Jelgavas novadā ir trīs kultūras nami, kas atrodas kritiskā stāvoklī
“Vēloties paust savu un dažu pastāvīgo lasītāju redzējumu par bibliotēku, uzrakstīju “Zemgales Ziņām” par vēlmi bibliotēkas telpas saglabāt pašreizējā vietā kultūras namā “Līvbērze”. Lai man piedod tie lasītāji, kuri to nesaprata vai pārprata, kā arī atvainojos Jelgavas novada Kultūras pārvaldes cilvēkiem un Līvbērzes pagasta pārvaldei par neapdomīgo soli. Tikai vēloties saglabāt bibliotēkas vēsturisko auru, paudu šādu viedokli. Konstruktīvā un atklātā sarunā ar Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāju Rutu Medni secinājām: ja bibliotēka jāpārvieto, tad uz pastāvīgām, ne mazākām telpām, un tās varētu būt pēc remonta sakoptās telpas pagasta pašvaldības ēkas pirmajā stāvā. Mēs noteikti palīdzēsim telpas labiekārtot un estētiski noformēt, jo tas nepieciešams, lai mūsu lasītāji justos ērti un gaidīti vienmēr un visur, lai arī kur bibliotēka atrastos,” atsaucoties uz savu portālā zz.lv publicēto atklāto vēstuli, raksta Līvbērzes pagasta bibliotēkas vadītāja Velga Petņičenko.
Vēl pirms tikšanās klātienē V.Petņičenko skaidroja, ka vēstule rakstīta, lai uzzinātu bibliotēkas attīstības vīziju un saglabātu tās iekārtošanā ieguldīto darbu. “Vēlos, lai būtu moderna, perspektīva bibliotēka, nevis tāda, kas vilktos nopakaļ citām bibliotēkām sliktās telpās,” savas bažas pauda bibliotēkas vadītāja.
“Gribētos, lai pagasta bibliotēkā lasītāju būtu vairāk. Mums Līvbērzes pamatskolā ir laba bibliotēka,” telefonsarunā savukārt atzina Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne.
Verot Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkas durvis, uzvēdī aukstums un tualetes aromāts. Tas pats mūs sagaida arī kultūras namā, tikai tur telpas ir siltas un iespēju robežās padarītas mājīgas. R.Medne skaidro, ka pagastmājā nesen saplīsis apkures katls, bet kanalizācija abās ēkās ir sena problēma.
Steidzami jāremontē trīs kultūras nami
Novadā ir vairāki kultūras nami, kas savu laiku nokalpojušās elektroinstalācijas un komunikāciju – apkures, ūdensvada, kanalizācijas dēļ atrodas kritiskā stāvoklī un pat rada draudus apmeklētāju veselībai un dzīvībai, stāsta Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna. Kultūras namiem Valgundē, Līvbērzē un Zaļeniekos izstrādāti renovācijas projekti, un tuvākajā laikā – vienā līdz trīs gados – paredzēta to atjaunošana.
Uz jautājumiem, kādas ir renovācijas plānotās izmaksas un vai ir garantija, ka pēc renovācijas Līvbērzes pagasta bibliotēka atgriezīsies savās līdzšinējās telpās kultūras namā, A.Liekna atzīst: “Šobrīd nevaru atbildēt, jo viss ir procesā. Budžetu pieņems tikai janvāra beigās, un budžeta komisijas sēdē spriedīsim, kurus projektus šogad nevarēsim uzsākt milzīgo izmaksu dēļ.”
Līvbērzes kultūras namā lāpās, kā var
“Pašlaik mums tāda lāpīšanās tikai ir. Pēc elektroinstalācijas mērījumiem kultūras namam sastādīts ugunsdrošības akts par to, ka ugunsdrošība nav atbilstoša un netiek nodrošināta arī lielajā zālē ar 250 skatītāju vietām. Ugunsdrošības signalizācija nedarbojas, tā jāatjauno, tāpēc salikti daudzi ugunsdzēšamie aparāti. Apkures sistēma, ūdensvads ir vienos ielāpos, kanalizācija beigta – smird. Tā kā kultūras nama ēka nav nosiltināta, tai pieslēgtā gāzes apkure rada lielas izmaksas. Turklāt vairāk nekā desmit kultūras nama pašdarbības kolektīviem trūkst telpu, lai mēģinātu, pārģērbtos un sagatavotos pirms uzstāšanās,” turpina pagasta pārvaldes vadītāja R.Medne, mūs izvadājot pa Līvbērzes kultūras nama telpām.
Staigājot pa vairāk nekā pirms 40 gadiem celto ēku, šķiet, esmu atgriezusies savā bērnībā 70. gados. Kultūras nama mazajā un lielajā zālē vēl labi saglabājusies parketa grīda, bet viss nesmukums, arī vecie apkures radiatori, nodrapēts ar baltu audumu. No pretējās sienas uz mums raugās metālā kaltas tautumeitas, kuras šajos Ziemassvētkos bija paredzēts izdekorēt ar lampiņām. “Neizdevās, jo izsita korķus,” pavēsta pagasta vadītāja. Arī lielajā zālē viss nodrapēts, bet metāla konstrukcijas ar ainām no padomju sovhoznieku darba dzīves pārkrāsotas baltā krāsā. “Cilvēki grib, lai tās saglabā,” piebilst R.Medne.
Bibliotēku pārcels uz pagasta pārvaldes ēku
Vienīgās skaistās telpas, un tās atrodas kultūras nama otrajā stāvā, ir Līvbērzes pagasta bibliotēkai. Tās ir siltas, gaišas un plašas – grāmatu plaukti, pieci datori, bērnu stūrītis un novadpētniecības muzejs, kas apvienots ar lasītavu. Grāmatas bibliotēkai tās vadītāja kopā ar pagasta pārvaldes vadītāju iepērk reizi ceturksnī.
