Spēkā stājies jaunais Alternatīvā dienesta likums, taču, lai tas varētu darboties, vēl jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Normatīvos aktus paredzēts sakārtot līdz obligātā militārā dienesta iesaukumam rudenī.
Spēkā stājies jaunais Alternatīvā dienesta likums, taču, lai tas varētu darboties, vēl jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Normatīvos aktus paredzēts sakārtot līdz obligātā militārā dienesta iesaukumam rudenī.
Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldes nodaļas vadītājs Gundars Ošiņš skaidro, ka atbilstoši jaunajam likumam tas nebūs tas pats alternatīvais dienests, ko ieviesa deviņdesmito gadu beigās un kas bija spēkā līdz 1995. gadam. Jaunais likums attiecas uz pacifistiski noskaņotām personām, arī uz tiem, kam reliģiskā piederība neļauj lietot ieročus un dienēt armijā. Šādiem jauniešiem iesaukšanas komisijai sava izvēle būs jāpamato. G.Ošiņa personīgās domas par jauno likumu ir negatīvas:
«Manuprāt, sabiedrība šādam solim vēl nav gatava. Pastāvot pašreizējam bezdarba līmenim valstī, alternatīvā dienesta jauniešiem pietrūks darba vietu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka darba devējam alternatīvā dienesta jauniešiem jānodrošina minimālā alga,» skaidro G.Ošiņš. «Lielākā problēma varētu rasties Jehovas lieciniekiem, kam būs juridiski grūti pamatot izvēli. Lai Alternatīvā dienesta likumu veiksmīgi realizētu, vajadzīgi grozījumi arī Obligātā militārā dienesta likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā.»
Pašlaik likums noteic, ka brīvprātīgi iet dienēt armijā jaunieši var jau no 18 gadu vecuma, bet obligātais dienests ir no 19 līdz 27 gadiem. Dienesta ilgums joprojām ir 12 mēnešu. Alternatīvā dienesta ilgums būs 24 mēneši, augstskolu beidzējiem – 18. To varēs pildīt ar valdības lēmumu noteiktās valsts vai pašvaldības institūcijās vai komercsabiedrībās. Zemgales valsts militārā dienesta pārvalde gaida Militārā dienesta iesaukšanas centra skaidrojumu, kā alternatīvā dienesta process tiks reglamentēts.
