Saistībā ar LLU grozījumiem mācībspēku atalgojuma sistēmā šovasar augstskolā izcēlās plašākai sabiedrībai nezināma, taču diezgan ilgi nesamierināma diskusija. To iniciēja LLU Veterinārmedicīnas fakultāte (VMF), kas ir augoša Latvijas augstskolu studentu kopskaita lejupslīdes apstākļos. Strīda iemesls bija 14. jūnijā LLU Senātā ar balsu vairākumu pieņemtie grozījumi mācību spēku darba samaksas kārtībā. Veterinārmediķi vienoti uzskatīja, ka nav taisnīgi par galveno kritēriju norādīt pasniedzēja kontaktstundas ar studentiem, pienācīgi nenovērtējot zinātnisko un metodisko darbu. Diskusijā iesaistījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), tika iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija. Taču tikai augusta beigās, kad vairāki vadošie VMF mācībspēki atteicās parakstīt grozītos darba līgumus un LIZDA domstarpības darīja zināmas medijiem, sarunas ievirzījās konstruktīvākā gultnē. Visbeidzot mācību gada sākumā lielākā daļa VMF mācību spēku līguma grozījumus ir parakstījuši. Savukārt LLU vadība ir atzinusi savu kļūdu un sola veikt juridiskus precizējumus augstskolas pasniedzēju darba samaksas kārtībā. Tomēr VMF mācību spēkos vēl saglabājas zināmas bažas, vai viņu darbs tiks novērtēts un vai fakultāte turpmāk spēs izpildīt studiju kvalitātes prasības.
Starptautiskā atzinība nenāca viegli
Viskarstākie VMF aizstāvji izrādījās LIZDA un Latvijas Veterinārārstu biedrība. Pēdējā 31. augustā publicēja paziņojumu presei “LLU vadība apdraud Latvijas veterinārās izglītības un darba tirgus konkurētspēju Eiropā”. Biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža šajā paziņojumā minēja, ka Eiropas Veterinārmedicīnas augstskolu asociācija (EAEVE) pērn VMF atzina par daļēji atbilstošu ES un starptautiskajām prasībām (2003. un 2009. gadā EAEVE šādu apmierinošu atzinumu nedeva – red). “Ja LLU vadība nemainīs savu lēmumu, tas ir skaidrs signāls sabiedrībai, ka augstskola nav gatava ilgtermiņā attīstīt vienu no pašlaik Latvijā pieprasītākajām izglītības programmām — veterinārmedicīnu,” paziņojumā uzsvēra M.Viduža.
Savukārt LIZDA vērsa uzmanību uz to, ka LLU visās fakultātēs, ne tikai VMF, nepareizi jeb neatbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir aprēķināts augstskolas mācību spēku atalgojums. Proti, saskaņā ar minētajiem noteikumiem mācību spēka pilna slodze ir no 600 līdz 1000 stundām gadā jeb vidēji 25 stundas nedēļā. Turpretī LLU Senātā pieņemtajā lēmumā vienas akadēmiskās slodzes apjoms norādīts 1600 stundas jeb vidēji 40 stundas nedēļā, kas sanāk parastais ar Darba likumu noteiktais laiks ar astoņu stundu darba dienu. “Vai nesaskatāt nepieciešamību izdarīt grozījumus pieņemtajā LLU akadēmiskā darba aprēķina nolikumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam normatīvajam regulējumam?” 11. jūlijā parakstītā vēstulē LIZDA priekšsēdētājas vietniece Ilze Priževoite vaicāja rektorei LLU Irinai Pilverei. Toreiz šī vēstule palika bez atbildes. Par situācijas saspīlētību liecināja arī tas, ka divas nedēļas pirms tam VMF fakultātes izlaiduma dienā augstskolas vadība pēkšņi sāka ārkārtas pārbaudi jeb iekšējo auditu VMF klīnikā.
“Klīnikai ir svarīga loma mācību procesā. Tā attīstās, piesaistot klientus no visas Baltijas. Beidzamos gadus vidēji ik par divdesmit procentiem ir audzis tās apgrozījums. Klīnikai ir liela loma studentu praktiskās apmācības nodrošināšanā,” paskaidro VMF dekāns Ilmārs Dūrītis. Ārkārtas iekšējā audita rezultāti vēl šīs nedēļas sākumā viņam nebija zināmi.