Taču, kad sāksies kultūras nama remonts, bibliotēkai būs jāpārceļas – to apgalvo gan novada Kultūras pārvaldes vadītāja, gan pagasta pārvaldniece. Telpas jau atrastas. Pagasta pārvaldes ēkas pirmā stāva vienā pusē, apvienojot Sociālā un Komunālā dienesta telpas, bibliotēka iegūtu aptuveni tikpat lielu platību, kāda tai ir tagad.
Tad bibliotēka atrastos pašā Līvbērzes centrā un, ejot uz kādu no trijiem veikaliem pēc pārtikas, pagasta iedzīvotāji iegrieztos arī pēc garīgās maizes. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem šīs telpas būtu piemērotākas, nākotnes vīziju ieskicē R.Medne. Ja ar pirmā stāva telpām būtu par maz, pagasta pārvalde bibliotēkai ir gatava piedāvāt arī zāli otrajā stāvā, kur pašlaik tiek rīkotas izsoles.
Tikai arī pagastmājā pirms tam vēl jāveic pamatīgs remonts, lai telpas pielāgotu bibliotēkas vajadzībām. Novadpētniecības muzeja ekspozīciju gan remonta laikā, gan pēc tā plānots atstāt turpat – kultūras namā, atklāj R.Medne.
“Protams, ka mēs gribam savu “gaismas pili”. Gribam arī, lai pagasta pārvaldes telpas tiktu racionāli izmantotas un kalpotu cilvēkiem. Mums patīk, kā izskatās bibliotēkā, bet, kā viss norisināsies remonta laikā, grūti spriest. Vai bibliotēka pēc remonta atgrieztos atpakaļ kultūras namā, šobrīd nevaru pateikt. Pieļauju, ka paliktu pagasta pārvaldes telpās,” atzīst R.Medne.
Līvbērzes kultūras nama renovācijas projekts ir gatavs, projektēšanas darbi notika pagājušogad. Ja pašvaldībai būs līdzekļi un iespējas, tad projektu realizēs šogad, piebilst pagasta pārvaldes vadītāja, atzīstot, ka nepieciešams komplekss risinājums, un tas ir dārgs projekts. Kultūras nama zālē ar 250 sēdvietām savulaik notikuši arī sarīkojumi 300 cilvēkiem, un, visticamāk, arī novadam ir būtiski, lai būtu pieejamas telpas lieliem pasākumiem, R.Medne savu stāstījumu noslēdz ar cerību.
Bibliotēkai neviens pāri nedarīs
Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece un novada pašvaldību bibliotēku metodiskā darba vadītāja Dzintra Punga Līvbērzes pagasta bibliotēku raksturo kā lasītāju skaita ziņā vidēju – tajā ir 310 lasītāju, labs darba laiks, atvērta arī sestdienās, kas ir ērti citviet strādājošiem pagasta iedzīvotājiem.
“Bibliotēka veic savas funkcijas. Lai gan ar nelielu lasītāju skaitu, bet piedalās projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, bet, ja piestrādātu, lasītāju skaits varētu būt lielāks.
Līvbērzes bibliotēkas krājums, tāpat kā citu Jelgavas novada bibliotēku, ir pieejams elektroniskajā kopkatalogā, kas aptver 62 bibliotēkas, un lietotāji, kuri ir autorizējušies, 24 stundu laikā var attālināti pasūtīt sev literatūru arī no Līvbērzes bibliotēkas. Tāpat bibliotēkā ir pieejamas vairākas datubāzes – “Lursoft” laikrakstu bibliotēka un letonika.lv,” turpina Dz.Punga.
Viņa uzskata: ja bibliotēku pārceltu uz pagasta pārvaldes ēku, lasītāju skaitu tas nekādi nevarētu ietekmēt, jo cilvēki, kuriem bibliotēka ir vajadzīga, tāpat uz to ceļu atradīs. “Jelgavas novadā bibliotēkām tiek pievērsta liela uzmanība, un Līvbērzes pagasta bibliotēkai neviens pāri nedarīs. Pie katrām pārmaiņām ir jāpierod, bet pakalpojumi bibliotēkā paliks tie paši,” savu viedokli izsaka Dz.Punga.
Vai apmeklējat Līvbērzes pagasta bibliotēku un kultūras namu?
Viktors Mamenišķis, pensionārs
Nelasu, skatos televizoru – tas ir vieglāk. Uz kultūras namu arī nenāku. Slinks esmu palicis, pāri 70 jau. Kādreiz patika dejot, pirmās vietas pat ieguvu, kad Nākotnē dzīvoju.
Amanda Meldere, mācās Jelgavas Valsts ģimnāzijā
Pagasta bibliotēku vairs neapmeklēju. Kad mācījos Līvbērzē, pārsvarā skolas bibliotēkā lasīju, tur viss ir pieejams. Ja bibliotēka pārceltos uz pagastu, būtu pat labāk, jo kultūras namā nav vietas pulciņiem. Dejoju pagasta jauniešu deju kolektīvā “Spīgana”, un koncertos, kad sanāk visi pašdarbnieki, nav kur pārģērbties.
Lidija un Mihails Tihonovi, pensionāri
Kājiņas vairs nenes. Vīram jau 90 gadu. Veikalā kaut ko nopērkam palasīt. Mēs runājam un lasām tikai krievu valodā. Nezinām, vai bibliotēkā ir grāmatas krievu valodā.
Artūrs Bogdanovs, skolnieks
Parasti grāmatas ņemu skolas bibliotēkā. Dziedu popgrupā “Krelles”. Man patīk, kā izskatās kultūras nams.
