Par prioritātēm policija šogad izvirzījusi cīņu ar nelegālo alkoholu, narkotikām un citiem likumu pārkāpumiem, taču, cik tā spēs izdarīt, būs atkarīgs no valsts piešķirtajiem resursiem
Šā gada sākumā par policiju runāts ļoti bieži – tā minēta saistībā ar 13. janvāra notikumiem Vecrīgā, presē izskanējuši Valsts policijas vadības izteikumi, cik grūti krīzes apstākļos, kad trūkst degvielas, būs cīnīties ar likumpārkāpumiem. Tomēr likumsargi sev uzticētos pienākumus pilda un iespēju robežās cenšas palīdzēt ikvienam, kas vēršas pēc palīdzības. Tā kā «Ziņas» pietiekami bieži saņem ar policijas darbu saistītus jautājumus, piedalīties telefonakcijā un atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem tika aicināti trīs Jelgavas likumsargi – Kārtības policijas biroja 3. nodaļas (ceļu policija) priekšnieks Aivars Putniņš, Kriminālpolicijas 3. nodaļas priekšnieks Kaspars Rekscs un Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Andris Zellis.– Ielu malās tiek novietotas kravas automašīnas, kas nereti būtiski traucē satiksmi un, piemēram, izgriežoties no pagalma, liedz iespēju saskatīt braucošos transporta līdzekļus. Kā šo problēmu risināt?A.P.: Tā ir problēma, tomēr bieži vien likuma ietvaros ar to cīnīties nav iespējams. Sodīt autovadītāju iespējams tikai tad, ja tas savu mašīnu atstājis vietā, kur līdz joslas sadalošajai līnijai vai pretējai brauktuves malai ir mazāk par trim metriem. Pārējos gadījumos lielajiem transporta līdzekļiem neko aizliegt nevaram. Vienā gadījumā – Akmeņu ielā – likumsargi iesaistījās problēmas risināšanā. Arī tur stāvēja kravas automašīna, kas aizsedza skatu uz ielu, un pēc pārrunām ar tās vadītāju transporta līdzeklis turpmāk tika novietots citviet. Nereti var arī redzēt, ka daži šoferi kravas automašīnas pa nakti novieto daudzdzīvokļu māju pagalmos, to gan var uzskatīt par likuma pārkāpumu, jo pēc Ceļu satiksmes noteikumiem dzīvojamajā zonā aizliegts iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz piecas tonnas, izņemot gadījumus, kad šajā vietā nepieciešams pievest kravu vai pasažierus.– Vai lietot radaru detektorus, braucot automašīnā, Latvijā ir pārkāpums?A.P.: Jā, likums liedz izmantot ierīces, kas var uztvert vai bloķēt policijas radara signālu. Par transporta līdzekļa vadīšanu, kas aprīkots ar antiradaru vai radaru detektoru, autovadītāju soda un viņam konfiscē neatļauto ierīci. – Kad automašīnas beigs braukt pa gājēju celiņu starp viesnīcu «Jelgava» un māju J.Čakstes bulvārī 9? A.P.: Visi pārkāpēji, kas šajā vietā fiksēti, ir no minētā nama J.Čakstes bulvārī. No cilvēciskā viedokļa viņus var saprast – lai tiktu no mājas uz Rīgu, viņiem jābrauc pa Uzvaras, tad K.Barona un Pasta ielu, līdz tiek uz Lielās, savukārt, braucot pa gājēju celiņu, – pārdesmit metru, un esi uz Lielās ielas. Līdz šim no mājas iedzīvotājiem nav saņemts rosinājums novietot izbrauktuves vietā kādus elementus, kas liegtu kustību. Runājot par pagalmiem, ceļu policijas prioritāte nav cīņa ar tiem, kas brauc tur, kur nevajag, jo ir daudz nopietnākas lietas, ar kurām mums jācīnās. Daudzviet izliktas ceļa zīmes, kas liedz iebraukt pagalmos bez īpašas atļaujas, un tad iedzīvotāji vēlas, lai mēs dodamies kontrolēt, vai visi tās ievēro. Manuprāt, krietni