Tāpat kā lielākajai daļai iedzīvotāju, arī man ir pastāvīga dzīvesvieta – mājas, kur netraucēti atpūsties.
Tāpat kā lielākajai daļai iedzīvotāju, arī man ir pastāvīga dzīvesvieta – mājas, kur netraucēti atpūsties. Savā ligzdiņā atgriezties vienmēr ir patīkami. Bet… Ne vienmēr to izdodas iekārtot pašā pilsētas centrā. Man nenāk ne prātā žēloties, kāpēc man nepiešķīra dzīvokli centrā, bet gan gribas nedaudz filosofiski jautāt, kādēļ nedzīvojam filmas «Piektais elements» veidotāju iztēlotajā fantastiskajā nākotnes vīzijā, kurā itin veikli ceļu satiksmes dalībnieki pārvietojas pa gaisu. Manuprāt, pašreiz tas būtu vienīgais risinājums, kā automašīnu labā tehniskā kārtībā īsā laikā nepārvērst grabošā bleķu kaudzē. Nu, protams, neviens no mums – Atmodas ielā dzīvojošajiem – nevar atļauties gaisa kuģi vai ko tamlīdzīgu, kas vienā rāvienā mērotu ceļa posmu mājas – darbs, tādēļ pārvietojamies tradicionāli – ar vieglo automobili pa «kriminālo» Ganību ielu garām lielajam veikalam «MNL».
Manās, kā ikviena autovadītāja, interesēs ir izvairīties no sala izplēstajām rievām uz ceļa, lai mašīnai veiksmīgi izietu ikgadējo tehnisko apskati, saglabātu auto labā kārtībā, jo vairums detaļu, kas pirmās nomocītas atsakās kalpot, maksā dārgi. Bet Ganību iela ir tikai viens liels bedru sakopojums, un jau braukt ar pirmo pārnesumu šķiet pārāk ātri. Katru rītu dodoties uz darbu, bet vakarā atpakaļ, esmu spiesta realitātes šova statusu ieņēmušo Ganību ielu mērot divas reizes dienā, tas ir, 14 reizes nedēļā un aptuveni 60 reizes mēnesī. Es droši arī varētu to rēķināt ilgākā laika posmā, jo situācija tikai pasliktinās, un iela tuvu kritiskam stāvoklim ir jau vairāk nekā gadu. Laikam pēdējo reizi šo stāstu varu iekļaut rubrikā «Mirkļi», jo izskatās, ka pavisam drīzi tas vairs nebūs nekāds mirklis, bet gan, piemēram, «spriedzes pusstunda».
Saprotams, ka pašvaldību budžetā līdzekļu nav tik daudz, cik gribētos, bet spīdzināt autovadītājus arī nevajadzētu. Varbūt ceļš jāsalabo uzņēmumam, pie kura tas pieved, šajā gadījumā «MNL»? Blakus atrodas degvielas uzpildes stacija, kas nelielā amplitūdā savu teritoriju sakopusi, to par caurbrauktuvi izmanto pret savu auto līdzjūtīgākie šoferi.
Kad Ganību ielas «krateklis» pievarēts, priekšā ir ar grants segumu klātā Atmodas iela, kas slapjajā laikā pārvērtusies par garu dubļu pļeku un gaida kādu nesen nomazgātu automobili. Uz visu jau jāraugās no gaišās puses – vairāk sabojātu automobiļu, mazāk izplūdes gāzu, vairāk bedru – tiek nostabilizēta autovadītāja prasme braukt, lavierēt, līdz ar to Jelgavas satiksmes dalībniekus var uzskatīt par īstiem profesionāļiem! Tikai žēl, ka citi to nesaprot. Nesen uzņēmu viesus, kas izteica līdzjūtību mana izteikti līganā ceļa mājup dēļ.
