Braucot cauri Līvbērzei, pagasta kultūras nams pēc remonta ir labi pamanāms. Sarkanbaltsarkaniem rakstiem klātā fasāde, kurā īpašā šifrā iekļauts Līvbērzes vārds, liecina, ka šeit notikušas ilgi gaidītās pārmaiņas. Nozīmīgākās ar aci nav saskatāmas, jo ēkā nomainītas visas komunikācijas. Remonta laikā uzlabota 1972. gadā celtās ēkas energoefektivitāte, funkcionalitāte un arī vizuālā identitāte. Pagasta un arī Jelgavas novada dzīvē svarīgais notikums atzīmēts ar svētku koncertu, kurā pēc vairāk nekā pusgada atkal zem viena jumta uzstājās Līvbērzes pašdarbības kolektīvi, aicinot savam pulkam pievienoties jaunus dalībniekus, īpaši gaidot zēnus un vīrus.
Gaišs un tīrs
Kultūra Līvbērzē vienmēr bijusi lielā cieņā. Savulaik kultūras nams kalpojis vairākiem mērķiem. Tā bijusi vieta, kur cilvēkiem pulcēties, lai svinētu svētkus, baudītu kultūras pasākumus (Līvbērzē notikuši arī profesionālu mākslinieku koncerti, kuri vienmēr bija apmeklēti). Šeit bijusi arī kinozāle un norisinājušās sporta nodarbības. Šodien te mīt kolektīvi, kuros var dziedāt, dejot, spēlēt teātri, izzināt folkloru vai nodarboties ar tautas lietišķo mākslu.
Apskatīt Līvbērzes Kultūras namu dodamies dienu pirms atklāšanas koncerta “Atkal mājās!”. Iepriekšējā dienā līdz vēlam vakaram tur koncertam gatavojušies kolektīvi. “Ziņas” sagaida un jaunās telpas izrāda pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne un kultūras nama vadītāja Daiga Granāte. Telpas ir gaišas, tīras, siltas, vēl rit pēdējie pucēšanas darbi, lai jau nākamajā dienā uzņemtu gan kolektīvus, gan koncerta apmeklētājus. Lai arī remonts noslēdzies, iekārtošanās joprojām turpinās.
Pārvaldes vadītāja priecājas par nomainītajām inženierkomunikācijām, izbūvētajām ūdensvada un kanalizācijas sistēmām, kas bija kultūras nama lielākā problēma un pat radīja nepatīkamu aromātu. Tāpat ierīkotas iekšējā ūdensvada ugunsdzēsības sistēmas, izveidotas vājstrāvas sistēmas – datortīkli, apsardzes signalizācija, ugunsdrošības signalizācija, video novērošana –, izbūvētas mehāniskās ventilācijas, elektroapgādes un apgaismojuma, apkures sistēmas, kā arī nedaudz pārplānots iekštelpu izkārtojums, radot papildu vietu mēģinājumu norisei un mākslinieku uzņemšanai. Kā pārliecinājusies D.Granāte, kad notiek kāds pasākums un sabrauc vairāki kolektīvi, katra telpa ir no svara. Tā kādreizējā kino telpā, kas iepriekš netika izmantota, nu koncertu dienās varēs izvietot kādu kolektīvu, kurš novērtēs arī blakus esošo dušas un tualetes telpu.
Bibliotēka pārcelta uz pagasta pārvaldi
R.Mednei prieks arī par mazo zāli, pie kuras galējās sienas saglabātas savulaik Rīgas Mākslas kombinātā pasūtītās tautumeitu skulptūras. Iedzīvotāji vēlējušies, lai tās atstāj. Šeit ierasti notiek izstādes (kultūras nama 2. stāvā blakus vēstures ekspozīcijai šobrīd apskatāmi Līvbērzes Tautas lietišķās mākslas studijas “Līve” darbi), mazāki pasākumi, kā Dzejas dienas vai jaundzimušo sveikšana. Blakus esošajā lielajā zālē saglabāti savulaik izveidotie metāla kalumi, kuriem, tos pārkrāsojot, dota otra elpa. Tagad zāles iespējams norobežot ar skaņu necaurlaidīgu sienu. Pirms dažiem gadiem iegādātie krēsli lielajā zālē saglabāti. Atjaunoti skatuves dēļi, iegādāta jauna skaņas, video un gaismas tehnika, par kuru īpašs prieks D.Granātei. Kultūras namā pirms remonta atradās arī pagasta bibliotēka, nu tā izvietota pagasta pārvaldes telpās, kas gan esot pēc platības mazākas. Pagasta pārvaldniece zina teikt, ka tagad bibliotēka ir vairāk apmeklēta, jo tajā iegriežoties arī vienkārši garāmgājēji. Iepriekš bibliotēkai atvēlētās divas telpas kultūras namā savienotas vienā, un tur izveidota deju studija ar spoguļiem.
