Katrā kaut cik attīstītā valstī galvenais nodokļu pienesējs budžetam ir vidējais un mazais bizness. Pie mums tā nav, un tādēļ vien Latviju saukt par attīstītu būtu pāragri. Varbūt uz to pusi virzāmies, taču – klupdami, krizdami.
Katrā kaut cik attīstītā valstī galvenais nodokļu pienesējs budžetam ir vidējais un mazais bizness. Pie mums tā nav, un tādēļ vien Latviju saukt par attīstītu būtu pāragri. Varbūt uz to pusi virzāmies, taču – klupdami, krizdami.
Lūk, stāsts par belzienu dabūjušu uzņēmēju, kas pats vairs nezina, kas īsti viņš ir.
Ozolniekos šosejas malā ir bārs «Papardīte».Tā īpašnieks Imants Lielaisramans jau krietni sen bija izveidojis individuālo uzņēmumu «Ramans», sekmīgi nodarbojās ar vairākiem uzņēmējdarbības veidiem, arī ar alkohola mazumtirdzniecību minētājā bārā.
Taču valsts institūcijas ir pret izmaiņām Komerclikumā, Alkohola aprites likumā un alkohola mazumtirdzniecības licenču izsniegšanas kārtībā, tādēļ mazajiem uzņēmējiem vienīgā iespēja ir kļūt par SIA vai akciju sabiedrībām.
Līdz šim firma «Ramans» bija individuālais uzņēmums. Būdams likumpaklausīgs pilsonis un uzņēmējs, kas kārtīgi maksājis visus nodokļus, Lielaisramaņa kungs, respektēdams jauno Komerclikumu un ievērodams minēto apstākli, nolēma kļūt par komersantu. (Saskaņā ar Komerclikumu visi individuālie uzņēmumi, kas negrib kļūt par SIA vai akciju sabiedrībām, pēc pārejas perioda beigām kļūst par individuālajiem komersantiem.) Lai neapmaldītos juridiskajās finesēs, viņš nolīga «loci» – auditfirmu SIA «Auditors», kuras birojs atrodas viesnīcā «Jelgava». Konsultanti, it kā rūpīgi iepazinušies ar klienta līdzšinējā uzņēmuma statūtiem un pārējiem dokumentiem, uzklausījuši viņa vēlmes turpināt plaši sazaroto uzņēmējdarbību un alkohola mazumtirdzniecību tajā skaitā, ieteica bijušo individuālo uzņēmumu «Ramans» pārreģistrēt nevis par SIA, bet gan Lielaisramanim kļūt par individuālo komersantu. Lai gan pie vienas dokumentu kārtošanas minēto individuālo uzņēmumu varēja reģistrēt par SIA, konsultanti norādījuši, ka pēc tā nav vajadzības. Un tā, Imants Lielaisramans ir individuālais komersants. «Loča» pakalpojums, protams, maksāja naudu. Un pārreģistrācija, un katras licences atjaunošana vai pārreģistrācija arī maksāja.
Kad pienāca kārta sakārtot dokumentus par bāra darbības turpināšanu, nu jau individuālais komersants piedzīvoja pārsteigumu: Akcīzes preču pārvalde atteicās izsniegt alkohola mazumtirdzniecības licenci, jo individuālais komersants ir fiziska persona, bet licences drīkst izsniegt tikai juridiskām.
Taču, kā paskaidro Akcīzes preču pārvaldes Licencēšanas un konsultāciju daļas priekšniece Inga Brutāne, pēc būtības individuālais komersants ir tas pats individuālais uzņēmums, bet Komerclikumā teikts, ka individuālais komersants ir fiziska persona. Tādēļ Imantam Lielaisramanam 27. augustā nosūtīta Licencēšanas komisijas priekšsēdētāja Dz.Jakāna parakstīta vēstule, kurā teikts: «Pamatojoties uz MK 13.06.1995. noteikumu nr.154 «Administratīvo aktu procesa noteikumi» 58. punkta 2. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienesta Licencēšanas komisija nolēma atlikt lietas izskatīšanu līdz 30 dienām.» Pēc mēneša, 16. septembrī, tapa VID otra vēstule Lielaisramanam, kurā atkal nebija teikts ne jā, ne nē. Šoreiz atsaucās uz «… Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu nr.154 «Administratīvo aktu procesa noteikumu» 59. punktu, kas nosaka, ja objektīvu iemeslu dēļ 15 vai 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, un par to jāpaziņo iesniedzējam…»
Šī vēstule beidzas ar paziņojumu, ka Licencēšanas komisija nolēmusi pagarināt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem «sakarā ar nepieciešamību saņemt papildu informāciju».
