savukārt Lietuvā stiprāka ir grafika. L.Šurnam tuvāka esot glezniecība. Kādreizējais Mākslas akadēmijas rektors Valdis Dišlers, pie kura mākslinieks veidoja savu diplomdarbu, gan esot norādījis, ka viņa stiprā puse ir tieši grafika. “Man patīk spēlēties ar krāsu, bet patīk arī līnijas, patīk tumšā un gaišā pārejas,” stāsta mākslinieks. Ar smaidu viņš teic – Latvijas izstādēs vienmēr tiek uzsvērts, ka L.Šurnas darbos redzama viņa lietuviešu izcelsme, savukārt Lietuvā tiek pieminēta latviešu skolas ietekme. Vēl viņš piemetina – ja esi nodevies radīšanas procesam un izdodas, darbu nedrīkst atlikt uz citu dienu, ir jādara uzreiz.
Izstādē apskatāma arī jūras ainava. “Ja mākslinieks izmanto melno krāsu, tas nenozīmē, ka viņam ir depresija. Viņam vienkārši tā patīk,” saka L.Šurna. Tāpat starp sieviešu tēliem apskatāms lietuviešu gleznotāja Mikaloja Konstantīna Čurļoņa portrets, kurš, pretēji vairākumam citu mākslinieku darbu, ir pretskatā, nevis profilā. “Gleznot profilā man šķita neinteresanti. Mēģināju viņu nedaudz pagriezt, iztēloties, kā viņš varētu izskatīties no cita rakursa,” stāsta L.Šurna. Viņš ir veidojis arī sienas gleznojumus.
Iepriekš L.Šurnas darbi bijuši skatāmi Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē.
Izstādes atklāšanā uzstājās jaunās mūziķes Elīza Zariņa, Elvīra Grendziņa un Jeļizaveta Širjajeva.
Izstāde bibliotēkā skatāma visu martu.
