Likumā noteiktā prasība pēc augstākās farmaceitiskās izglītības aptieku īpašniekiem un vadītājiem varētu pamatīgi iezāģēt vismaz divām Jelgavas novada mazajām aptiekām. «Man nav nekādu variantu. Ja likums tāds arī paliks, būs jātaisa ciet,» saka Elejas aptiekas vadītāja un līdzīpašniece Astrīda Upeniece. Līdzīgs liktenis varētu sagaidīt arī Kalnciema aptieku, kur tāpat kā Elejā, nevienai darbiniecei augstākās izglītības profesijā nav
2001. gadā, pieņemot nozares likumu, tajā tika noteikts, ka, sākot ar 2011. gadu, aptieku īpašnieki drīkstēs būt vien farmaceiti ar augstāko izglītību. Pašlaik tāda ir aptuveni puse no visām Latvijas aptiekām. Sola vērsties Satversmes tiesāJelgavas Galma aptiekas īpašniece un vadītāja Dzintra Lūsiņa, kura ir arī Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle, «Ziņām» pauž, ka liberalizācija nav pieļaujama, jo tā veicinātu lielo aptieku ķēžu izplešanos un tirgus monopolizāciju. «Norvēģu veiktajā pētījumā atklājās, ka valstis, kurās aptiekas var piederēt jebkuram, pakalpojuma kvalitāte cieš un zāļu cenas nesamazinās. Tiklīdz farmācijas nopērk mazās aptiekas, tās tiek pārceltas uz centriem,» viņa brīdina un uzsver, ka tāpēc tika doti desmit gadi, kuru laikā aptieku īpašnieki varēja iegūt augstāko izglītību vai citādi atrisināt īpašumu formu. Ja Saeima prasību pēc izglītības īpašniekiem atcelšot, apvienība pret tiesiskās paļāvības principa neievērošanu sūdzēšoties Satversmes tiesā.Veselības ministrija tomēr atbalsta aptieku ķēžu viedokli un jau sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas strīdīgo normu paredz izslēgt. Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka farmācijas nozare nav tik specifiska, lai būtu jānosaka strikti ierobežojumi, taču galavārdu teiks Saeima. Augstākā izglītība arī vadītājamTomēr, pat ja tiks atļauts par aptieku īpašnieku būt jebkuram, ar to vien mazo aptieku problēma nebūs atrisināta. Pašlaik tiek pieļauts, ka arī vadītājiem pietiek ar farmaceita palīga profesionālo izglītību, taču no nākamā gada viņiem jābūt ar augstāko izglītību. Šo normu aizstāv arī VM, jo tā tikšot nodrošināta kvalitāte. «Tie bija pieci gadi, par katru – 1100 latu mācību maksa. Man nav tādu līdzekļu,» stāsta Elejas aptiekas vadītāja un līdzīpašniece pensionāre A.Upeniece, kura tāpat kā daudzi savulaik Rīgas 1. medicīnas skolā ieguvusi profesionālo izglītību un ir farmaceita asistente. Naudas trūkumu un ģimenes apstākļus min arī viņas kolēģe Elejā Valda Asare, savukārt Ludmila Dubova, Kalnciema aptiekas vadītāja un līdzīpašniece, stāsta, ka ienākumu šajos gados pieticis vien tik, lai izskolotu meitu, kas gan apguvusi pavisam citu specialitāti. Tā kā ne vienā, ne otrā aptiekā darbinieku ar prasīto izglītību nav, par nākotni sievietes ir neziņā. «Licence mums ir tikai līdz 31. decembrim. Šovasar jāveic neliels remonts, taču tagad nav skaidrs, vai vispār ko darīt,» piebilst A.Upeniece. Piedāvā veidot filiālesDz.Lūsiņa bilst, ka Brīvo farmaceitu apvienība negrib vērsties pret mazajām lauku aptiekām, un piekrīt, ka tajās varētu ļaut asistentiem strādāt, bet īpašuma jautājumu varot risināt, šādas aptiekas savā paspārnē ņemot pašvaldībai. «Ja lauku aptiekās tādu speciālistu nav, tās var kļūt par citas aptiekas filiāli. Vadītājs būtu centrālajā aptiekā, bet filiālē paliktu strādāt esošie darbinieki,» iespējamo risinājumu piedāvā VM pārstāvis, gan neizskaidrojot, kā tiks panākta lielāka profesionalitāte, ja vadītājs būs 30 kilometru attālumā no filiāles. «Visu daudzo gadu laikā, kopš strādāju Staļģenē, neviens nav piedāvājies manu aptieku nopirkt. Laukos ar šo biznesu bagāts nekļūsi,» saka Staļģenes aptiekas īpašniece un vadītāja Iveta Stundiņa. Viņai pašai ir nepieciešamā izglītība, taču viņa notiekošo sauc par vētru ūdensglāzē un uzskata, ka varētu ļaut lauku aptiekās strādāt jau esošajiem cilvēkiem, kas profesiju ir apguvuši un regulāri piedalās kvalifikācijas celšanas kursos. Tiesa, vairākas aptiekas Jelgavas novadā jau pašlaik ir citu uzņēmumu filiāles, bet dažos pagastos aptieku sen vairs nav.