labāks veids ir rīkoties kā Rīgā – ierīkot paceļamo barjeru vai slēdzamus stabiņus, kurus atslēgt var tikai attiecīgajam pagalmam piederošas personas. Jelgavā nez kāpēc to visu mēģina risināt ar zīmju palīdzību. – Kāds statuss ir ietvei pie sociālās mājās Pulkveža O.Kalpaka ielā, ja pa to brauc un tur stāv automašīnas?A.P.: Tikpat labi var pajautāt, kāds ir laukuma pie pilsētas kultūras nama statuss. Tā ir ietve, bet autovadītāji to nevēlas saprast. Tikai tādēļ, ka kāds tur pieradis stāvēt, neliksim zīmi par gājēju ceļu. Tā ir Pašvaldības policijas kompetence – sodīt par stāvēšanu neatļautā vietā. Pie kultūras nama, kad tajā notiek pasākumi, mašīnas nav kur novietot, tādēļ tās tiek liktas uz ietves. Protams, šos šoferus varētu sodīt, tomēr cilvēciski viņus iespējams saprast – transporta līdzekļus nav kur novietot.– Esmu sētniece. Automašīnu īpašnieki ziemā no tām notīra sniegu un samet uz ietves. Turklāt tur stāv spēkrati, un es tās nevaru notīrīt. Kā lai panāk, ka transporta līdzekļus nenovieto pagalmā?A.P.: Ko jūs iesakāt? Sodīt? Automašīnas nav kur novietot, jo stāvvietu nepietiek, un nevar uzskatīt par pārkāpēju cilvēku, kas transporta līdzekli atstājis pagalmā pie savas mājas. Iesaku šo problēmu pārrunāt ar īrniekiem vai apsaimniekotāju un atrast piemērotāko risinājumu.– Vai Jelgavā ir mafijas krusttēvs? Kas notiek organizētajā noziedzībā mūsu pilsētā?K.R.: Vispirms runāsim par stereotipiem. Ja laukos kādā ģimenē aug vairāki brāļi, daži ir lielāki huligāni, brauc ar ārišķīgākām mašīnām, kādam liksies, ka tie ir mafijas krusttēvi. Viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams. Ko mēs uzskatām par organizēto noziedzību? Organizēta grupa būtībā ir cilvēku kopa, kas plāno noziegumu, parasti ne tikai vienu, sadala lomas un tamlīdzīgi. Tādu nav daudz. Parasti grupējumi ir spontāni, piemēram, alkohola reibumā izdarīta zādzība, ko paveic vairāki cilvēki.– Kad beigsies narkotiku tirdzniecība naktsklubā «Tonuss»?K.R.: Tur «turam roku uz pulsa» – regulāri tiek veikti profilaktiskie reidi, apkopota un vākta informācija. Pagaidām esam gaidīšanas režīmā, jo ar narkotikām saistītajās lietās nepieciešami ļoti stabili pierādījumi, lai būtu rezultāti. Ir zināmi atsevišķi figuranti, bet vēl ne visi, tādēļ jāturpina strādāt. Pretējā gadījumā var būt attaisnojošs spriedums vai izbeigta lieta. Ja salīdzinām skaitļus, teiksim, ar Daugavpili, tur ar narkotikām saistītie noziegumi policijā tikpat kā nav reģistrēti. Savukārt mēs strādājam, noķeram, tādēļ arī statistika ir augsta. Narkotikas ir problēma visā Latvijā. Ir riska grupas, kuras tās lieto un pēc tam izdara noziegumus.– Jelgavas tirgū joprojām tirgo nelegālo alkoholu un cigaretes. Vai tiešām nav iespējams šo rūpalu izskaust?K.R.: Sadarbībā ar Kārtības policijas darbiniekiem apkopojam informāciju, un, piemēram, pagājušajā nedēļā Veidenbauma ielā atklājām 300 litru nelegālā alkohola. Mēs nopietnāku darbu ieguldām, meklējot piegādātājus. – Pirms dažiem gadiem pie «Vivo centra» tika nofotografēts autozaglis. Vai viņu izdevās atrast?K.R.: Lieta nav atklāta, tomēr vienmēr ir cerības, ka pēc kāda laika «uzpeld» informācija par to, parādās cilvēks, kas gatavs liecināt un tamlīdzīgi. No novērošanas kamerām iegūto attēlu kvalitāte ir diezgan apšaubāma, nereti arī leņķis nav atbilstošais. Tomēr labi, ka tās vispār ir, – var iepazīt noziedznieku paņēmienus un vismaz aptuvenas pazīmes. Saņemot attēlu, ar to iepazīstas visi policijas darbinieki, un, iespējams, kāds likumpārkāpēju atpazīs. Cilvēki, saskatoties tādu seriālus kā «C.S.I.», domā, ka mums ir programmas, kurās var ievadīt pazīmes, un uzreiz tiks «izmesta» meklējamā persona. Reālajā dzīvē tā nav.