Šodien sumināmā vārda īpašniece Lilita Zeltīte Hirimo dzimusi Lietuvā, bet drīz pēc tam dzīves ceļi viņu atveduši uz Eleju, kur strādājusi vietējā slimnīcā.
Šodien sumināmā vārda īpašniece Lilita Zeltīte Hirimo dzimusi Lietuvā, bet drīz pēc tam dzīves ceļi viņu atveduši uz Eleju, kur strādājusi vietējā slimnīcā. Tagad par nozīmīgāko kundze uzskata apkārtējos cilvēkus un rosīšanos mazdārziņā, bet līdz ar pagasta vadības maiņu pat šķietot, ka dzīve Elejā, kaut nedaudz, tomēr uzlabojoties.
Kā tikusi pie vārda, Lilitai grūti spriest: “Mammīte nomira, kad man bija četri gadiņi. Atceros, ka kristīja mani kā Lilitu Zeltīti, bet tajos laikos otru vārdu nedz dzimšanas apliecībā, nedz pasē rakstīt nedrīkstēja.” Tikai pirms astoņiem gadiem, kad kundze mainīja pasi, iedokumentēts arī otrs vārds. Uz sešdesmit gadu jubileju gaviļniecei apsveikums bijis arī Elejas laikrakstā, tad vietējie ļaudis tik uzzinājuši, ka Lilita ir arī Zeltīte.
Lai gan gaviļniece dzimusi Lietuvā, viņa teic, ka pasaulē nākusi Mārtiņdienā. 1947. gadā gaitas vedušas uz Elejas pusi. Absolvēta Lielplatones septiņgadīgā skola. Vēlāk Tīsu mežā veidota armijas bāze, tur sabraukuši arī vairāki igauņi. Viens no tiem iepaticies, apprecējušies, un tā Lilita tikusi pie interesantā uzvārda. Izaudzināts dēls.
Pašlaik kundze brīvdienās un svētkos aizvieto Elejas sociālās aprūpes centra pavāri. Ar ēst gatavošanu Lilitai saistīts viss mūžs – kādreiz zonālajā slimnīcā, kur savulaik bijusi gan sanitāre, gan veļas mazgātāja un tikai vēlāk – pavāre. “Man ļoti patīk gatavot ēst, turklāt – visu,” smaida Lilitas kundze, bet piebilst, ka daudzas vēlmes ierobežojot līdzekļu trūkums.
Kā uzticams draugs jau desmit gadu kopā ar elejnieci dzīvo viņas mīlule – maza sunīte Pelīte. “Viņa ir tik gudra un mīļa!” Vasarās parosīties sanākot arī nelielajā dārziņā, tur izaug gan dārzeņi un kartupeļi, gan puķes.
