Šodien, 19 jūnijā, savu sešdesmito dzimšanas dienu sagaida literāts Tālivaldis Treicis. Dzimis Liepājā, bet kopš 1960. gada savu dzīvi saistījis ar Zemgali.
Šodien, 19 jūnijā, savu sešdesmito dzimšanas dienu sagaida literāts Tālivaldis Treicis. Dzimis Liepājā, bet kopš 1960. gada savu dzīvi saistījis ar Zemgali. Tālivalža Treiča darbi ir publicēti presē, izdotas septiņas viņa dzejoļu grāmatas un divi vēsturiski romāni.
Literāts ir studējis vēsturi, strādājis par skolotāju dažādās Zemgales skolās, bijis kultūras iestāžu darbinieks. Tagad viņš vientuļi dzīvo Lielplatonē un raksta autobiogrāfiskā romāna «Jāņu laiku bērns» otro grāmatu. Tajā ir aptverts posms no 1950. gada pirmsjāņiem līdz 1958. gada Jāņiem.
Par to Tālivaldis Treicis stāsta:
– Jau pieauguši cilvēki bieži redz sapnī savu vidusskolas laiku. Arī es. Lai tiktu no tā vaļā, to dienu notikumus «izsapņošu» uz papīra.
Vēl literāts kārto dzejoļu krājumu «Ar vēju saujā». Dažādos apgādos jau sen ir iesniegti divi viņa romāni, diemžēl to izdošanas laiks nav paredzams.
Tāpat kā daudziem, dzejniekam rūpes sagādā ikdiena ar tās nesakārtotību un trūkumu.
– Oficiāli esmu bezdarbnieks kopš 1996. gada. Būtībā tāds esmu jau ātrāk, bet to periodu es neskaitu, jo domāju, ka esmu profesionāls rakstnieks. Pēdējā laikā šis statuss ir pārvērties pagasta ubaga līmenī, – ar rūgtumu atzīst jubilārs.
Literārās gaitas Tālivaldis Treicis sācis Jelgavā. Pirmais dzejolis «Jaunais skolotājs» publicēts 1960. gada 16. novembrī laikrakstā «Zemgales Komunists». Par šo laiku jubilārs atceras:
– Uz Jelgavas literātu apvienības sanāksmi mani aizveda darbabiedrs, skolotājs Jānis Soms. Viņš bija vēl Latvijas brīvvalsts laika žurnālists. 1941. gadā represēts, ilgu laiku pavadījis ziemeļos. Jau vecs vīrs ar baltu galvu viņš sāka studēt neklātienē krievu valodu un bija mans studiju biedrs. Man Rīgā nebija kur dzīvot, un J.Soms aicināja strādāt par skolotāju Teteles septiņgadīgajā skolā. Tajā laikā skolotājiem deva dzīvokļus. Kādā pievakarē viņš man teica, ka jābrauc uz redakciju pie galvenā redaktora vietnieka Kazimira Broka un jāparāda viņam savi dzejoļi. Pats uzskatīju, ka tie ir pilni ar frāzēm kā suns ar blusām. Taču apvienības biedri sanāksmē nosprieda, ka dzejolis «Jaunais skolotājs» ir publicējams. Nedaudz vēlāk avīzē parādījās arī dzejolis «Cimdiņš».
Jelgavā literātiem izveidojās savs klubs. Pulcējāmies pie tipogrāfijas korektora Jāņa Kromāna, kas rakstīja dzeju un stāstus. Viņa dzīvoklis atradās Raiņa
ielā 34, tipogrāfijas ēkas mansardā, kur ziemā bija auksts, bet vasarā cepināja. Mansarda forma atgādināja zārku, un tā mēs šo vietu arī saucām – «Zārks». Protams, tur bija arī bohēma, bet no šīm tikšanās reizēm ieguvu vairāk nekā man būtu devis literatūras fakultātes diploms.
«Zemgales Ziņas» sveic dzejnieku Tālivaldi Treici 60. dzimšanas dienā.
