Jelgavas Latviešu biedrības amatierteātrī tapis Annas Brigaderes lielajai jubilejai veltīts iestudējums.
Kopš Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) amatierteātris sevi pieteica ar Māras Zālītes lugu «Margarēta», pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu. Pērnruden dižā Kurzemes valdnieka jubileju greznoja Lolitas Leišupes (viņa arī JLB literātu kluba «Pieskāriens» biedre) viencēliens «Viena diena hercoga Jēkaba dzīvē 40/400». Šoruden 150 gadu apritēs Annai Brigaderei, un JLB amatierteātris Pilsētas svētkos jau pirmizrādīja mūsu dižās novadnieces lugu «Lielais loms». Svētdien, 19. jūnijā, pulksten 16 interesenti (pirmajā reizē vietas visiem nepietika) to varēs noskatīties Sabiedrības integrācijas pārvaldes telpās Sarmas ielā 4.Ja reiz ģimnāzistiem apsolīts«Kad Jelgavas 1. ģimnāzija pirms pāris gadiem svinēja 90. jubileju, sastapu vairākus bijušos audzēkņus, kuriem sasolīju, ka drīz varēsim atkal spēlēt teātri,» JLB amatierteātra tapšanu skaidro tā galvenā iniciatore režisore Vija Zelmene, kas ar «teātra indevi» vismaz 18 gadu garumā paguvusi aplipināt daudzus kādreizējos skolas audzēkņus.Kāpēc gan vēl viens amatierteātris pilsētā, kur darbojas Jelgavas Jaunais teātris un Studentu teātris, nemaz nerunājot par Ādolfa Alunāna teātra lielo saimniecību ar visām studijām? Un tepat netālu – Ozolnieku amatierteātris, teātri Jelgavas novada pagastos un vai katrā skolā pa dramatiskajam pulciņam (ieskaitot 1. ģimnāziju, kur to joprojām vada tā pati nenogurdināmā V.Zelmene).«Hercoga Jēkaba dzīves dienai atbilstošos tērpus nācās aizņemties no Rīgas Kinostudijas. Bet skatītājiem jau tas nemaz nav jāzina, tāpat kā fakts, ka Brigaderes lugai liela daļa apģērbu piemeklēti,» pēc režisores V.Zelmenes sacītā, «modes namā «Humpalas»». To, ko nevar ar plašiem finanšu resursiem (amatierteātra rocība ir tieši tāda, kāda ir), teātra ļaudis panāk ar izdomu un atjautību.Latviešu biedrības teātris nepretendē iesaistīties konkurences cīņā ar Ā.Alunāna teātri repertuāra plašuma ziņā vai pārspēt Studentu teātri jauna satura un formas meklējumos un atradumos. Katra izrāde dod prieka devu, un bieži dzīve pat no mēģinājumu procesa vien kļūst gaišāka un labāka, novērojuši JLB amatierteātra jaunie censoņi. Un, ja vēl izdodas iekarot profesionāļu atzinību, kā tas izdevās skatē «Gada izrāde 2010», kur par augstvērtīgas latviešu dramaturģijas iestudējumu Zemgales reģionā žūrijas balvu izpelnījās tieši V.Zelmenes iestudētā M.Zālītes «Margarēta»…Lai lomas nesajuktuPar to, ka vajadzētu atsākt teātra spēlēšanu, Trīnes lomas tēlotājai «Lielajā lomā» Everitai Šimkevicai saruna ar režisori V.Zelmeni izraisījusies pagājušajā rudenī Jelgavas kultūras namā kāda pasākuma starpbrīdī. «Teātri sāku spēlēt 1. ģimnāzijā pirms gadiem piecpadsmit, kad mācījos 11. klasē,» skaitļo Everita, kura ikdienā ir «Zemgales Ziņu» reklāmas konsultante. «Tajā pašā gadā Vija aizveda mani uz Alunāna teātra studiju pie Lūcijas Ņefedovas. Uz lielās skatuves sāku Valda Grēviņa «Gaisa grābekļos», bet Brigaderes «Sievu karos ar Belcebulu» bija pirmā īstā loma,» atceras amatierteātra aktrise.Pabeidzot studiju, Everita juta, ka nevar apvienot ģimeni, darbu un teātri. Vismaz ne tādā līmenī, kāds tiek prasīts, lai spēlētu galvenās lomas L.Ņefedovas izrādēs. «Mana galvenā prioritāte tomēr ir ģimene,» neslēpj Trīnes lomas tēlotāja. «Vēlme izpausties gan nekur nepazuda, esmu lasījusi dzeju, aicināta vadīt pasākumus, dziedājusi Ozolnieku korī «Arka». Tāpēc par Vijas Zelmenes uzaicinājumu jutos ļoti iepriecināta,» stāsta E.Šimkevica.Režisore V.Zelmene rēķinās ar to, ka kolektīvs ir amatierteātris, tāpēc izrāžu laiki un mēģinājumi tiek rūpīgi saskaņoti ar katra iespējām, lai prioritātes un lomas dzīvē vai lugā nenāktos jaukt. Sava ceļa gājējs«Kad esi atnācis uz teātra kolektīvu, lielākoties tas ir visu mūžu,» savā pieredzē pārliecinājusies V.Zelmene. Pretēji vispārpieņemtajam mītam, tā notiekot ne tikai ar meitenēm, bet arī ar puišiem. «Pašreiz 1. ģimnāzijā pie manis darbojas astoņi puiši un četras meitenes,» priecājas režisore.Viens no tiem, kam teātris savulaik izrādījies «nopietna diagnoze», ir Jāņa lomas tēlotājs «Lielajā lomā» Artūrs Jankovskis. Šķiet, šajā trupā vispieredzējušākais, jo piedalījies visos trijos līdzšinējos JLB teātra iestudējumos, bet par veiksmīgu Advokāta lomas atveidojumu M.Zālītes «Margarētā» pat izpelnījies «Gada izrāde 2010» žūrijas speciālbalvu.A.Jankovskis, sācis 1. ģimnāzijā, negāja vis uz Alunāna teātri, bet mēģināja stāties Latvijas Kultūras akadēmijā – aktieros. Diezgan veiksmīgi, ja vien par veiksmi var saukt tikšanu līdz atlases trešajai kārtai… «Sākumā tas bija liels trieciens, bet vēlāk jau to uztvēru kā zīmi, ka man tur nemaz nevajadzēja tikt,» prāto Artūrs. «Būšu sava ceļa gājējs,» ar apņēmību nosaka jaunietis. Tuvāk neatklājot, no Artūra teiktā var saprast, ka attiecībā uz teātri puisim joprojām ir tālejoši plāni. Neesot izslēgts, ka tie varētu īstenoties arī JLB teātrī.Bet tuvākās ieceres visam kolektīvam – rudenī varētu tapt kaut kas par Aleksandru Čaku. Dzejniekam oktobrī apritēs 110.
