Kopš banku, dažādu noguldītājfirmu un arī samērā viegli pieejamu kredītu laikiem aiztecējis ne mazums ūdeņu.
Kopš banku, dažādu noguldītājfirmu un arī samērā viegli pieejamu kredītu laikiem aiztecējis ne mazums ūdeņu. Taču ar sekām ne vienam vien jāsaskaras joprojām. Tā noticis arī četrām jelgavniecēm, kas sūtījumā redakcijai uzticējušas savu bēdu stāstu.
Uzticības vietā – smaga vilšanās
Deviņdesmito gadu pirmajā pusē viņas, uzticēdamās «jaukajai un mīļajai paziņai» Anitai Bengerei, piekrita galvot kredītu viņas vīram Jurim Bengeram. «Vai gan bija iespējams neticēt sievietei – īstenai kristietei, kura saistīta ar Sv.Annas baznīcas draudzi un tās svētdienas skolu?» rakstīts vēstulē.
Diemžēl iznākums ir visai prozaisks un arī izplatīts – kredītņēmēju vietā aizdevums un tā procenti jāatdod galvotājām. «Pēc dažiem gadiem pienāca brīdinājumi no bankām, jo labais kaimiņš un paziņa saņemto kredītu un tā procentus nedomāja atmaksāt. No galvotājiem un kredītņēmēja tiesa solidāri sāka piedzīt naudu par labu bankām. Ar tiesas lēmumu mums gan manta ir aprakstīta, gan no algām atvelk naudu par labu kredītdevējiem, gan ar kauna sajūtas smagumu staigājam ikdienā. Mēs pret savu gribu uzticēšanās dēļ esam iekļuvušas krāpnieku statusā.»
Galvojums ir nopietns dokuments
Vēstulē ir arī teikums, ka galvotāji «vairāk par visu ticēja labajiem nodomiem un patiesi teiktajiem sirsnīgajiem solījumiem».
Diemžēl akla ticība šādos gadījumos ir nevietā. Galvojums ir nopietns solis, kur jāvalda darījumu attiecībām, nevis emocijām. Un attiecības nosaka un regulē likumdošanas akti, nevis paziņas jaukums vai mīļums. Visi Civillikuma ar galvojuma līgumu un attiecībām saistītie panti paredz, ka galvotājs ar savu parakstu uzņemas pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Turklāt viņš atbild ne vien par galveno parādu, bet arī par blakus izdevumiem (tiesas u.tml.). Protams, tas nenozīmē, ka līdz ar to no parāda samaksas tiek atsvabināts pats kredīta ņēmējs.
To nelielajā sarunā ar «Ziņām», plašāku kredīta vēstures iztirzāšanu atzīstot par nelietderīgu, uzsvēra Krājbankas Jelgavas nodaļas pārvaldniece Dzidra Rādena. Viņa arī norādīja uz skarbo patiesību par to, ka nauda tiek piedzīta no tiem, no kuriem tas iespējams. Savukārt galvotājas pēc tam var vērsties tiesā ar attiecīgu piedziņas prasību.
«Aktīvistus» aktivizē atsaucība
Juris Berngers palicis parādā arī Tautas bankai. Tās kādreizējais Jelgavas filiāles direktors Gunārs Segliņš norāda, ka tolaik jaunajiem uzņēmējiem, sevišķi zemnieku saimniecību īpašniekiem, tikt pie kredītiem nebija sevišķu grūtību. To ne viens vien arī izmantojis. Rupji rēķinot, apmēram tikai piektā daļa banku tolaik, piešķirot nelielus kredītus tūkstoš latu apmērā, nopietni izsvērusi visus «par» un «pret». Lielākoties pret kredītņēmējiem bankas bijušas atsaucīgas. Ņemot vērā toreizējo banku skaitu, kas sniedzās pāri pieciem desmitiem, pat viens «aktīvists» tādējādi spēja aizņemties vērā ņemamu summu. Savukārt piedziņas gaitā ne katra banka nelielas summas aizdošanas gadījumā izvēlējās garā tiesas procesa uzsākšanu. Protams, pēc tam tika nopietni izvērtēti kredītdokumenti un izvirzīta prasība pēc nopietnām garantijām.
Lai nepazaudētu draugu, neaizdod!
Juris Berngers pirms gadiem sešiem Tautas bankā saņēmis kredītu 5000 latu apmērā. Tas garantēts ar sievai piederošo veikalu un Bergera māju. Tolaik nams nav bijis reģistrēts Zemesgrāmatā. Bet, veicot zemes īpašuma ierakstu šajā aktā, J.Berngers nav norādījis, ka māja ir ieķīlāta bankā. Līdz ar to kredīta piedziņas procesā, kaut gan ir tiesas lēmums, radušās grūtības.
Iepriekšminētie apstākļi un kredītņēmēja rīcība, pēc G.Segliņa domām, liecina par J.Berngera krāpnieciskajiem mērķiem.
Lieta pagaidām neesot pabeigta. Tautas bankas administrators Sergejs Ragozins kredīta piedziņu cedējis trešajai personai,
un piedziņas process turpināšoties.
Tātad likuma nezināšana un aizbildināšanās ar to, ka galvotājiem «visā nopietnībā nebija skaidrs, cik svarīgu parakstu būs atstājuši banku kredītu līgumos», neatbrīvo no atbildības. To vēstules autores izbaudījušas visā pilnībā.
«Bijām lētticīgas! Ticējām solījumiem. Par vēlu atcerēties vienkāršo patiesību: esi uzmanīgs, aizdodot naudu draugiem. Tu vari zaudēt abus. Nelabojamais ir noticis, un varam tikai brīdināt: neticiet Anitai un Jurim Bengeriem. Lai cik saldi vārdi veltos pār viņu lūpām, tie atkal būs kārtējie meli.»
