Kamēr mūspusē, par spīti pārmitrajiem laukiem, ziemāju platībās zemnieki pilnā sparā kaisa minerālmēslus, Kurzemes zemnieki vietumis jau sākuši eļļas linu sēju
Tiklīdz tehnika spēj tikt uz lauka, sēja var sākties, stāsta SIA «Iecavnieks» pārstāve Anita Vismane. Zemgales lauksaimnieki šopavasar uzņēmuma rīkotajos semināros par eļļas linu audzēšanu bijuši aktīvākie apmeklētāji – interesi par šo kultūru izrādījuši vairāk nekā 50 zemnieku. Taču sējai mūsu reģiona augkopji gatavojas rezervēti – audzēt linus apņēmušies vien ap desmit zemnieku, turklāt tos sēs nelielās – ap piecu hektāru – platībās. Līdz šim desmit gadu garumā eļļas lini audzēti tikai «Iecavnieka» 150 hektāros, tāpēc Jelgavai raksturīgie lielie zemnieki nogaida un vēlas redzēt kaimiņu pieredzi. A.Vismane uzsver, ka linu audzēšanas tehnoloģija daudz neatšķiras no citām kultūrām, tādēļ, izņemot sēklas materiālu, nekādi citi ieguldījumi nav jāveic. Taču finansiālais ieguvums no liniem ir trīskārt lielāks nekā no tradicionālajām lauksaimniecības kultūrām. «Iecavnieks» rēķina, ka no hektāra vasaras kviešu (ja raža 4,5 tonnas) iespējama 102 latu peļņa, savukārt tikpat lielā platībā iesēti eļļas lini (minimālā raža – divas tonnas) var dot vairāk nekā 300 latu peļņu. «Vasaras rapšus jau arī zemnieki kādreiz negribēja audzēt, bet tā lieta aizgāja,» uz līdzīgu scenāriju eļļas linu audzēšanā cer A.Vismane. Zemgalē lielākās linu platības, izņemot «Iecavnieka» laukus, būs ap 30 hektāru, bet drosmīgākais zemnieks eļļas linus apņēmies iesēt 50 hektāros. Lielākās bažas sagādā iespējamās problēmas ražas novākšanas laikā. Kaut arī lini sasniedz vien 70 centimetru augstumu un pļaujami, atstājot 20 centimetru rugaini, tie mēdz sagāzties veldrē un zaļie stiebri varētu sapīties hederā. Taču, tā kā pirms kulšanas linus atļauts smidzināt ar desikantu reglonu, augšana tiek pārtraukta un raža nobriest vienmērīgi.
