Ja mazāk labvēlīgo apvidu statuss netiks piešķirts arī astoņiem Limbažu rajona pagastiem, turienes zemnieki grasās piketēt un citādi protestēt.
Ja mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) statuss netiks piešķirts arī astoņiem Limbažu rajona pagastiem, turienes zemnieki grasās piketēt un citādi protestēt. Tā dēļ var neapstiprināt Latvijas Lauku attīstības plānu, un tas ir drauds visiem mūsu lauksaimniekiem.
Jau ieilgušas problēmas, ko radījusi MLA teritorijas noteikšana Latvijā. Mūsu puse vēlas, lai par MLA tiek definēti 76 procenti Latvijas teritorijas. Tas ir vislielākais rādītājs no visām desmit jaunajām dalībvalstīm. Eiropā ir prakse, ka kā MLA jaunajās dalībvalstīs neveido vairāk par 30 procentiem no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā zināms, MLA statusa piešķiršana nozīmē to, ka lauksaimniekiem pienākas papildu piemaksas pie vienotajiem platības maksājumiem par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Pret Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvāto teritoriju statusa piešķiršanu iebilduši atsevišķi Limbažu rajona zemnieki. Viņi pieprasa vēl papildus MLA statusu astoņiem Limbažu rajona pagastiem. Pretējā gadījumā limbažnieki ir gatavi piketēt un citādi protestēt.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pieļauj, ka iekšējās nesaskaņas var izraisīt atbildes reakciju no Briseles. Proti, MLA teritorijas tiks samazinātas vai arī Latvijas Lauku attīstības plāns vispār netiks apstiprināts. “Atsevišķu limbažnieku rīcība ir nekonstruktīva un nesaprātīga,” domā zemkopības ministrs, “jo neprasme rast kompromisus var radīt problēmas Briselē, kas var izraisīt to, ka 26. maijā Latvijas Lauku attīstības plānu neapstiprinās un mūsu zemnieki nesaņems iespējamo finansējumu.” Ministrs uzskata, ka limbažnieku problēmas iespējams risināt, neieslīgstot savstarpējos apvainojumos un destruktīvā rīcībā.
MLA statuss tiks piešķirts pēc rūpīgiem speciālistu aprēķiniem, izmantojot stingri noteiktus kritērijus. Daļa teritorijas diemžēl tajos neiekļaujas. ZM speciālisti lēš, ja iekšējo nesaskaņu dēļ tiks kavēta Lauku attīstības plāna apstiprināšana, Latvija var palikt bez vismaz 50 miljonu latu finansējuma, kas paredzēts ne tikai MLA kompensācijām, bet arī agrovides pasākumiem, kooperatīvu attīstībai, pusnaturālo saimniecību atbalstam, veterināro un higiēnas prasību ieviešanai, agrajai pensionēšanai, bioloģiskajai lauksaimniecībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, vidi saudzējošai lauksaimniecībai un citiem finansējuma veidiem.
