Nu jau apritējis vairāk nekā gads, pirms sākās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja kandidātu atlases neskaitāmie konkursi.
Nu jau apritējis vairāk nekā gads, pirms sākās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja kandidātu atlases neskaitāmie konkursi. Atcerēsimies, ka tas bija karstais priekšvēlēšanu laiks un 7. Saeimas valdošā koalīcija par visām varītēm šajā amatā vēlējās iebīdīt sev paklausīgu cilvēku. Tomēr, kā izrādās, ar gribu vien nepietiek, jo savas korekcijas ieviesa saspīlētā priekšvēlēšanu gaisotne. Turklāt izrādījās, ka apstiprinātā KNAB vadītāja Gunta Rutka veselības stāvoklis viņam neļauj pilnvērtīgi pildīt dienesta pienākumus, un ceturtdien Saeima lēma par viņa atstādināšanu no ieņemamā amata. Līdz ar to ir sākusies KNAB seriāla otrā daļa, kas, spriežot pēc nokaitētās situācijas parlamentā, būs ne mazāk interesanta.
Zīmīgi, ka arī šoreiz valdošās koalīcijas pārstāvji KNAB vadītāja amatā vēlas redzēt savu cilvēku, kas ir neviens cits kā bijušais premjera Eināra Repšes padomnieks Armands Agrums. Taču, lai viņu apstiprinātu šajā amatā, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā par KNAB, jo, kā smejies, izraudzītais kandidāts neatbilst likuma prasībām, proti, Agrumam nav juridiskās izglītības. Tomēr nedz Repšem, nedz pārējiem valdošās koalīcijas dūžiem tas neliekas pietiekami spēcīgs arguments, lai atteiktos no Agruma bīdīšanas KNAB vadītāja amatā. Kārtējo reizi tiek apliecināts, ka personālijas stāv augstāk par likumu, protams, nedrīkst aizmirst, ka tas attiecas tikai uz «ķeizaram» tuvu stāvošajām personām. Vēsture atkārtojas, un KNAB jaunais priekšnieks tiek meklēts pēc gluži tāda paša scenārija kā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā tika iesēdināts Jānis Kažociņš.
Patiesībā gan šāda valdošās koalīcijas nostāja neizbrīna, jo Repše ne vienreiz vien uzsvēris, ka svarīgākā īpašība pretendentiem uz dažādiem amatiem ir uzticamība un godīgums, profesionalitāti atvirzot otrajā plānā. Vienīgi nav skaidrs – uzticamība kam un godīgums pret ko, valsti, valdību vai «Jauno laiku».
Faktiski atsakoties no prasības par juridiskās izglītības nepieciešamību KNAB vadītāja amata pretendentiem, neadekvāti tiek pazeminātas prasības ierēdņu amatu kandidātiem. Šāda valdošās koalīcijas politika novedusi pie tā, ka no saviem amatiem tiek padzīti vai arī labprātīgi aiziet virkne kvalificētu ierēdņu, kurus nomaina partejiski uzticamas, bet profesionāli daudz vājāk sagatavotas personas. Turklāt, uzklausot valdības argumentāciju par nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā par KNAB, rodas pārliecība, ka «jaunajos laikos» patiešām iestājusies leiputrija, jo KNAB vadītāja amatam tiek aicināti pieteikties arī ķīmiķi, veterināri un žurnālisti. Vēl atteikšanās no prasības pēc juridiskās izglītības tiek pamatota ar padomju laikos iegūtās izglītības neatbilstību mūsdienu prasībām un nepieciešamību dot iespēju konkursā uz KNAB vadītāja amatu kandidēt pēc iespējas plašākam pretendentu lokam ar praktisko pieredzi. Tikai netiek izskaidrots, kā cilvēks bez atbilstošas izglītības spēs uzņemties atbildību par kriminālprocesa un operatīvajām pilnvarām, kas, vadot KNAB, ir prioritārā statusā pret administratīvajām funkcijām. Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka, nepārzinot kriminālprocesa un operatīvā darba specifiku, pats KNAB var pārkāpt likumu.
Pašlaik gan vēl nav skaidrs, vai valdošajai koalīcijai, kaut gan apņēmība ir liela, izdosies pieņemt grozījumus likumā par KNAB, jo opozīcijā strādājošie Tautas partijas (TP) deputāti sākuši vākt parakstus, lai jautājumu par juridiskās izglītības nepieciešamību KNAB vadītājam izlemtu referendumā. Atbilstoši Satversmei jāsavāc 34 deputātu paraksti aicinājumam Valsts prezidentei uz diviem mēnešiem apturēt KNAB likuma grozījumu publicēšanu. Ja patiešām šie paraksti tiks savākti (domājams, ka tā arī notiks), Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) neatliks nekas cits, kā izsludināt paraktu vākšanas kampaņu referenduma izsludināšanai.
TP ar to vēlas atgādināt par savu pārstāvniecību parlamentā, jo līdz šim opozīcijas viedoklis ticis pilnībā ignorēts. Tomēr, domājot par valsts interesēm, būtu visai absurdi jautājumu par KNAB likuma grozījumiem izlemt tautas nobalsošanā, jo šā pasākuma izmaksas ir apgriezti proporcionālas jautājuma svarīgumam. Tādēļ atliek cerēt, ka Repše un viņa valdības līdzskrējēji apdomāsies un atteiksies no kaprīzes visos amatos redzēt savus cilvēkus.
