Ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī būs līdz 100 tūkstošiem latu, bankas labā varēs novirzīt trešdaļu no parādnieka ienākumiem divus gadus pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas un saistību dzēšanas procedūras sākuma. Šādu Maksātnespējas likuma gala versiju vakar pieņēma Saeima.
Pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu atdeva atpakaļ Saeimai, tā noteikusi, ka cilvēka saistību dzēšanas termiņu nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus šajā laikā. Atkarībā no spējas maksāt saistību dzēšanas termiņš būs no viena līdz 3,5 gadiem. Gads tiks dots, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu pusi kopējo saistību pēc kredīta nodrošinājuma pārdošanas, savukārt 3,5 gadi tiks noteikti tiem, kuri parāda segšanai spēs novirzīt vien trešdaļu no saviem ienākumiem, kas nevar būt mazāki par minimālo algu. Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Atzīstot, ka tas ir kompromisa rezultāts, Latvijas Kredītņēmēju asociācija paudusi atzinību par jauno likumu. Tas atvieglos bezcerīgo kredītņēmēju maksātnespējas procesu, kā arī palīdzēs sarunās ar bankām, lai šis process vispār nebūtu jāsāk, norāda asociācija. V.Zatlers iepriekš norādīja, ka netiek pietiekami nošķirts, vai kredīts ņemts viena vai vairāku īpašumu iegādei, turklāt pastāv iespēja, ka cilvēki izvairīsies no patieso ienākumu uzrādīšanas. Savukārt asociācija aicina tik daudz uzmanības nepievērst nosacījumiem, procesu sākot, bet gan beidzot – tad visi būšot vienlīdzīgi un viņiem nepiederēs nekas. Likums stāsies spēkā oktobrī.