Kaut arī vasara bija pateicīga eļļas linu audzēšanai un eksperimentēšanai apsētie lauki mūspusē līdz pat augustam izskatījās lieliski, plānus par tikpat labām ražām sagrāva ilgstošās lietavas vasaras beigās. Šoruden zemniekiem nācies cīnīties ar lielāko risku, kāds sagaidāms šajā nozarē, – šķiedras mitruma ietekmē pinas hederos, daļa ražas izbirst, kombainieri uz lauka mokās. Lauksaimnieki, kas šajās dienās beidz kulšanas darbus, vēl rēķinās, vai šajā «avantūrā» iesaistīties arī nākampavasar.
«Pašlaik linus vēl vāc. Īpaši jautri jau neiet – lietavas uznāca,» saka SIA «Iecavnieks» pārstāve Anita Vismane. Līdz pat šim pavasarim eļļas linus 150 hektāros audzēja tikai «Iecavnieks» un Andris Felss Jēkabpils pusē (pašam arī pārstrādes rūpnīca), tomēr šogad kaimiņu novada eļļas pārstrādes uzņēmums pierunājis virkni zemnieku dažādās Latvijas vietās izmēģināt šo kultūru, tādējādi kopumā apsējot vēl vairāk nekā 800 hektāru. Jelgavas novadā linu audzēšanu izmēģinājuši trīs zemnieki, tos iesējot salīdzinoši nelielās savu saimniecību platībās – vidēji septiņos hektāros. «Jaunai kultūrai nebija tas pateicīgākais gads,» vērtē A.Vismane, tomēr atzīst, ka daļa zemnieku ir apņēmības pilni linus sēt arī nākampavasar. Visi zemnieki, kas šogad pievērsušies eļļas linkopībai, noslēguši ar «Iecavnieku» līgumus par ražas realizāciju. Izdevīgi mežu tuvumāVisoptimistiskākie par eļļas linu nākotni ir Latgales zemnieki. Daudzi sakot – platības palielinās, sevišķi tur, kur laukus ieskauj meži. Lauksaimnieki līdz šim sastapušies ar problēmu, ka mežmalu sējumus noēd zvēri. Meža cūku savairojies tik daudz, ka tās ne vien nesmādē krietni paaugušos graudu laukus, bet jau tagad kāri našķojas tikko sadīgušajos ziemājos. Jaunais rapsis ir noēsts un izbradāts. Savukārt liniem cūkas virsū neskatās. «Linus audzēs dažos reģionos – daļa būs Latgalē un Vidzemē, vēl arī Kurzemē, bet Zemgalē linu lauku nav daudz,» rēķina A.Vismane. Viņa ievērojusi, ka zemgalieši lauksaimniecības nozarēs ir ļoti strauji: «Viņi pieraduši strādāt ātri un lielos apjomos, visu grib uzreiz. Tomēr ar linu vajag prātīgi un mierīgi, nevar ugunīgi strādāt.» Arī Jelgavas novada zemnieki atzīst, ka linu nokulšana ir piņķerīga padarīšana. Salijuši vai samitrinājušies rasā, tie ķeras kombainā, ilgi maļas pa hederu, daudz sēkliņu izbirst, netikušas līdz bunkuram. «Lielas platības lini gan nekad neaizņems, jo rudeņos labāk iet sēnēs, nevis braukt ar kombainu. Tagad dienas īsas, kult var trīs četras stundas, jo jau sešos vakarā laukos rasa. Kulšana niķīga, šķiedra stipra un ķeras hederā,» saka valgundnieks Māris Strautnieks.Par noietu raižu navPar ražas noietu zemniekiem nav jāsatraucas nedz šoruden, ne tuvākajos gados, apliecina «Iecavnieka» pārstāve. Uzņēmums par tonnu eļļas linu sēkliņu sola 350 eiro. Tā ir ļoti laba cena, uzskata A.Vismane. Gan jāpiebilst, ka šoruden tikpat par tonnu saņem arī rapšu audzētāji, kas, lai gan iekuļ vairāk, tomēr laukos arī iegulda vairāk līdzekļu. Ja nerēķina darba samaksu, linu audzēšanas pašizmaksa esot ap 200 latu uz hektāru. Pie mums pagaidām nav linu slimību un kaitēkļu, tāpēc nevajag tērēt fungicīdu un insekticīdu iegādei. Arī mēslošanas līdzekļus nelieto tik daudz kā rapšiem un kviešiem.