Jau trīspadsmito gadu notika starptautiskais «Eustory» tīkla skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkurss «Vēsture ap mums», ko organizēja Vēstures skolotāju biedrība. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi, kā arī attīstīt kritisko domāšanu un analītiskās spējas.
Šā gada tēma bija «Cilvēks un karš». Rudenī izsludinot tēmu, organizatori neapzinājās, cik tēma kļūs aktuāla pavasarī saistībā ar Ukrainas notikumiem. Skolēniem savos pētījumos mazāk uzmanības bija jāveltī karam, bet vairāk kara radītajām pārmaiņām. Konkursā tika iesniegti simts darbi no 123 skolēniem.
Savu darbu iesniedza arī Līvbērzes vidusskolas 11. klases skolēns Ģirts Kārkliņš, kurš pētīja Līvenu kapličas pārvērtības Līvbērzes pagastā pēc Otrā pasaules kara un to ietekmi uz Līvbērzes skolas skolēnu sabiedrisko dzīvi. Sākot pētīt, sapratām, ka daudz ir nezināmā, bet ļoti maz zināmā, tāpēc svarīga darba daļa bija cilvēku atmiņu apzināšana. Paldies par interesanto stāstījumu Ievai Daņilānei, Vairai Kaipšteinai un daudziem citiem, kuru informācija palīdzēja labāk izprast notikumu gaitu.
Šodien tikai retais līvbērznieks zina, kādus noslēpumus glabā Brāļu kapi, bet to vietā kādreiz atradās Līvenu dzimtas kapliča. Līvenu dzimtai bijusi ļoti būtiska loma Līvbērzes pagasta vēsturē. Līveni tur valdījuši 250 gadu garumā. Tieši viņi devuši nosaukumu Līvbērzei un pagastā uzcēluši vairākus ievērojamus objektus – katoļu koka baznīcu, Līvenu muižu, kā arī Līvenu kapliču-mauzoleju. Kapliča celta 1787. gadā un bija greznākā agrīnā klasicisma stila kapličas būve 18. gadsimta Latvijā. Tās arhitekts – Severīns Jansens.
Mūsdienās vislabāk saglabājusies katoļu baznīca, bet nesaudzīgu un iznīcinošu likteni piedzīvojusi Līvenu kapliča-mauzolejs – tās drupas atrodas zem padomju karavīru Brāļu kapu kurgāna. Kapliča cieta Otrā pasaules kara laikā, bet pēc kara tās tuvumā sāka ierīkot padomju karavīru Brāļu kapus. Sešdesmitajos gados jau izdemolētā kapliča tika apbērta ar zemi, bet septiņdesmitajos virs uzbēruma uzstādīts obelisks.
Tā kā šis vēsturiskais objekts dabā vairs neeksistē, radās ideja izveidot informatīvo stendu, kurā būtu atspoguļoti interesantākie fakti un fotoattēli par Līveniem un kapliču.
Priecē, ka šo ieceri atbalsta Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne, kura jau noskaidrojusi stenda aptuvenās izmaksas un apsver iespēju tādu izveidot. Viņa teic: «Stendu varētu uzstādīt pļaviņā pie obeliska, tikai tā arī būtu jālabiekārto ar taciņām un apstādījumiem. Stenda izveide varētu izmaksāt ap 1200 eiro, savukārt teritorijas labiekārtošanai varētu mēģināt piesaistīt kādu vides labiekārtošanas projektu naudu.» Līdz ar stenda izveidi Līvbērzes pagasta iedzīvotājiem būtu iespēja vairāk uzzināt par pagasta vēsturi, kā arī Brāļu kapi varētu būt interesants apskates objekts tūristiem.
Ģirts, pirmoreiz veicot tik nopietnu pētījumu, guvis arī vērtīgas atziņas: «Skatot literatūru, avotus, tiekoties ar cilvēkiem, pārliecinājos par padomju varas vienaldzību pret okupēto valstu kultūru un vērtībām. Biju pārsteigts, cik ļoti viens objekts var ietekmēt skolas un arī pagasta dzīvi. Interesanti bija izzināt, kā strādāja novadpētnieki, lai sameklētu kritušo karavīru tuviniekus. Pārsteidza materiāli no kādreizējā Līvbērzes skolas Kara muzeja, jo nekad nebiju turējis rokās karavīru vēstules no frontes. Tiekoties ar cilvēkiem un pierakstot atmiņas, sajutu, kā cilvēkā uzplaukst tā laika emocijas. Manuprāt, ir svarīgi saglabāt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.»
Vairāku mēnešu darbs tika atzinīgi novērtēts apbalvošanas ceremonijā, kas notika Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē. Ģ.Kārkliņš konkursā «Vēsture ap mums» ieguva otro vietu, kā arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa pateicību, saņemot Ulda Neiburga grāmatu «Dievs, Tava zeme deg!». Tika iegūtas arī daudzu citu pasākuma atbalstītāju simpātiju balvas, piemēram, Jāņa Anmaņa gleznas reprodukcija, Okupācijas muzeja veidota filma. Svinīgais pasākums Latviešu biedrības namā beidzās ar speciālbalvas pasniegšanu Līvbērzes vidusskolas skolniekam par to, ka darbs ir ne tikai teorētisks pētījums, bet arī praktiska ideja ar stenda maketu. Mums būtu vēl lielāks gandarījums par paveikto, ja atrastos sponsori stenda izveidei. ◆
