Latvijā daudzi augļkopības uzņēmumi ir veidojušies ap gadsimtu miju un šobrīd radījuši stabilu ražošanas pamatu. Lai arī daudzās saimniecībās tiek sasniegtas labas ražas, tomēr vidējais ražības līmenis augļudārzos ir nepietiekams. Nereti ražība ir atšķirīga viena dārza dažādās vietās, un viens no iemesliem ir augsnes un reljefa neviendabīgums lauka robežās. Lai to apsekotu un meklētu risinājumus, LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras pētnieki sadarbībā ar uzņēmējiem piedāvā dārzu monitorēšanā izmantot tālizpētes tehnoloģiju, informē LLU pārstāve Lana Janmere.
Augļudārza kopražas kāpināšanā lielāka efektivitāte sasniedzama, ja atbilstoši pasākumi tiek veikti mērķtiecīgi tajos dārza sektoros, kur ražība ir zemāka par vidējo radītāju. Kā skaidro LLU pētnieki, augļkoku dārzā ir grūti objektīvi konstatēt šos sektorus ‒ to var izdarīt, uzskaitot ražu katram kokam atsevišķi, taču tas ir ļoti darbietilpīgi un jāpaveic ļoti īsā laikā. Koku veģetatīvais pieaugums ir labs indikatīvais rādītājs, kas raksturo to veselības stāvokli, augšanas apstākļus kopumā un parāda arī ražības potenciālu. Veģetatīvo augumu var vērtēt vizuāli, taču šāds vērtējums ir subjektīvs. Dārza vizuālu vērtējumu apgrūtina arī tas, ka koki pārsniedz cilvēka augumu un tos var salīdzināt tikai rindu virzienā.
Tādējādi LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra sadarbībā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Augļu nams” un mērniecības pakalpojumu sniedzēju SIA “Topoprojekts” sākusi īstenot projektu “Tālizpētes tehnoloģiju pielietojums augļu dārzu novērtēšanai”. Projekta mērķis ir izstrādāt Latvijas vides apstākļiem atbilstošu tehnoloģisku risinājumu augļudārzu novērtēšanai ar tālizpētes tehnoloģiju.
“Izmantojot tālizpētes tehnoloģiju, var iegūt datus par koku vainaga lielumu. Atkārtoti mērījumi parādītu dzinumu pieaugumu konkrētā laika periodā. Izvērtējot datus dārza robežās, noteiktu sektorus ar mazākiem pieaugumiem. Redzot kartē konkrētos sektorus, tos apsekos dārzkopji, meklējot faktorus, kas ietekmēja koku augšanu (barības vielu daudzums augsnē, mitruma režīms, bagātīga augļu raža u.c.),” par pētījuma gaitu stāsta projekta vadītāja Vivita Puķīte.
Viņa arī skaidro, ka tālizpēte ar lāzerskenēšanu kā tehnoloģija ir pietiekami pieejama, taču iegūto datu apstrāde un interpretācija augļudārzu novērtēšanai ir jauns tās pielietojums Latvijā un kaimiņvalstīs. Izmantojot tālizpētes tehnoloģiju, projekta laikā tiks iegūti dati par koku augšanas dinamiku un izstrādāta vairākslāņu karte. Analizējot datus, tiks noteikti sektori ar mazākiem pieaugumiem. Projekta papildu mērķis ir iegūt datus par koku vainagu biezību un vainagu kopējo tilpumu. Šos datus izmantos, lai vērtētu koku veidošanas darbu efektivitāti, koriģētu augu aizsardzības līdzekļu devu aprēķinus.
Projekts nodrošinās zināšanu pārnesi, jo pētījuma laikā notiks aktīva sadarbība ar pētniekiem no LLU, gan veicot tālizpētes novērojumus dārzos, gan kopīgi prezentējot rezultātus lauku dienās un semināros, kā arī vietēja un starptautiska mēroga zinātniskajās konferencēs.
