Vai Nekustamā īpašuma pārvaldes piedāvātais līgums man jāparaksta viņu uzrakstītajā saturā, vai arī es varu piedāvāt savu variantu?
Vai Nekustamā īpašuma pārvaldes piedāvātais līgums man jāparaksta viņu uzrakstītajā saturā, vai arī es varu piedāvāt savu variantu?
Civillikums nosaka, ka līgums ir vairāku personu savstarpējs, ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Tātad, ja jūs nevēlaties piekrist vienas puses variantam, vienošanās nebūs, un saistību tiesība netiks nodibināta. Bet, ja jūs izmantojat pakalpojumu un īpašnieks ir piesūtījis līguma projektu un vēlas nodibināt saistību tiesību, jūs nevarat atteikties parakstīt šādu līgumprojektu. Parakstiet šo līgumprojektu, bet ar domstarpību protokolu, kurā savā redakcijā izsakiet normas, kuras jūs neapmierina. Piemēram, jūs pilnīgi neapmierina kāds noteikts punkts. Šā punkta savu redakciju domstarpību protokolā jūs izsakiet ar vārdu «izslēgts». Pašu līgumprojektu (ne domstarpību protokolu) jūs papildiniet ar tekstu «ar domstarpību protokolu». Norunājiet laiku līgumprojekta izskatīšanai: jums tas nav uzreiz jāparaksta. Jebkurā gadījumā, ja domstarpības starp pusēm netiks savstarpēji atrisinātas, to darīt var lūgt tiesu.
Izlasiet jurista konsultāciju 4. oktobra «Zemgales Ziņās».
Vai dzīvokļa īpašnieks var atteikties no pakalpojumiem, kurus uzskata par nevajadzīgiem? Piemēram, deratizācija, skursteņu un ventilācijas šahtu tīrīšana.
Atteikties no šādu pakalpojumu saņemšanas var. Par pakalpojuma lietderību lemt vajadzētu visas mājas iemītniekiem. Ja tiek parakstīts līgums, tajā jābūt iestrādātām normām par pakalpojuma sniedzēju atbildību gadījumam, ja pakalpojums ir nekvalitatīvs, bez rezultātiem un nesavlaicīgs. Variantu ir daudz. Ne vienmēr atteikšanās ir pareizākais ceļš. Noslēdziet līgumu, bet jums izdevīgā redakcijā. Ņemot vērā to, ka daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašniekiem būs grūti vienoties, ko vajag un ko ne, likums atļauj dibināt dzīvojamo māju apsaimniekotāju (īpašnieku) sabiedrības. Tās var risināt visus ar ēkas apsaimniekošanu saistītos jautājumus.
Bet pagaidām jums tiek doti tipveida līgumi, un problēmas paliek. Katrs, individuāli kārtojot šos jautājumus, nonāks strupceļā. Tāpēc vajadzētu sākt ar mājas iedzīvotāju sapulci un nopietna mājas vecākā ievēlēšanu.
Vai tad, ja izbeidzu apakšīres līgumu pirms termiņa, bet apakšīrnieks dzīvokli neatstāj, man ir tiesības viņu izdzīt ar varu?
Likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 21. pants nosaka, ka strīdus par dzīvojamās telpas apakšīres līguma izbeigšanu un apakšīrnieka, kā arī viņa ģimenes locekļu izlikšanu izšķir tiesa pēc īrnieka vai viņa ģimenes locekļu prasības. Likums nosaka gadījumus, kad var izbeigt apakšīres līgumu. Un tie ir šādi:
ja apakšīrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo telpu, izmanto to mērķiem, kādiem tā nav paredzēta, kā arī pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai vienā mājā ar viņiem neiespējamu;
ja apakšīrnieks nepilda citus apakšīres līguma noteikumus;
ja dzīvojamā telpa, kuru aizņem apakšīrnieks, nepieciešama īrniekam dzīvošanai un viņš ir brīdinājis apakšīrnieku par to rakstveidā trīs mēnešus iepriekš. Jāpiezīmē, ka citu iemeslu apakšīres līguma laušanai pirms termiņa nav. Tie attiecas uz terminēta apakšīres līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām, kā arī, ja termiņš līgumā nav norādīts.
Tātad ar varu un bez tiesas apakšīrnieku izdzīt no dzīvokļa nedrīkst. Gatavojiet dokumentus, kuros konstatēti augstāk minētajos punktos norādītie fakti. Tie būs nepieciešami tiesā.
Ēriks Vēveris, tālrunis 3029174
