Bija jau pagājis gads kopš Latvijas varmācīgas iekļaušanas PSRS impērijā. Baidoties no represijām, cilvēki slepus informēja viens otru, ka atkārtojas 1919. gada lielinieku valdīšanas laiks ar nāves sodiem un arestiem.
Bija jau pagājis gads kopš Latvijas varmācīgas iekļaušanas PSRS impērijā. Baidoties no represijām, cilvēki slepus informēja viens otru, ka atkārtojas 1919. gada lielinieku valdīšanas laiks ar nāves sodiem un arestiem. Radās cīnītāji, kas devās mežos un purvos, lai ar ieročiem rokās cīnītos pret komunismu. Spilgts piemērs tam bija 16. Jelgavas aizsargu pulka Tērvetes nodaļas ierindnieks, vēlākais latviešu leģiona kapteinis vācu Dzelzs krusta Bruņinieku pakāpes kavalieris Žanis Butkus.
Pēc 22. jūnija, kad sākās karš starp Vāciju un PSRS, partizāņu skaits ievērojami palielinājās. Tiem pievienojās arī no Sarkanās armijas dezertējušie karavīri. Pēc padomju terora septiņsimt gadu naids pret vāciešiem bija aizmirsts. Viņus sagaidīja kā atbrīvotājus. Varas maiņas laikā partizāni ar sarkanbaltsarkanām lentēm uz kreisās rokas uzbruka ne tikai atsevišķiem komunistu funkcionāriem un sarkanarmiešiem, bet arī labi apbruņotām karavīru vienībām. Viņi apsargāja tiltus, dzelzceļa stacijas, novērsa laupīšanas un citādi centās gādāt par drošību.
Kā viens no tādiem pašaizsardzības vienību komandieriem minams pulkvedis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Apsītis. Viņš 24. jūnijā Zaļeniekos vadīja partizānus kaujā pret sarkanarmiešiem.
Naidu pret komunistiem pastiprināja arī vācu propaganda. Tika atklāti čekas upuru apbedījumi. Jelgavā, Veismaņa ielā pie Virsnieku nama atkritumu kastē tika atrasti zvēriski noslepkavoto cukurfabrikas elektriķa Grosberga un viņa brālēna Edmunda Līča līķi. Viņi 29. jūnijā, īsi pirms vāciešu ienākšanas, bija izkāruši Latvijas karogu. Līdzīgi atriebjoties, sarkanarmieši nonāvēja Jelgavas apriņķa Bēnes aizsargu nodaļas priekšnieku Eduardu Kupferu. Arī viņš bija izkāris Latvijas karogu. Turklāt kāds no Bēnes aizsargiem nogalināja vietējo partorgu Suščenko. Bez zināma iemesla sarkanarmieši atkāpjoties Glūdas pagasta Mikšās nošāva astoņpadsmitgadīgo Jāni Kaufmani.
Pie manis nonākuši kāda nezināma fotogrāfa, iespējams, jelgavnieka, divi uzņēmumi, kuros redzama Jelgavas pašaizsardzības vienība ar sašautu padomju tanku. Uz foto otrā pusē paraksts: “”Neuzvaramo tanks” Jelgavas apkārtnē 1.VII 41.” Zināms, ka padomju propaganda centās radīt lepnumu par “lielās dzimtenes neuzvaramajiem tankiem”. Ceru, ka kāds no “Novadiņa” lasītājiem varētu sniegt ziņas par attēlā redzamajiem cilvēkiem un notikumu.