– Manam kaimiņam apzaga dzīvokli. Tas tika konstatēts neilgi pēc nozieguma. Tomēr policija nemēģināja zagli notvert ar dienesta suņa palīdzību, sūtot to garnadzim pa pēdām. Kam tad suņi domāti, ja tos neizmanto šādos gadījumos?K.R.: Šādās reizēs jāsamēro nozieguma smagums un patērētie resursi. Nav tā, ka suņus neizmanto. Pēdējais gadījums bija Glūdas pagastā, kad tur tika atrasti divi nogalināti cilvēki, un suņi devās pa pēdām. Arī tad, kad konvojēšanas laikā izbēga aizturētais Dainis Stūrmanis, tika iesaistīti «četrkājainie policisti». Suņi dodas palīgā arī tad, ja pazūd bērni. Nenoliedzami, tas, ka Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldē ar februāri vairs nebūs dienesta suņu, radīs neērtības, tomēr dzīvnieki nepieciešamības gadījumā tiks izmantoti, jo arī policijai Rīgā tādi ir. Dzīvokļu zādzībās nereti īsais laiks pēc nozieguma gan nepalīdz – pārāk daudz pēdu, un suns nespēj atrast īstās, nojūk, līdz ar to ieguldītie līdzekļi neatmaksājas.– Dzērājšoferiem, lai izciestu administratīvo arestu, ilgstoši jāgaida rindā. Kādēļ tā?A.Z.: Ir klienti, kas Īslaicīgās aizturēšanas vietā, kurā sodu izcieš arī dzērājšoferi, nonāk ļoti bieži, līdz ar to brīvu kameru nav. Jau ilgāku laiku tiek plānotas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ierobežojot to personu loku, kas drīkstēs izciest administratīvo arestu. Vismaz reizi nedēļā Īslaicīgās aizturēšanas vietas lielās noslodzes dēļ mums aizturētie jāved uz kaimiņu rajoniem – Bausku un Dobeli. Tas patērē resursus – palielinās gan degvielas izlietojums, gan konvoja darbinieku slodze. – No augšējā dzīvokļa nāk aizdomīga smaka. Neviens nereaģē. Vai policija nevar ieiet tur paskatīties, kas notiek?A.Z.: Policijai nav tiesību ieiet privātīpašumā, tomēr varam noskaidrot, kas tur notiek, sazinoties ar tā īrniekiem. Piemēram, ja augšējie kaimiņi nopludina dzīvokli, jāizsauc policija un jāsastāda akts. – Kāpēc pilsētā joprojām darbojas nelegālā alkohola tirgotavas?A.Z.: Cilvēki, kas lietoja šādu alkoholu, to turpina darīt un meklēt, kur lētāk var nopirkt. Pagājušajā gadā «točku» skaitu palīdzēja samazināt gan uzcītīgais policistu darbs šajā jomā, it sevišķi, piemērojot jaunās, stingrākās likuma normas, gan ekonomiskā situācija, kad daudziem bija izdevīgāk nopirkt veikalā stipro alu. Ir nereāli cerēt, ka pieprasījums pēc nelegālā alkohola samazināsies, it sevišķi tagad, kad oriģinālo produkciju daudzi vairs nopirkt nevarēs, tāpēc šī joma šogad ir Kārtības policijas prioritāte. Jāpiebilst, ka nelegālais alkohols ar katru reizi kļūst nekvalitatīvāks un kaitīgāks veselībai.– Bieži rodas sajūta, ka policija neko nedara, – lietas virzās lēni un vainīgie netiek atrasti. Kādi ir iemesli?A.Z.: Gribu pateikt, ka policijai tiek uzkrauti citu institūciju pienākumi – šoreiz gan atļaušos nekonkretizēt. Valsts policijas priekšnieks jau kādu laiku šo situāciju vēlas mainīt, taču tas nav izdevies.