Krievijas nākotne nākamajiem četriem gadiem ir izlemta, un tās redzamo veidolu iemiesojis 47 gadus vecais Vladimirs Putins.
Krievijas nākotne nākamajiem četriem gadiem ir izlemta, un tās redzamo veidolu iemiesojis 47 gadus vecais Vladimirs Putins. Jau 31. decembrī, kad Boriss Jeļcins negaidīti paziņoja par savu pilnvaru nodošanu Krievijas premjera Putina rokās un par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu 26. martā, reti kuram radās šaubas par Putina nākotnes izredzēm kļūt par otro Krievijas pēcpadomju «caru». Pārliecinošā uzvara vēlēšanās jau pirmajā kārtā ar 52,64 procentu vēlētāju atbalstu, atstājot aiz svītras ilggadējos «prezidenta kandidātus» komunistiskās partijas līderi Genādiju Zjuganovu, kas ieguva 29,34 procentus balsu, un liberāldemokrātu Grigoriju Javļinski (5,84). Abi šie daudzsološie kandidāti palika «aiz svītras» arī iepriekšējās Krievijas prezidenta vēlēšanās 1996. gadā, kad finansu magnāti par savu «kandidātu» izvirzīja Borisu Jeļcinu, lai nākamos četrus gadus netraucēti varētu kārtot dažādās finansu mahinācijas, pēc sava prāta raustot lelli – slimo prezidentu – aiz vajadzīgajām aukliņām.
Kremlim «tuvais» oligarhs un multimiljonārs Boriss Berezovskis dažas dienas pirms vēlēšanām, kad viņam jautāja, par ko viņš vēlēs, atbildējis: «Protams, par Putinu». Neliels mājiens par naudas plūsmu no finansiālo dūžu kabatām uz politiķu vēlēšanu dzirnavām. Tomēr jāšaubās, ka Putins, kas Kremlī ienāca pie Borisa Jeļcina «rokas», lai rēķinātos ar Lielās ģimenes interesēm, būs tikpat vadāms un valdāms kā nevarīgais Jeļcins. Jau Borisa Jeļcina laikā ne Krievijas parlaments, ne arī sabiedrība nespēja ietekmēt prezidenta lēmumus, bet Putina līdzšinējās aktivitātes pierādījušas, ka autoritārisms Krievijā varētu vēl palielināties.
Vladimirs Putins līdzās citiem kandidātiem, kas lielākoties ir «rūdīti» un ilggadēji politiķi, Kremlī iekļuvis, lēcienā pārlecot daudziem politiskās darbības gadiem, pie tam savās pirmajās mūžā vēlēšanās viņš uzreiz ievēlēts par prezidentu. Biogrāfijas dati par jauno prezidentu ir diezgan skopi, un vispārējos vilcienos galvenokārt tiek iezīmēta viņa darbība spiegošanā bijušajā Demokrātiskajā Vācijā, Sanktpēterburgas bijušā mēra Anatolija Sobčaka komandā un Krievijas federālās drošības dienestā. Taču jaunā prezidenta sirdslieta, par ko liecina arī ar Putina rīkojumu ieviestā (vai atjaunotā) militārā apmācība skolās, rezervistu apmācība un slepenā dienesta iesaistīšana armijas vienību pārraudzībā, ir un paliek militārisms. Putina vectēvs bijis Ļeņina pavārs, kas pēc tam šo pašu amatu pildījis Staļina vasarnīcā. Vecāki ir ierindas padomju pilsoņi – strādnieki. Māte Otrajā pasaules kara laikā pārdzīvojusi Ļeņingradas blokādi, kamēr tēvs NKVD partizānu vienībā rīkojis uzbrukumus hitleriskās Vācijas vienībām. Mazais Putins jau no mazām dienām sapņojis par varoņdarbiem. Tas kādu dienu viņu aizvedis uz centrālo Ļeņingradas KGB nodaļu, kur zēns vēlējies noskaidrot, kā var kļūt par spiegu. Acīmredzot izskaidrojums bijis gana izsmeļošs, paturot prātā turpmāko Putina dzīves ceļu. Putina ienākšanai Kremlī prezidenta vietas izpildītāja amatā sekoja rinda Krievijas slepenā dienesta darbinieku.
Rietumvalstis Putina ievēlēšanu vērtē samērā pozitīvi, kaut arī nogaidoši. ASV ārlietu sekretāre Madlēna Olbraita uzsvērusi, ka Putina vārdus viņa ir dzirdējusi un tagad gribētos redzēt arī darbus. ASV kongresā republikāņi pārmetuši Bilam Klintonam, ka ASV nedrīkstētu «apkampties» ar tādas valsts prezidentu, kas nevēršas pret rupjiem cilvēku tiesību pārkāpumiem un pat veicina tos. Vācijas kanclers Gerhards Šrēders savukārt cer uz konstruktīvu Krievijas un Vācijas attiecību posma sākšanos, atgādinot par vēl aizvien neatrisināto Čečenijas konfliktu.
Eiropas Savienība aicinājusi Putinu stingri turēties pie reformu un modernizācijas politikas. Rietumvalstīm līdz 5. maijam, kad Vladimirs Putins «oficiāli» stāsies prezidenta amatā, būs iespēja paminēt mīklas, jo Putins pēc ievēlēšanas paziņojis par ārpolitikas kursa maiņu. Cik lielā mērā mainīsies Krievijas attiecības ar Rietumu valstīm un vai jaunajā ministru kabinetā savu vietu saglabās Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs, kas būtībā turpināja Primakova iesākto Krievijas kā (joprojām) lielvaras kursu, kas atrodas vienā līmenī ar ASV pasaules kontrolēšanas ziņā, – tie pagaidām ir jautājumi, kas visvairāk nodarbina Rietumus.
Eiropas Savienības robeža Somijā skar Krievijas robežu. Ja nākotnē ES pievienosies arī Latvija, Lietuva un Igaunija, Kaļiņingrada kļūs par krievisku saliņu ES jūrā. Rietumiem nepieciešama stabilitātes izjūta un prognozējama Krievija. Putina līdz šim demonstrētā noteiktība un stingrība (vismaz izteikumos un cīņā pret «teroristiem») vedina domāt, kā Krievija varētu kļūt «prognozējamāka». Jautājums tikai – vai Rietumi no tā ko iegūs?
