Šāgada 1. februāris ienesīs jaunumus līdzšinējā mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtībā.
Šāgada 1. februāris ienesīs jaunumus līdzšinējā mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtībā.
Pagājušā gada nogalē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju no Vides valsts inspekcijas un Reģionālās vides pārvaldes pārņem Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Kā “Ziņas” informē CSDD Jelgavas nodaļas vadītājs Valdis Buividaitis, līdz šim mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrs tika veikts tikai žurnālos un informācija glabājusies kartotēkā, kas nav ļāvis pilnā apmērā šos transporta līdzekļus uzraudzīt un kontrolēt. Savukārt tas apgrūtinājis gan nozagto ūdens transporta līdzekļu meklēšanu, gan pārkāpumus izdarījušu transporta līdzekļu vadītāju atrašanu un sodīšanu. “Turpmāk Latvijā būs vienots datorizēts visu transporta līdzekļu reģistrs, kas policijai, robežsardzei un citām institūcijām, kam nepieciešamības gadījumā jārīkojas ļoti operatīvi, būs pieejams 24 stundas diennaktī,” tā V.Buividaitis.
Minētais lēmums pieņemts arī tāpēc, ka līdzšinējo CSDD ieviesto transporta līdzekļu reģistru atzinīgi novērtējuši Eiropas Savienības eksperti. Turklāt sistēma, kad mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju veic institūcija, kas pamatā reģistrē sauszemes transportlīdzekļus, Eiropā neesot nekas neparasts.
Jaunie noteikumi paredz, ka jāreģistrē ūdensmotocikli, motorlaivas un kuteri. Airu laivu īpašniekiem būs dota iespēja reģistrēt savus kuģošanas līdzekļus, bet tas būs brīvprātīgi. Izņēmuma gadījumi būs tie, kad airu laivas tiks izmantotas rūpnieciskā zvejā, kā arī, ja pašvaldība vai cits iekšējo ūdeņu īpašnieks noteicis, ka attiecīgajā ūdenstilpnē atļauts pārvietoties tikai ar reģistrētiem kuģošanas līdzekļiem. Kā skaidro V.Buividaitis, šogad Lielupes baseinā ir noteikts rūpnieciskās zvejas aizliegums, tāpēc airu laivu reģistrācija nav vēl obligāta.
Jāatceras, ka kuģošanas līdzeklis īpašniekam jāreģistrē piecu dienu laikā pēc tā iegādes vai ievešanas no ārvalstīm. Piecu dienu laikā tas jāpārreģisrē, ja mainās vismaz viens no braucamā tehniskajiem datiem, kā arī dati par īpašnieku.
Daudzus interesē jautājums, vai nav jāreģistrē piepūšamās gumijas laivas. V.Buividaitis: “Noteikumi neparedz šā transporta līdzekļu obligātu reģistrāciju. To, protams, var darīt, jo nozaudēšanas vai zādzības gadījumā tas atvieglotu mantas atdošanu īpašniekam.”
Lai reģistrētu mazizmēra kuģošanas līdzekli, nepieciešams iesniegums, reģistrācijas dokumenti vai tehnisko datu sertifikāts, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments un dokuments, kas apliecina, ka kuģošanas līdzekļa ievešana valstī noformēta atbilstoši muitas noteiktajām prasībām. Ūdensmotocikliem papildus iesniedz izziņu par ūdensmotocikla agregātu numuru salīdzināšanu.
Pēc kuģošanas līdzekļa reģistrācijas īpašniekam izsniedz reģistrācijas apliecību, un transporta līdzeklim tiek piešķirts valsts reģistrācijas numurs. Noteikumi paredz trīs reģistrācijas numuru izmērus. Pats numurs būs divu burtu un četru ciparu kombinācija, bet papildus kuģošanas līdzekļa īpašnieks varēs reģistrēt arī kuģošanas līdzekļa vārdu. Numurus būs iespējams izvēlēties gan uzlīmju veidā, gan kā trafaretus, kurus pats uzkrāsotu uz kuģošanas līdzekļa bortiem atbilstoši valsts standarta prasībām. Noteikumi paredz, ka numuriem uz kuģošanas līdzekļa borta jābūt divās vietās.
Visi līdz šim reģistrētie mazizmēra kuģošanas līdzekļi gada laikā jāpārreģistrē CSDD. Tas saistīts ar to, ka līdzšinējos Vides valsts inspekcijas ar roku veidotās kartotēkas datus praktiski nav iespējams ievadīt CSDD datu bāzē. Turklāt pašreizējā informācija ir nepilnīga.
Paredzēts, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas maksa būs tāda pati kā pašreiz par sauszemes transportlīdzekļu reģistrāciju un reģistrācijas apliecības izsniegšanu – 5 lati. Numurzīmju komplekta prognozējamā cena ir 3,50 latu. Ņemot vērā, ka airu laivu reģistrācija ir brīvprātīga, par to reģistrāciju, visticamāk, nebūs jāmaksā.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk Latvijas Jūras administrācija Kuģu reģistrā reģistrēs visus lielos kuģus un jahtas. Pārējie peldlīdzekļi, piemēram, švertlaivas, ūdensvelosipēdi vai vējdēļi, nav jāreģistrē.
Pēc ziņām, kas ir CSDD Jelgavas nodaļas rīcībā, Jelgavas pilsētā un rajonā līdz šim reģistrēts gandrīz 200 motorlaivu un tikpat airu laivu. V.Buividaitis uzsver, ka gadījumā, ja īpašnieki šos transporta līdzekļus vēlas ekspluatēt arī turpmāk, gada laikā tie jāpārreģistrē.
***
CSDD neatkarīgi no to izmantošanas veida jāreģistrē šādi kuģošanas līdzekļi, kas paredzēti lietošanai iekšējos ūdeņos:
ūdensmotocikli (kuģošanas līdzekļi ar mehānisko dzinēju, kas paredzēti braukšanai, vadītājam vai vadītājam un vienam vai vairākiem pasažieriem sēžot vai stāvot uz tā);
motorlaivas (ūdenssportam un izklaidei paredzēti kuģošanas līdzekļi bez klāja un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem; paredzētas braukšanai, galvenokārt izmantojot mehānisko dzinēju, kura jauda ir lielāka par 3,68 kW (10 zirgspēku); garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem);
kuteri (ūdenssportam un izklaidei paredzēti kuģošanas līdzekļi ar klāju un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem; paredzēti braukšanai, galvenokārt izmantojot mehānisko dzinēju, un to garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem);
airu laivas (kuģošanas līdzekļi, kas paredzēti braukšanai, izmantojot airi (airus) vai motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW jeb 10 zirgspēku).
***
Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā reģistrē šādus kuģošanas līdzekļus:
kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru vai vairāk;
velkoņus, palīgflotes un pasažieru kuģus;
zvejas kuģus neatkarīgi no garuma, ja tos izmanto komercdarbībai jūrā;
jahtas (kuģis ar klāju un atsevišķām cilvēkiem paredzētām no ūdens aizsargātām telpām, kas domāts braukšanai galvenokārt ar burām un kura garums ir lielāks par 2,5 metriem).
