Kā liecina «Zemgales Ziņu» saņemtās vēstules, ne viens vien jelgavnieks dziesmu konkursā «Eirovīzija», kas notiks 2. martā, būtu gatavs balsot par savējiem.
Kā liecina «Zemgales Ziņu» saņemtās vēstules, ne viens vien jelgavnieks dziesmu konkursā «Eirovīzija», kas notiks 2. martā, būtu gatavs balsot par savējiem. Esam noskaidrojuši, ka Jelgavu tajā pārstāvēs trīs meitenes – Laura Dabare, Erita Karlsone un Linda Kalniņa. Laikrakstā jau bija publicēts raksts par Spīdolas ģimnāzijas izlaiduma klases audzēkni Lauru Dabari, kas kopā ar Džulianu izpilda dziesmu «Vieta, no kuras var piezvanīt uz mājām». Tagad kārta gados visjaunākajai – Lindai Kalniņai. Viņa kopā ar Lauri Reiniku dziedās «Manu atmiņu lenti».
«Ej, stāsti kalnos, lejās»
Linda piedzima Jelgavā pirms septiņpadsmit gadiem. Viņas tēvs, vectēvs un pat vecvectēvs ir bijuši slaveni Jelgavas ārsti, tomēr uz ķīmiju, bioloģiju, medicīnu atvasītei prāts nenesās. Vairāk sirds vilka uz mākslas pusi, kas ir tuva Lindas mammai Andai Kalniņai, kura tagad ir Jelgavas Kultūras aģentūras māksliniece un ilgu laiku bija Mākslas skolas skolotāja. Linda sāka mācīties 4. vidusskolā, kur dziedāšanas skolotāja Liene Celma ātri pamanīja viņas spējas. Viņa lika meitenei kora priekšā dziedāt solo, prata paslavēt un uzturēt jebkurā mākslas jomā tik vajadzīgo pašapziņu. Tā, 1999. gada ziemā nonākusi pamatskolas izlaiduma klasē, Linda uzdrošinājās nosūtīt vēstuli Guntara Rača organizētajam, parfimērijas firmu «Rimmel» un «Margaret Astor» sponsorētajam konkursam, kura mērķis bija radīt tolaik pasaulē ļoti populārās grupas «Spice Girls» («Kosmosa meitenes») latviešu variantu, ko varētu saukt «Rimmeļa rozes». Pieteikuma vēstulē bija jāievieto fotogrāfija un īss apraksts, kādēļ tu gribi dziedāt. Linda, rakstot par sevi, pastāstīja arī par pārdzīvojumiem iepriekšējā vasarā, kad, viesojoties pie māsīcas Hannoverē, viņa nokļuva elektroniskās mūzikas ielu festivālā. Tas nu bija prieka virpulis, kas ilgi paliek atmiņā! Varbūt šī piezīme bija būtiska, lai viņu ievērotu.
Kā vēlāk tika apkopots, konkursam pieteikuma vēstules bija nosūtījušas… 853 meitenes. Pēc aprakstiem un fotogrāfijām, otrajai kārtai tika atlasītas piecdesmit pretendentes. Arī Linda bija starp tām. Viņai nu vajadzēja braukt uz Rīgu un žūrijas priekšā kaut ko nodziedāt. Te vēl jāpiebilst, ka žūrijā sēdēja Anita Garanča, Renārs Kaupers, Uldis Marhilēvičs, Regnārs Vaivars…
Linda izvēlējās populāru nēģeru spiričuelu «Ej, stāsti kalnos, lejās» un laida vaļā bez pavadījuma, tā lai balstiņa izskan vissīkākajās niansēs. Komisija klausījās, klausījās un tad sāka sist līdzi ritmu. Tā bija uzvara! Linda kļuva par vienu no sešām meitenēm, kuru izvēlējās šim projektam. Sekoja trīs mēnešu ilgs darbs, uzlabojot gan vokālos, gan skatuviskos dotumus, dziedot studijā pie Iļja Rezņika, Nika Matvējeva (tas viss – pēc mācībām skolā un līdz priekšpēdējam Jelgavas vilcienam) taču …ideja par «Rimmela rozēm» kaut kā novīta. G.Račs tā arī nepaskaidroja, kāpēc.
Cik jauki tādā jautrā barā!
