Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī vakar tika atvērta Jelgavā dzimušās jēkabpilietes Rutas Štelmaheres gleznu izstāde «Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi».
Ir ko redzēt un pārdomāt, diemžēl tiem, kas nebija klāt izstādes atklāšanā, secen gāja mākslinieces dzejas vakars, kurā skanēja arī dziesmas ar viņas vārdiem, ko izpildīja mūziķe Elija Kapicka.
No divām mūzām, kurām kalpo R.Štelmahere, grūti izvēlēt galveno, gandrīz vai jāpiekrīt viedoklim, ka lielākus nopelnus un atzīšanu izpelnījusies dzeja. Dzejniece un gleznotāja R.Štelmahere dzimusi 1965. gadā Jelgavā, kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru vizuālās mākslas apakšnozarē, Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Aktīvi piedalās izstādēs. Dzejoļu publikācijas ar pārtraukumiem kopš 1983. gada.
Strādājot Jēkabpils Mākslas skolā par gleznošanas un tekstilmākslas skolotāju, Ruta vienlaikus ir Jēkabpils radošās apvienības «Literāts» vadītāja. 1998. gadā iznāca viņas pirmā dzejoļu grāmata «Ieskaties sēklai acīs».
Savulaik, 2011. gadā, otrā R.Štelmaheres grāmata «Klēpis» saņēmusi Literatūras gada balvu nominācijā «Labākais dzejas krājums».
R.Štelmaheres dzejas pasauli atklāj viņas pašas dzejas rindas: «mana pasaule maza/kā kamols ko kaķēns/dzenā pa grīdu/asu nadziņu saplosīta/tomēr tik liela ap to/aplokās bezgalība.»
«Saviļņojošākais pārsteigums dzejas klēpī. Gandrīz neiespējami noticēt, ka mūsdienās vēl var būt tik spēcīga – kā tikko uzvilkta vijoles stīga – liriska intonācija. Vizuālistes pieredze krāšņo autores poēzijas ceļus. Izlasot krājumu, ataust – lirika ir mums nepieciešama kā atgādinājums, ka cilvēciskā jūtība ir jāsaudzē un jāglabā sevī kā visvērtīgākā no mantotajām ģimenes relikvijām,» tā par krājumu «Klēpis» izteikusies dzejniece Liāna Langa.
Savukārt dzejnieks Jānis Rokpelnis domā, ka «Rutas Štelmaheres dzeja ir sirds siltuma un kādas mūžīgas gaismas caurstrāvota. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir sentimentāla, pamācoša vai pliekana. Nē. Pirmām kārtām tā ir patiesa vārda māksla – suģestējoša un dziļa».
Bet viss jau ir savstarpēji saistīts. Un kas to lai pasaka – R.Štelmaheres gleznas ir dzejas tēlu atspulgi vai otrādi. Katrā ziņā ar gleznām Sv.Trīsvienības torņa galerijā varēsim iepazīties līdz 12. novembrim, un varbūt redzētais iedvesmos tuvāk iepazīt mākslinieces dzeju, ja tas jau nav izdarīts. ◆
