Tautā ir pazīstams teiciens par to, ka mazos blēžus liek cietumā, bet lielos ceļ par deputātiem.
Tautā ir pazīstams teiciens par to, ka mazos blēžus liek cietumā, bet lielos ceļ par deputātiem. Beidzot laikam šis teiciens būs jālabo, jo, cik var spriest no publikācijām «Dienā» (2002. 3. 07) un «Zemgales Ziņās» (2002. 5. 07), beidzot pie lielā zvana tiks kārts arī kāds lielāks blēdis. Protams, ka tas būs bijis saistīts ar Valsts kontroles (VK) pārcilvēcisku darbu, gandrīz vai varoņdarbu. Protams, ir iesaistīta ģenerālprokuratūra, steidzami ierosināta krimināllieta.
Avīžu rakstos minēts, ka VK esot atklājusi likuma pārkāpumu – valsts un pašvaldības finansu un mantas izšķērdēšanu. Noziegums slēpjoties tai apstāklī, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) par Ls 59 mēnesī iznomājot tehniku SIA «KULK» (kas apsaimnieko Grenctāles muitas kontrolpunktu), kaut gan esot vajadzīgs ņemt nomas maksu Ls 381, 6 mēnesī. Var saprast, ka valsts pamatīgi apkrāpta. Taču Valsts kontrolei ir taisnība tikai pēc likuma burta. Pēc likuma gara viss ir pilnīgi pretēji.
Tā kā ne Valsts kontrolē, ne ģenerālprokuratūrā acīmredzot nestrādā ne grāmatveži, ne ekonomisti, lai paskaidrotu situāciju, man jāsāk ar ābeces patiesībām.
Vispirms nosacīti sagrupēsim ražošanas izmaksas tiešajās un pieskaitāmajās. Tālāk izšķirsim divus nomas gadījumus:
– kad nomnieks ar iznomāto tehniku sniedz pakalpojumus pašam tehnikas iznomātājam;
– kad nomnieks ar iznomāto tehniku sniedz pakalpojumus citiem klientiem.
Nomas maksa ir tāds pats tiešo izmaksu postenis kā, piemēram, alga, materiāli utt. Kas tagad iznāk? No vienas puses, SIA «KULK» maksā VID nomas maksu par tehniku, bet, no otras puses, no VID saņem maksu par sniegtajiem pakalpojumiem MKP «Grenctāle». Aprēķinot pakalpojumu tarifu, SIA «KULK» uz nomas maksu tāpat kā uz pārējām tiešajām izmaksām uzrēķina pieskaitāmās izmaksas un atgūst nomas maksu atpakaļ ar uzviju. Tā nav laupīšana, bet godīgs bizness.
Pēc šiem spēles noteikumiem iznāk, ka, jo lielāka būs nomas maksa, jo lielākus zaudējumus valsts cietīs. Lai neizplūstu, neminēšu skaitļus par to, kādus valsts cieš zaudējumus, pastāvot VK piedāvātajam nomas maksas lielumam. Tātad pie šāda nomas varianta iznomātājs vai nu vispār nedrīkst ņemt nomas maksu, vai arī abām pusēm ir jāvienojas par to, ka nomnieks uz nomas maksu neuzrēķina pieskaitāmās izmaksas, bet tad nomas maksai nav nekādas jēgas. Pie šā principa mēs pieturējāmies sākotnējā līguma variantā, bet, pateicoties VK «modrībai», bijām spiesti to mainīt.
VK būtu pilnīga taisnība otrā tipa nomas gadījumā. Ņemot vērā minēto, man radušies vairāki jautājumi.
Kas ir svarīgāks – likuma burts vai likuma gars, un kāpēc VK pievērš uzmanību tikai pirmajam? Pārfrāzējot šo jautājumu, to var prasīt arī šādi: «Vai VK svarīgāks ir likuma burts vai valsts mantas taupīšana?» Un beidzot, vai valsts kontroliera Raita Černaja ieteiktajā nogrēkojušos ierēdņu melnajā sarakstā kā pirmos nevajadzētu ierakstīt VK darbiniekus?
