Kad vainagi savīti, mājas sapostas, siers sasiets un alus ir gatavs, Līgo svētki var sākties!
Kad vainagi savīti, mājas sapostas, siers sasiets un alus ir gatavs, Līgo svētki var sākties! Šogad, saules sildīti un sinoptiķu solītā «mainīgā mākoņu daudzuma» mērcēti, jelgavnieki kopīgai līgošanai nodevās divas dienas. Pilsētas Zāļu tirgū sestdien tika sveikti čaklākie, kas ik dienas rūpējas par apkārtnes sakopšanu. Jaunus kausus šais svētkos saņēma novada raženākie Jāņi. Pēc garajām lietavām svētdienas vakarā līgošana turpinājās brīvdabas estrādē. Vasaras saulgrieži ir viena no reizēm, kad domājam par skaisto gan apkārt, gan sevī, – kādi būsim paši, tādi – mūsu svētki. Jelgavas skaistums aug ar katru dienu. Lai apņemšanos to kopt nevada tikai vēlme izbēgt aplīgošanas Jāņu vakarā!
«Kur palika domenieki, kad neredz(-a) staigājot –/Vai būs žurki norējuši, ievilkuši midzenī?» aplīgojuši Zāļu tirgus norišu vadītājus un dalībniekus, sestdienas rīta cēliena aizsācēji «Dimzēns» ar apdziedāšanās pantiem pie skatuves aicināja Domes rīkotā konkursa «Sakoptākā dzīvestelpa» balvu pasniedzējus.
«Esam secinājuši, ka turpmāk nedaudz rūpīgāk jāpārdomā konkursa organizatoriskā puse, nolikums, arī balvu fondam jābūt mazliet lielākam, lai varētu kā nākas pateikties tiem, kuru uzcītīgi veiktie darba pienākumi un rūpes par savu dzīvesvietu un tās apkārtni vairo Jelgavas skaistumu. Apbraukājot pilsētu, redzam daudz sakoptu māju, skaistu pagalmu, priecē cilvēku centība,» pēc rūpīgāko sētnieku, dzīvokļu, privātmāju, uzņēmumu un izglītības iestāžu apsaimniekotāju apbalvošanas atzina Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un izteica pieļāvumu, ka pašvaldības sarunas ar Driksas ielas apkaimi «rotājošo» piecstāvu graustu īpašniekiem tikšot pabeigtas un ēkas – nojauktas līdz gada beigām.
Pilsētas Domi «Zemgales Ziņu» vārdā sveica un laikraksta lasītāju izvēlēto novada raženāko Jāni nosauca «Zemgales Ziņu» Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Guntars Ļevčenoks. Galvenās balvas saņēmēja Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktora Jāņa Krūklīša atbildes uzrunu noslēdza kausa pasniegšana Jāņu meklētājiem. Pēc tam raženākā Jāņa titula ieguvējs ar otru dižjāņu trijotnes pārstāvi Jāni Rubeni vienojās dziesmā. Jāni Mačānu uz apbalvošanas brīdi ierasties kavēja darba pienākumi Rīgas brīvostā; viņa vietā «Zemgales Ziņu» kausu un tajā lejamo alu saņēma ģimene.
«Pagaidām nopirkts nav nekas – neliela cerība tomēr ir, kaut cilvēki lielākoties iegādājas Zāļu tirgū tradicionāli piedāvāto preci,» ap pusdienlaiku konstatēja tirgotāju vidū sataptais rotkalis Normunds Oļehnovičs. «Mana klientūra ciena ekskluzīvus vienā eksemplārā gatavotus gredzenus, rokassprādzes un citas rotas no cēlmetāla ar dabīgiem akmeņiem, nevis lējumus, ar kuriem ātrākas peļņas nolūkos tagad aizraujas daudzi,» viņš piebilda, atzīstot, ka piektdien Doma laukumā piedzīvotā pircēju atsaucība Jāņus ļaus pienācīgi nosvinēt arī viņam.
Par pircēju trūkumu, kā jau Zāļu tirgū, vismazāk patiesi varēja sūdzēties pušķu, vainagu, siera un amatniecības izstrādājumu tirgotāji.
Ā.Alunāna teātris līgotāju priekam spēlēja abās svinību dienās. Sestdienas pēcpusdienā vienlaikus ar Alunāna noskaņās veidotās programmas noslēgumā izskanējušajām «drastiskajām» tautasdziesmām nobira arī pirmās tikko jūtamās lietus lāses, kuru ātrā pāraugšana pamatīgā lietusgāzē no uzstāšanās nespēja atturēt Ludmilas Muskares vadītos dejotājus.
Par spīti lietum, kas vēl pusstundu pirms Līgo vakara pasākuma svētdien brīvdabas estrādē lija ne pa jokam, viss liecināja, ka oganizatori un dalībnieki sarīkojumam ir gatavi. Kā sacīja Ā.Alunāna teātra galvenā režisore Lūcija Ņefedova: «Mēs pielūdzām Dieviņu, lai saulīte spīguļotu.» Un tiešām, precīzi septiņos vakarā lietus norima un no mākoņu maliņas atmirdzēja pirmie saules stari.
Svētkus iedziedāja Alunāna teātra aktieri un iedejoja TDA «Ritums». Skatītāji septiņos bija tikai septiņi, bet pulcēšanās turpinājās: no visām pusēm, pa vienam, pa diviem, ģimenēm un mašīnām. Viņu vidū bija gan ārzemju studenti, gan brāļi lietuvieši.
«Mēs izdarījām visu, ko vajadzēja. Un ar svētku norisi esmu apmierināta,» vēlāk atzina L.Ņefedova.
Ne tikai Jāņi un Līgas, bet arī pārējie tika uzmundrināti ar vārdiem: «Līgoties šajā vakarā, bet palikt stāvus!»
Ap pusnakti, kad kļuva vēsi, Lielupes malā tika aizdegts lielais Jāņu ugunskurs, pie kura sildījās lieli un mazi.