– Kā ekonomiskā krīze skars policijas darbu? Kas notiks likumpārkāpumu jomā?A.Z.: Par to pagaidām grūti spriest, jo īstā krīze vēl nav sākusies. Pašlaik daudzi saņem algu par decembri, tāpēc kritumu vēl nav sajutuši. Kā tas mūs ietekmējis, varēsim spriest pēc pusgada. Pašlaik ažiotāža sacelta pārāk liela. Degvielas normas samazinājums noteikti skars iecirkņu inspektorus, kas vairs tik operatīvi nevarēs izbraukt uz notikuma vietu. Tajā pašā laikā iedzīvotājiem vajadzētu arī pierast, ka daudzos gadījumos pietiek piezvanīt un satikt inspektoru viņa pieņemšanas dienās. Tiesa, prakse liecina, ka to pagastos cilvēki izmanto krietni retāk – vairāk zvana vai dodas uz Jelgavu.A.P.: Krīzi ceļu policijas jomā jūtu arī tagad – agrāk pārkāpēji uztraucās tikai par soda punktiem, nu sākuši bažīties arī par soda naudas apmēru. Kārtējo reizi aktualizējas jautājums par tās samērošanu ar pārkāpēja ienākumiem – jo tie lielāki, jo augstākai vajadzētu būt šai summai. Sodam jābūt izpildāmam, pretējā gadījumā no tā nav jēgas. Pašiem skaidrības ar krīzi nav. Ja vajadzēs izvēlēties, protams, mūsu prioritāte būs izbraukt uz avārijām, un pārējais cietīs. Gribētos aicināt cilvēkus sīkos negadījumos nesaukt policiju, bet sastādīt saskaņoto paziņojumu. Pašlaik šo dokumentu mēdz aizpildīt tikai tad, ja uz notikumu izbraukušais likumsargs to piedāvā. Taču tas neko nedod, jo resursi jau iztērēti. Jāatceras – ja negadījumā nav cietusi trešās personas manta vai cilvēki, policiju drīkst nesaukt. K.R.: Strādāsim ar tiem resursiem, kas ir. Šis tas būs jāoptimizē un jāpārdala, tomēr galā tiksim. Ja runājam par kadriem – mums trūkst trīs darbinieku, tomēr tie atradīsies. Vēl pirms gada uz Kriminālpoliciju nāca tikai sievietes, tagad vēlmi strādāt pie mums izteikuši daudzi, varam pat sākt izvēlēties. – Paldies par piedalīšanos telefonakcijā! Pieņemšanas laikiJelgavas policijas priekšnieks Haralds Dauginovičs – pirmdien no pulksten 14 līdz 16.30 un piektdien no 10 līdz 12Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Uldis Markus – pirmdien no pulksten 14 līdz 16.30 un piektdien no 10 līdz 12Kārtības policijas biroja priekšnieks Andris Gromoļevs – pirmdien no pulksten 14 līdz 16.30 un piektdien no 10 līdz 12Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Andris Zellis – pirmdien no pulksten 14 līdz 16.30 un piektdien no 10 līdz 12 Kārtības policijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš – otrdien no pulksten 13 līdz 16.30 un piektdien no 10 līdz 14Jelgavas Kārtības policijas biroja 3. nodaļas (ceļu policija) priekšnieks Aivars Putniņš spriež, ka problēmas ar transporta kustību iekšpagalmos var risināt, ierīkojot paceļamās barjeras vai slēdzamos stabiņus, kurus atslēgt var tikai attiecīgajam pagalmam piederošas personas.Jelgavas Kriminālpolicijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Kaspars Rekscs: «Ar narkotikām saistītajās lietās nepieciešami ļoti stabili pierādījumi, lai būtu rezultāti.»Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Andris Zellis uzskata, ka par ekonomiskās krīzes ietekmi uz policijas darbu pagaidām grūti spriest, jo īstā krīze vēl nav sākusies.