Beigusi pamatskolu, Linda iestājās Jelgavas Mūzikas koledžā. Izčibējušais «rožu projekts» tomēr vienā ziņā bija ražīgs – meitene ar vēl stingrāku pārliecību saprata, ka viņa var dziedāt. Patlaban gan viņai pašai nav skaidrs, vai vairāk patiks dziedāt operu ārijas vai arī darboties popmūzikā. Vispārējā vidējā izglītība, ko tagad audzēkņiem dod no Mūzikas koledžas par Mūzikas vidusskolu atkal pārtapusī Alma mater Lapskalna ielā, Lindai vēlāk paver iespējas izvēlēties arī citas profesijas, kas septiņpadsmit gadu vecumā vēl īsti nav ienākušas prātā. Tomēr popmūzika vēl ilgu laiku varētu palikt kā laba aizraušanās. Lindai patīk būt jautrajā mūziķu barā, kur daudziem viņa patīk, daudzi grib ar viņu dziedāt un dejot. Piemēram, Eiropā labi pazīstamās dāņu grupas «Natural Born Hippies» («Patiesi dzimuši hipiji» – red.) basģitārists Bo Kristiansens, ar kuru kopā iznāca uzstāties Valmieras rokfestivālā, esot krietni nopūlējies, lai caur Latvijas grupu menedžeriem sadabūtu Lindas telefona numuru, no Baltijas jūras rietumu krasta piezvanot, viņai pajautātu: «Vai tu vispār mani atceries?» Arī tagadējais slavenība Tanels (igauņu puisis, kas duetā ar nēģeru dziedātāju pērn uzvarēja lielajā Eirovīzijas konkursā). Jelgavā «Tonusa» jubilejas sarīkojumā lūdza Lindu dejot un teica, ka gribot kopā dziedāt. Grūti prognozēt, kādi vēl būs meitenes nākamie projekti, taču pagaidām viņa strādā kopā ar Lauri Reiniku un Daci Šihmuratovu. Pareizāk sakot, Lauris dzied solo, bet Linda ar Daci piedzied klāt. Starp citu, tērvetnieks L.Reiniks arī ir agrākais Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknis, tās absolvents kordiriģentu nodaļā. Patlaban viņš studē Latvijas Universitātē «žurnālistos» un ir kļuvis par vienu no pazīstamākajiem Latvijas televīzijas mūzikas raidījumu vadītājiem. Par rīdzinieci D.Šihmuratovu var piebilst, ka viņa līdzīgi Lindai arī bija viena no sešām meitenēm, kas tika izvēlēta «Rimmeļa rozēm».
Izvēle būs vēlāk
Vai šāda popdziedāšana tomēr nenāk par sliktu balss izkopšanai, pilnvērtīgai muzikālajai izglītībai? Mūzikas vidusskolas direktors Jānis Keičs te domīgi saka tā: «Ja mūsu Lauris tagad balsi noķērks, tad viņam paliks žurnālistika, uz kuru viņš mērķtiecīgi virzās. Turklāt pie mums viņš nav arī mācījies par dziedātāju, bet gan par kordiriģentu. Ja meitenes Linda vai Erita (arī viņa mācās vokālajā nodaļā) zaudēs savas jau pāris gadus skolotās balstiņas, būtu žēl. Es pats biju liecinieks tam, kā savulaik Ingus Pētersons, kas, ar saviem «Mīlestības pinekļiem» bija kļuvis pats populārākais Latvijā, tomēr aizgāja no vieglā žanra un tagad ir tas, kas viņš ir.» Lindas vokālā pedagoģe Ingrīda Vilkārse viņas situāciju tik ļoti nesaasina. Viņasprāt, vismaz pagaidām meitenei slodze nav tik liela, lai pastāvētu šāda dilemma par izvēli vienam vai otram mūzikas žanram. Linda ar dziedoni Pētersonu pagaidām ir dažādās «svara kategorijās». Protams, meitenei jābūt uzmanīgai, uzcītīgai mācībās, lai dabas dotais balss materiāls labi attīstītos un viņa tiešām kļūtu par mākslinieci. Kopā ar L.Reiniku un D.Šihmuratovu, kā arī menedžeri Agri Semēvicu un skaņu režisoru Modri Skaistkalnu nupat kā ir ierakstīts disks «Planēta diviem». Ir braukāts pa koncertiem, festivāliem Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā, Rīgā. Pirms pāris nedēļām bija koncerts Ādažos karavīriem. Tas bijis tāds lielāks pārdzīvojums. Turklāt skatītāju zālē daudz vairāk vērības pievērsts meitenēm, nevis Laurim, kas taču ir visu dziesmu autors un galvenais izpildītājs. Skaistas puķes pārvestas no šā koncerta. Kas attiecās tieši uz dziesmu, ko grupa izpilda «Eirovīzijas» dziesmu konkursā, tā pēc satura ir skumja. Puisi atstājusi meitene, viņam gribas kaut kā izdzēst savu atmiņu lenti. Tomēr noskaņa nav bezcerīga, «latinos» stila ritmiskā dziedājumā, puisim, atgriežas dzīvesprieks. Par L.Reiniku meitene teic, ka viņš ir gan vīrišķīgs, kas tur doto vārdu, apņēmīgi piepilda savas ieceres, kuram nav vairākas dabas, taču no otras puses viņš tiešām ir maigs smukulis, kas patīk daudzām meitenēm un tiešām labi izskatās uz skatuves.
Brīvā laika ārpus mācībām un dziedāšanas Lindai iznāk maz. Tad vislabākā nodarbošanās viņai ir piecgadīgās māsiņas Luīzes skološana un pieskatīšana. Tā kā ģimenē vecākais dēls Andris arī nav aizgājis par ārstu līniju, tad vienīgās cerības tagad atliek uz mazo Luīzi, kas patlaban jau ir iemācījusies visu Lindas koncertrepertuāru.