Ēkas vizuālo noformējumu atsvaidzina jaunas ārdurvis, logi un jumta segums. Strādājot ar modernākajām tehnoloģijām, ēkai izveidota “Kronoart” augstspiediena lamināta ventilējamā fasāde, kas ir noturīga pret skrāpējumiem, bojājumiem un nelabvēlīgu vides apstākļu iedarbību, tai skaitā arī pret ultravioleto starojumu, tādējādi ilgtermiņā garantējot fasādes ugunsizturību, mitrumizturību un triecienizturību. Vedot aiz kultūras nama, R.Medne atklāj nākotnes ieceri par āra kino, ko gada siltajā laikā varētu demonstrēt uz baltās sienas.Iestājoties siltākam laikam, tiks sakārtota arī kultūras nama apkārtne – nolīdzināta augsnes kārta, iesēta zāle, veidoti apstādījumi. Līvbērznieki aicināti iesaistīties darbos 13. aprīlī, kad visā Jelgavas novadā norisināsies talka.
Sajūta kā Rīgas teātrī
Kultūras nama renovācija uzsākta pērn 8. maijā, darbi noslēdzās šī gada 7. janvārī. Vairāk nekā pusgadu kolektīvi bija izmitināti kur nu kurais – dejotāji mēģināja sporta zālē un trenažieru zālē, folkloras ansamblis mitinājās dienas centrā, aktieri kopā sanāca pagasta pārvaldes zālē. Kāds bija noilgojies pēc savas skatuves dēļiem, cits kultūras nama trūkumu izjuta mazāk, taču visiem ir prieks atgriezties mājās.
“Neliels satraukums ir – tomēr atpakaļ mājās,” pirms svētku koncerta teic jauniešu deju kolektīva “Spīga” dejotājs Gints Gorbacevičs. “Remonta laikā mēģinājām Līvbērzes trenažieru zālē, kur ir ļoti maza telpa. Esam tikuši atpakaļ uz skatuves, atkal jāpierod pie lielajiem apjomiem. Tagad ir tā, kā jābūt,” vērtē jaunietis.
“Jūtamies labi, esam atpakaļ. Viss ir tīrs, skaists, gaišs. Mums ir jauni skapīši, tāpēc telpa nedaudz sašaurinājusies,” par izmaiņām stāsta folkloras kopas “Zemgaļi” vadītāja Velta Leja. Viņa teic, ka remonta laikā dienas centrā jutušies labi un aprūpēti. V.Leja ver kolektīva tērpu skapja durvis, aiz kurām uz pakaramajiem savus valkātājus – puikas un vīrus – gaida vientuļi tautastērpi. “Lai tik nāk, vilkt būs ko,” “Zemgaļos” aicina V.Leja.
Pacilātas sajūtas kultūras nama atklāšanas vakarā Solvitai Ozolai, kura Līvbērzes amatierteātrī spēlē kopš tā pirmsākumiem. “Kad mēģinājām, kulišu vēl nebija, bet, uzkāpjot uz savas skatuves dēļiem, ir tā māju sajūta. Man patīk, ka ir saglabāts kultūras nama vēsturiskais akcents. Aktieru telpa kļuvusi mājīgāka,” viņa stāsta. Teātris līdz šim mitinājies pagasta pārvaldes telpās. “Ja aktierim nav skatuves, nav tas. Gribu atzīmēt jaunās skaņas un gaismas iekārtas – sajūta ir kā Dailes vai Nacionālajā teātrī. Jūties kā mākslinieks,” tā Solvita.
Studija gaida dejotājus
Veselus piecus kolektīvus kultūras nama atklāšanas koncertam gatavoja Aiga Muzikante, kura strādā ar dažāda vecuma bērniem – sākot no trīs gadiem līdz pat jauniešiem. “Ir ļoti liels pacilājums. Visu šo laiku spiedāmies mums iedalītajās telpās, kur ļoti pietrūka plašuma. Mazajiem bija jāgatavojas skatei, un novads mūs vadāja, kur vien skatuve bija pieejama,” stāsta pedagoģe. Pašiem mazākajiem ķipariem koncerts tik plašas publikas priekšā bija īstas ugunskristības – skatītājiem viņi dejoja pirmo reizi. A.Muzikante ir priecīga par kultūras namā izveidoto studiju, kurā dejot aicina visus novada talantīgos bērnus.
“Mums ir jauna baletzāle ar spoguļiem, drīz būs arī stangas. Būs jauna repetitore Zane Cakule, kura pasniegs klasiku. Lai stabilizētu un veidotu augstāku bērnu tehnisko līmeni, tas viss mums ir vajadzīgs. Telpas ir, bērnu kļūst arvien vairāk, viņi ir priecīgi. Viss, kas dejotājiem nepieciešams, lai sasniegtu arvien labākus rezultātus, mums ir. Jūtam lielu pašvaldības atbalstu, man ir ļoti paveicies ar bērnu vecākiem. Viens neko nevari izdarīt. Ja ir komandas darbs, ir arī rezultāts,” tā A.Muzikante.
Kopējās Līvbērzes Kultūras nama rekonstrukcijas projekta izmaksas, iekļaujot būvprojekta izstrādi, būvprojekta ekspertīzi, būvdarbus, būvuzraudzību un autoruzraudzību, ir 1 258 653,18 eiro ar PVN. Darbiem pašvaldība ņēmusi aizņēmumu Valsts kasē 1 123 720 eiro apmērā.