Līgumu grozījumi ir parakstīti
Tomēr lielos vilcienos pagājušās nedēļas beigās un šīs sākumā saspīlētā situācija mainījās uz konstruktīvo pusi. “Kontaktstundas mācību spēku darba līgumos tagad ir noteiktas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Taču zinātniskais un metodiskais darbs, kas nodrošina studiju procesu, šajā studiju gadā tā arī netiks iekļauts mācībspēku 1000 stundu slodzē,” par panākto kompromisu pagājušās nedēļas nogalē rakstīja I.Dūrītis. Viņa kolēģis pasniedzējs Ivars Lūsis, kurš arī darba līguma grozījumus parakstīja tikai šonedēļ, teic, ka situācija augstskolā mainās pa stundām. Tomēr labotais līgums viņu jau tagad kaut cik apmierina.
I.Dūrītis vērš uzmanību arī uz to, ka Lietuvas Veterinārajā akadēmijā Kauņā, kā arī Igaunijas Dzīves zinātņu universitātes Veterinārmedicīnas institūtā Tartu, kas gan strukturāli atšķiras no LLU VMF, veterinārmedicīnas studiju programmā ir piesaistīts vairāk mācību spēku un tai ir atvēlēti lielāki resursi. I.Dūrītis bažījas par to, ka, pastāvot Senātā apstiprinātajai samaksas sistēmai, fakultāte varētu zaudēt pērn iegūto EAEVE pozitīvo vērtējumu. “Toreiz septiņu Eiropas valstu kolēģi no EAEVE aizrādīja, ka mums jāsamazina mācību spēku darba slodze nodarbībās ar studentiem. Komisijai likās problemātiski arī tas, ka fakultātē ir daudz jaunu un entuziasma pilnu mācību spēku, kas strādā par zemu atalgojumu un ar lielu pārslodzi. Tādējādi pastāv risks, ka mēs viņus varam pazaudēt. Pēdējā laikā dažus jau esam zaudējuši. Visi mūsu cilvēki ir labi zināmi Eiropas valstu augstskolās,” teic I.Dūrītis. Dekāns ir norūpējies arī par atsevišķu veterinārmedicīnas apakšnozaru nīkšanu. “Piemēram, veterinārā parazitoloģija, pārtikas higiēna ir jomas, kurās nekad nebūs liels studiju darba apjoms. Tomēr šīs jomas ir ļoti svarīgas nozarei un sabiedrībai kopumā,” uzsver I.Dūrītis.
Diskusiju vajadzēja pirms mācību gada sākuma
Savukārt augstskolas vadības pārstāvis LLU mācību prorektors Aigars Laizāns LLU mājas lapā pauž, ka Senātā apstiprinātā sistēma nav pašmērķīga, bet gan ieviesta, lai uzlabotu studiju kvalitāti un padarītu saprotamāku un godīgāku mācību spēku darba samaksas kārtību. Turklāt tiek uzsvērta vajadzība taisnīgi atalgot mācībspēkus visās fakultātēs, nepadarot viņu atalgojumu atkarīgu no studentu skaita, kas šobrīd ir mainīgs. “Jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma ir loģisks pārmaiņu solis augstskolas darbībā, jo daudzus gadus tā nebija pārskatīta un piemērota šodienas situācijai,” spriež A.Laizāns.
Rektore I.Pilvere LLU mājas lapā pauž viedokli, ka diskusijās ar Izglītības un zinātnes ministriju viņa ir sapratusi, ka jau vairākus gadu desmitus universitātē nav bijusi precīza juridiskā izpratne par atsevišķām likumu un noteikumu normām. “Tagad gaidām oficiālu juristu atzinumu, kādas izmaiņas veicamas universitātes izstrādātajos dokumentos, un septembrī tās īstenosim, jo saprotam, ka esam kļūdījušies,” sola rektore.
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore agrākā dekāne Inga Ciproviča augstu vērtē VMF cīnītājas garu. Viņai ir žēl, ka šī diskusija ir ieilgusi līdz jaunā studiju gada sākumam un arī aizgājusi ārpus universitātes sienām. “Brīnišķīgi, ka mēs 30. augusta akadēmiskajā sēdē sveicām salīdzinoši daudz jaunu pasniedzēju, kas sāk darbu šajā mācību gadā. Taču lielākā daļa no viņiem strādā nepilnu slodzi,” teic profesore.
