Līga ir Spīdolas skolas audzēkne, absolūts garastāvokļa cilvēks, tāpēc viss, ko viņa pateikusi, citā reizē, iespējams, būtu pavisam atšķirīgs.
Līga ir Spīdolas skolas audzēkne, absolūts garastāvokļa cilvēks, tāpēc viss, ko viņa pateikusi, citā reizē, iespējams, būtu pavisam atšķirīgs. Tādas tobrīd bija Līgas izjūtas par vērtībām un Jāņu dienas simboliem.
Bērnība – mazi bērni un atmiņas par bērnudārza laikiem. Ļoti, ļoti gribējās uz skolu.
Jūra – plašums un iespēja aizmirsties.
Mūzika – izjūtas līdzīgas kā pie jūras, var justies brīvi un atraisīti.
Draugi – draugiem ir jābūt, ar viņiem var justies forši.
Vārdadiena – var nesūtīt ielūgumus, bet vienalga gaidīt ciemiņus.
Līgovakars – daudz cilvēku mājās, siers un alus (pati gan alu nedzeru).
Jāņu diena – tā kā svinēšana sākas iepriekšējā vakarā, lielākajai daļai cilvēku Jāņos ir paģiras.
Jāņuzāles – papardes un madaras.
Jāņtārpiņi – tad es uzreiz atceros Edgara Liepiņa dziesmas, viņam viena bija arī par jāņtārpiņiem.
Papardes zieds – tās nezied. Atceros, kad brālis precējās, uz ielūgumiem bija uzzīmēts papardes zieds. Varbūt tas varētu kalpot kā simbols Amora vietā. Tas būtu tāds kā latviešu Amors.
Sapņu Jānis – puisis ar spēcīgām rokām, galvu uz pleciem un taisnu mugurkaulu. Acis – dziļdomīgas, vislabāk brūnas. Mati – tumši vai tumši blondi. Viņam jābūt garākam par mani.
Ugunskurs – man tas ļoti patīk, it sevišķi zvaigžņotā naktī un ja blakus ir kāds mīļš cilvēks. Uguns mani fascinē – gan ugunskurs, gan sveces.
Jāņu dienas ticējumi – īpaši tos nepārzinu. Kādreiz kaut
kas ir lasīts, bet atmiņā nav palicis.
Alus – esmu to pagaršojusi, bet man nepatīk.
Siers – mana mamma Jāņiem vāra garšīgu sieru, recepti viņa iemācījusies no vecāsmammas.
