Katrs no mums ikdienā saskaras ar dažādām ķīmiskajām vielām veļas pulveriem, līmēm, dažādiem sadzīves ķīmijas priekšmetiem.
Katrs no mums ikdienā saskaras ar dažādām ķīmiskajām vielām veļas pulveriem, līmēm, dažādiem sadzīves ķīmijas priekšmetiem. Arī katrā uzņēmumā vairāk vai mazāk tiek izmantotas ķīmiskas vielas.
Lai šajā jomā sakārtotu likumdošanas bāzi, Saeima jau 1998. gada 1. aprīlī pieņēmusi likumu, kas tā arī nosaukts «Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums». Ar šo normatīvo aktu tiek sakārtota Latvijas Republikas likumdošana ķīmisko vielu lietošanas un arī arodveselības jomā. Pašlaik Ministru Kabinets vēl pieņem nepieciešamos noteikumus šīs sistēmas sakārtošanai, bet kopumā likums par ķīmisko vielu lietošanu jau ir darboties spējīgs.
Tā kā no likuma pieņemšanas ir pagājis noteikts laika sprīdis, iespējams, ka daudzi par to jau ir aizmirsuši, un neviena institūcija vēl nav izrādījusi aktivitāti tā izpildes kontrolē. Tas arī ir normāli, jo likums stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri. Šā iemesla dēļ Valsts darba inspekcija uzskata par nepieciešamu atgādināt būtiskākos šai likumā reglamentētos jautājumus. Tai pašā laikā ikviens interesents var ar to iepazīties laikraksta «Latvijas Vēstnesis» 1998. gada 21. aprīļa numurā.
Šā likuma mērķis ir nepieļaut tā kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam. Tātad tas attiecināms uz visām cilvēka darbības sfērām, tai skaitā arī uz darba vidi. Likuma uzraudzība un kontrole ir Labklājības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu Valsts darba inspekcijas, Sanitārās inspekcijas un Vides veselības centra pārziņā.
Likuma 10. pants nosaka, ka ķīmiskās vielas uzskatāmas par bīstamām, ja tās saskaņā ar atbilstošu Ministru Kabineta noteikumu nosacījumiem iedalāmas vienā no 15 klasēm, piemēram: kodīgas, kairinošas, kancerogēnas, toksiskas vielas utt. Iesaku šobrīd īpaši pasekot tiem noteikumiem, ko tuvākajā laikā pieņems Ministru Kabinets, jo šis dokuments vēl nav pieņemts, bet tas ir sagatavots šai procedūrai.
Likums nosaka, ka ķīmisko produktu ražotājam vai importētājam jānodrošina bīstamo ķīmisko vielu iepakojuma izturība un drošums, kā arī šim iepakojumam jābūt marķētam latviešu valodā.
Visvairāk gribu vērst uzņēmēju vērību uz «Ķīmisko vielu un produktu likuma» 14. un 15. pantu, kur noteikts, ka ražotājam vai importētājam jāaizpilda drošības datu lapa un tā bez maksas jāizsniedz bīstamās ķīmiskās vielas saņēmējam.
Kāpēc uzsveru tieši šīs drošības lapas nepieciešamību uzņēmumā? Šī drošības lapa satur ne tikai informāciju par pašu ķīmisko vielu, bet arī uzņēmējam ļoti nepieciešamas ziņas: bīstamības raksturojumu, pirmās palīdzības pasākumus, ugunsdrošības pasākumus, avārijas gadījumā veicamo pasākumu aprakstu, uzglabāšanas un lietošanas noteikumus, darba drošības noteikumus, ziņas par iespējamiem utilizācijas veidiem un vēl cita veida informāciju.
Jau no šā uzskaitījuma vien redzams, ka uzņēmējam nevajadzēs zīlēt kafijas biezumos, lai noskaidrotu kādus drošības pasākumus jāievēro: visu jau būs pateicis piegādātājs. Īpaši gribu atzīmēt, ka šāda kārtība jau sen noteikta Eiropas Kopienā un līdz ar šā likuma stāšanos spēkā tiks novērsta iespēja Latviju pārvērst par Eiropas atkritumu savāktuvi, un ķīmijas joma kļūs civilizētāka.
Iesaku uzņēmējiem jau savlaicīgi interesēties un pieprasīt no saviem piegādātājiem šīs drošības datu lapas, jo jau no nākamā gada sākuma Valsts darba inspekcija un Valsts sanitārā inspekcija savu apmeklējumu laikā tās lūgs uzrādīt. Ja tādu lapu nebūs, tad, cienījamie uzņēmēji, vainojiet paši sevi.
Sīkāku informāciju ikviens interesents var saņemt pie valsts darba inspektoriem.
