Vakar SIA «Viduslatvijas slimokase» dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.
Vakar SIA “Viduslatvijas slimokase” dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu. Domes priekšsēdētāja vietniece Valsts veselības konsultatīvās padomes un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) padomes locekle Irēna Škutāne slimokasu likvidāciju vērtē kā iedzīvotāju veselības aprūpei paredzēto līdzekļu centralizācijas pasākumu, pret ko pašvaldības ir iebildušas.
Šā gada 26. oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus “Slimokasu izveides un darbības noteikumos”, kas paredz, ka ar 2005. gada 1. janvāri VOAVA pārņem slimokasēm paredzētās funkcijas. Līdz ar to vairāku pašvaldību izveidotās slimokases pieņēmušas lēmumu par likvidāciju.
Kā “Ziņas” jau rakstīja, šādu lēmumu pieņēmusi arī Jelgavas Dome, kas līdz ar Jūrmalas Domi, Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonu padomēm ir viena no Viduslatvijas slimokases kapitāldaļu turētājām.
Kā uzsver I.Škutāne, slimokases tika izveidotas ar Ministru kabineta lēmumu tikai vienai funkcijai – veselības aprūpei paredzētās naudas apsaimniekošanai ar mērķi, iesaistot pašvaldības, mazināt nevienlīdzību medicīnai atvēlēto līdzekļu sadalē. Jaunais lēmums slimokases likvidēt, pēc pašvaldību vērtējuma, ir līdzekļu centralizācijas pasākums. “Pašvaldības protestēja pret šādu lēmumu un arī tagad uzskata, ka centralizētā sistēmā ar lieliem līdzekļiem, kas atrodas Rīgā, vienmēr zaudētāji ir tie, kas ir tālāk no Rīgas,” saka I.Škutāne.
Pēc viņas vērtējuma, reģionālajās slimokasēs, kur īpašnieki bija rajonu un pilsētu pašvaldības, tām bija kaut daļēja, tomēr ietekme uz līdzekļu sadali reģionā, pa slimnīcām. Bija iespējama arī koleģiāla vienošanās par investīciju ieguldījumiem. Protams, naudas šim nolūkam nepietika, jo medicīnas pakalpojuma cenā nebija un līdz šim nav paredzēti līdzekļi sistēmas attīstībai, investīcijām un iekārtu amortizācijai. “Tas viss jāveic par pašvaldību līdzekļiem, kaut gan likums paredz pašvaldībai nodrošināt tikai medicīnas pieejamību,” uzsver Domes priekšsēdētāja vietniece.
Viņa paredz, ka līdz ar slimokases likvidāciju, kuras vietā stāsies VOAVA filiāle, vairs nebūs tik nopietnas medicīnas pakalpojuma kvalitātes kontroles kā līdz šim, kad iedzīvotāji varēja ar sūdzībām vērsties pie kontrolārsta slimokasu nodaļās.
Taču lielākās bažas tiek saistītas ar finanšu centralizāciju un situāciju, kad mazāk līdzekļu tiktu reģioniem, bet vairāk – Rīgas slimnīcu pakalpojumu apmaksai. “Pašvaldība ir ieguldījusi lielus līdzekļus savas slimnīcas modernizācijā, lai iedzīvotāji izmantotu mūsu vietējo medicīnas iestāžu pakalpojumus. Šogad iedzīvotāju plūsma palielinājusies no Rīgas uz Jelgavu, nevis otrādi. Cilvēki izmanto mūsu modernās diagnostikas iekārtas, un šis pakalpojums neapšaubāmi ir lētāks nekā Rīgā,” Domes priekšsēdētāja vietniece pauž gandarījumu, ka šis darbs vainagojies panākumiem.
Tomēr nevar neņemt vērā, ka nelielais attālums no Jelgavas līdz galvaspilsētai turienes speciālistus savukārt mudina spriest, ka visus jelgavniekus var izārstēt Rīgā, un šajā sakarā I.Škutāne uzsver, ka slimokasu likvidācija runā pretī oficiāli deklarētajai politikai par valsts resursu decentralizāciju, to virzību reģionu attīstībai. “Līgumi ar slimnīcām par darba apmaksu tiks slēgti Rīgā, VOAVA filiālei uzticot tikai līgumu slēgšanu ar ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, kas ir apmēram 30 procentu no visas medicīnas naudas apjoma.”
Jelgavas Dome, pēc I.Škutānes teiktā, lēmumam par slimokases likvidāciju piekritusi “ar smagu sirdi”, jo tiek zaudēts viens no nedaudzajiem instrumentiem, kas ļauj pašvaldībām ietekmēt veselības aprūpes attīstību. Jo vairāk tāpēc, ka konsultatīvajās padomēs pārsvars tomēr ir organizācijām, kas aizstāv mediķu profesionālās, ne iedzīvotāju intereses.
***
Visbiežāk konstatētās bērnu traumas
(Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Katastrofu medicīnas centra statistika)
Autotraumas
2003. g. – 441
2004. g. (11 mēnešos) – 344
2003. g. septembrī – 53 traumas
2004. g. septembrī – 39 traumas
Ceļu policijas akcijas septembrī pirms un mācību gada sākumā uzlabojušas bērnu drošību uz ceļiem, jo septembrī skolēni guvuši par 14 autotraumām mazāk.
Vardarbība pret bērnu ģimenē, no pieaugušajiem un vienaudžiem
2002. g. – 262
2003. g. – 316
2004. g. – 300 (11 mēnešos)
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumpunktā nepaiet neviena dežūra bez bērniem, kas guvuši traumas, lietojot alkoholu, narkotikas. Pusaudžiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem organismā konstatētas 1,5 – 3 promiles alkohola.
Dzīvnieku kodumi
2003. g. – 712
2004. g. 1. pusgadā – 310
75 – 80 procentos gadījumu bērni guvuši traumas no pašu māju dzīvniekiem.
Mazo bērnu gūtās galvas traumas
2003. g. – 1014
2004. g. 1. pusgadā – 545
Pārsvarā tie ir bērni vecumā līdz trim gadiem, kas galvenokārt gūst galvas traumas, izkrītot, piemēram, no staiguļiem, dīvāniem.
Apdegumi
2003. g. – 254
2004. g. 1. pusgadā – 149
75 – 80 procentu bērnu līdz trīs gadu vecumam apdegumus guvuši no karstiem šķidrumiem – kafijas, tējas, zupas, putras, vāroša ūdens.
Ceļu satiksmes negadījumi
No 600 bojā gājušajiem iedzīvotājiem ceļu satiksmes negadījumos miruši vairāk nekā 25 procenti bērnu. No vairāk nekā 6000 ievainotajiem uz Latvijas ceļiem traumas guvuši vairāk nekā 20 procentu bērnu.