«Varbūt nevaram sēt simtiem hektāru vienā saimniecībā, tomēr atsevišķs segments tas var būt, jo cenas ir prognozējamas, pieprasījums Eiropā liels,» vērtē A.Vismane. Pagaidām no sēkliņām spiež eļļu un ražo arī ekoloģisku pernicu, ko kāri prasa koka apstrādātāji Norvēģijā, Zviedrijā un Vācijā. Nupat izmēģināta arī jauna Čehijā selekcionēta šķirne ‘Amon’, no kuras spiesto eļļu pieprasījuši Eiropas konditori.Jādomā, ko darīt ar šķiedrāmLai gan eļļas lini izaug tikai ap 70 centimetru gari un tos kuļ, atstājot 20 centimetru rugaini, pagaidām zemniekiem problēmas rada pārpalikumi – linu šķiedra. Pirms kulšanas lauks izskatās kā pakulām noklāts. «Lini augsnē dalās ilgi, tāpēc zemei liela labuma nav,» saka A.Vismane. Pašlaik vairums lauksaimnieku linus sasmalcina un atstāj tīrumā. «Iecavnieks» saņēmis piedāvājumu, ka, sapresētu ruļļos, sauso linu varētu izmantot apkurei. Taču solītie pieci lati par rulli neesot izdevīga cena, jo ne visiem ir preses, turklāt izdevumi linu sarullēšanai ir lielāki par piesolīto maksu. «Tomēr izžuvusi linu koksnainā šķiedra apkurei nākotnē varētu būt labs izejmateriāls,» prāto «Iecavnieka» pārstāve. Arī Sesavas puses zemnieks Arnis Blūdžs zina teikt, ka lini augsnē saglabājas vismaz piecus un pat septiņus gadus. Deviņdesmitajos gados viņa vecāki esot izmēģinājuši iesēt linus, bet pēc tam nav bijis kur tos likt. Toties augsnē iestrādātie stiebri vēl 2000. gadā arot parādījušies virs zemes. Zemnieks vakar bija ieplānojis beigt linu pļauju, pēc tam uz lauka palikušos presēs ruļļos. Sasmalcināt nemaz nevarēja, tāpēc aiz «John Deer» kombaina palikušas pakulas. Zemniekam esot iecere paeksperimentēt – līdzīgi kā kāds uzņēmējs Lietuvā viņš iecerējis gatavot ēku siltināšanas materiālu filcu. Kā pēc pirmās sezonas vērtējat eļļas linu audzēšanas iespējas Zemgalē?Edgars Burkāns, z/s «Cīrulīši» saimnieks No aptuveni 100 Sesavas pagasta Mazlauku pusē apsaimniekotajiem hektāriem linus biju iesējis sešos hektāros. Nu visi nokulti, raža sanāca mazliet zem divām tonnām (ap 1,8 – 1,9 tonnām) no hektāra. Pašlaik dodos uz «Iecavnieku», lai kārtotu formalitātes par ražas realizāciju. Pēc tam rēķināšu, cik šī kultūra bija izdevīga. Ja būs labi, nākamgad pamēģināšu iesēt vēl. Sezonas laikā pie liniem darba daudz nebija, turklāt nokult arī diezgan viegli. Varbūt tāpēc, ka to veica jauns kombains. Māris Strautnieks, z/s «Strautnieki» saimnieks Pagaidām grūti vērtēt. Lai gan visi astoņi hektāri nopļauti, pārdots vēl nav. Mums Valgundē radās problēmas ar novākšanu – ienākas vēlu, turklāt slapjš rudens. Kombains laukā brauca pa peļķēm, radās lieli zudumi. Pašlaik lini tiek tīrīti un kaltēti, domāju, ka tuvu pusotrai tonnai no hektāra būs. Uzskatu, ka pagaidām linus var audzēt vien tik, lai pamācītos. Ražošanai īsti nederēs, jo tad vajag vai nu vairākus pircējus, vai arī vienu, bet tad jābūt labās attiecībās. Citādi, ja nu kas notiek, var būt problēmas ar ražas noietu. Arnis Blūdžs, z/s «Rožkalni» saimnieks Vēl kuļam, bet līdz vakaram visiem pieciem hektāriem vajadzētu būt nopļautiem. Laikam jau nebūs īstā kultūra, lai gan divām tonnām no hektāra vajadzētu iebirt. Lini izauga labi, tādā ziņā – cepuri nost! Taču novākšanas laikā tinas, grūti kult. Ja pļautos kārtīgi, nepītos, raža būtu vēl lielāka, bet tagad daļa izbirst, jo purina laukā. Galvenais klupšanas akmens ir kulšana. Vēl arī jādomā, kur realizēt uz lauka palikušos stiebrus, jo pakulas sasmalcināt nevar, turklāt augsnē tās ilgi dalās.