Visbeidzot 3. oktobrī tapa vēl viena VID vēstule jaunizceptajam individuālajam komersantam no Licencēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieces Z.Užānes: «… VID Licencēšanas komisija nolēma atteikt licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai izsniegšanu. Šāda licence saņemama vispārējā kārtībā pēc SIA vai akciju sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.» Lūk, kā! Gandrīz trīs mēneši pagājuši, lai beidzot saņemtu atteikumu. Šajā laikā «Papardītē» alkoholu netirgoja, bārs strādāja ar zaudējumiem. Summējot visus zaudējumus, kas radušies, uzņēmumu pārreģistrējot, cilvēkam var nolaisties rokas.
Imants Lielaisramans, saskāries ar birokrātiju neatšķaidītā veidā, meklē atbildi uz pavisam vienkāršu jautājumu: kas viņš tagad ir – juridiska vai fiziska persona?
Tāds ir viens no jaunā ES prasībām it kā pieskaņotā Komerclikuma kāzusiem. Tagadējais individuālais komersants, gribēdams tikt skaidrībā, vērsās arī laikraksta «Dienas Bizness» redakcijā. Avīze noskaidroja, ka minētais Dz.Jakāns, neuzņemdamies «risku» atbildēt uzreiz un viennozīmīgi pats, pirms galīgās atbildes Imantam Lielaisramanam konsultējies Tieslietu, Ekonomikas un Finansu ministrijā, kā arī Uzņēmumu reģistrā. Visas institūcijas apliecinājušas: Alkohola aprites likums un licenču izsniegšanas kārtība paredz, ka licenci drīkst izsniegt tikai juridiskai personai, bet individuālais komersants ir fiziska persona. Tomēr laikā, kamēr iesaistītās puses skaidrojušas pozīciju, apmēram desmit citām individuālajām komercfirmām licences alkohola mazumtirdzniecībai izsniegtas…
Šādu birokrātijas Gordija mezglu Uzņēmuma reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Jānis Endziņš skaidro ar to, ka licenču izsniegšana ir Finansu ministrijas kompetence, bet ierobežojumi saskaņā ar Komerclikumu ir pieļaujami. Viņš apstiprināja, ka individuālā firma ir fiziska persona; ja tā būtu juridiska persona, tā nu nekādi neatšķirtos no SIA. Saglabājot individuālos uzņēmumus, mēs spertu soli atpakaļ un atkal saskartos ar senajām problēmām – uz likuma pamata sapludinot fiziskas un juridiskas personas mantu (kā tas ir individuāla uzņēmuma gadījumā), būtu problēmas ar atbildību kreditoru priekšā.
Bet ko turpmāk iesāks cilvēks, kas pats vairs nezina, kas viņš «pēc papīriem skaitās» – fiziska vai juridiska persona? Imants Lielaisramans teic, ka laikam jau nekas cits neatliks, kā vien no jauna pārreģistrēties,šoreiz – par SIA. Tas prasīs laiku un vēl vairāk naudas, jo par katru «papīriņu» būs jāmaksā. Tikmēr «Papardītei» būs arvien lielāki zaudējumi. «Ziņām» šķiet, ka atbildība un zaudējumu atlīdzība būtu prasāma no konsultanta, minētajā gadījumā – no SIA «Auditors», jo tā ņēmusi maksu par brāķa pakalpojumu. Bet, ja tēmē augstāk, uzņēmīgajam uzņēmējam pienāktos atlīdzība no valsts, kas ar birokrātisku dūri devusi līdz tam nevainojamajam uzņēmējam sitienu zem jostas vietas.
Imants Lielaisramans tomēr šķiet noskaņots miermīlīgi. Viņš vēlas vienīgi darīt zināmu savu ligu pārējiem, lai būtu mācība, lai kāds neatkārtotu viņa kļūdu – paļāvību uz (laikam taču jau!) sertificētiem konsultantiem – un vienmēr turētu acis rokā, arī paklausīgi sekojot likumiem.
