Zemgales attīstības padomes sēdē pagājušajā nedēļā reģionu veidojošo pašvaldību vadītāji atbalstīja vērienīgā Latvijas Lauksaimniecības universitātes projekta ieceri par agrotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģiskā parka izveidi Jelgavā.
Zemgales attīstības padomes sēdē pagājušajā nedēļā reģionu veidojošo pašvaldību vadītāji atbalstīja vērienīgā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) projekta ieceri par agrotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģiskā parka izveidi Jelgavā.
Projektu paredzēts izstrādāt iesniegšanai ES projektu konkursam, piesaistot PHARE 2003. gada programmas finansējumu. Tas iecerēts kā visu reģionu aptverošs projekts, kas vērsts uz inovatīvas uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstību. Projekta iecere atbilst Zemgales attīstības stratēģijas cilvēkresursu attīstības prioritātei, kas, ņemot vērā valstī trešās lielākās universitātes atrašanos reģiona centrā Jelgavā, paredz kvalificētu kadru sagatavošanu, uz zināšanām un pētniecību balstītu inovāciju izstrādi un ieviešanu.
Agrotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģisko parku iecerēts veidot Valdekas pilī. Atjaunojot pils ēku, tajā plānots izvietot semināru telpas un birojus, izveidot biznesa inkubatoru, laboratoriju kompleksu un dārzu un vides centru ar konsultāciju pakalpojumiem. Projekta globālais mērķis ir veicināt uz zināšanām balstītu produkcijas ražošanu Latvijā, radot konkurētspējīgu, atpazīstamu un veselīgu produkciju, kurai būtu plašs noiets arī citvalstu tirgos, novērtēt, atveseļot un uzlabot vidi, veikt lauksaimnieciski atjaunojamo enerģētisko resursu izpēti.
Pašlaik laboratoriju korpusā iecerēts izveidot astoņas laboratorijas – molekulārās bioloģijas, fitopatoloģijas, augu kvalitātes, sterilo kultūru, bezatkritumu tehnoloģiju, vides simulācijas, vides zinību un reģionālās plānošanas simulāciju, kā arī atjaunojamās enerģētikas. Liela daļa mūsdienīgo laboratoriju ir salīdzinoši nelielas un kompaktas. Pašlaik ar daļu minēto jautājumu, piemēram, augu slimību un kaitēkļu diagnostiku, augu atveseļošanu un citām, nodarbojas katedras. Laboratoriju izveide pavērtu plašākas iespējas. Turklāt tās, kā uzsver LLU prorektors Pēteris Rivža, kalpotu ne vien zinātniskiem mērķiem, bet arī palīdzētu selekcionāru, bioloģiskās lauksaimniecības entuziastu un citu nozaru pārstāvju ikdienā. Atjaunojamās enerģētikas laboratorijā, piemēram, paredzēts pētīt biomasas ieguvi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un tās pārvēršanu enerģijā, tās ietekmi uz apkārtējo vidi, veikt dažādas izcelsmes biodegvielas kvalitātes un izmantošanas efektivitātes novērtēšanu, sadzīves un ražošanas atkritumu izmantošanas iespējas.
Parka izveidē iecerēts nostiprināt sadarbību ar Latvijas Universitāti (LU). Tas ļautu konkrētajos virzienos apvienot abu iestāžu zinātnisko potenciālu, koordinēt pētījumus, kā arī ļautu izmantot LU Botāniskā dārza resursus. Turklāt abas augstākās mācību iestādes iegūtu kvalitatīvākas mācību programmas, iespēju komercializēt zinātniskos pētījumus. Zinātnieki varētu iesaistīties vai veidot savas firmas, savukārt maģistrantiem un doktorantiem pavērtos lielākas iespējas sekmīgāk izstrādāt savus zinātniskos darbus.
Projekta izveidē līdztekus universitātei ieinteresētas arī selekcijas stacijas – Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros, Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija, Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija, Priekuļu Laukaugu selekcijas institūts, Stendes Graudaugu selekcijas institūts. Tas stacijām un selekcionāriem ļautu paātrināt selekcijas procesu, ieviest šajā nozarē molekulārās metodes, pārbaudīt Latvijā radītās šķirnes un veikt to molekulāro autorizāciju un aizsardzību, kas līdz šim sagādājis problēmas.
Sadarbībā ieinteresēta arī virkne asociāciju – Latvijas Biškopības biedrība, Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība, asociācija “Latvijas rapsis”, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība. Lauksaimnieku asociācijām parks nodrošinātu lielāku informācijas pieejamību, ļaujot vienuviet risināt problēmas, kā arī tālākizglītības iespējas un lektoru apmācību.
Parkā līdzās laboratoriju korpusam atradīsies biznesa inkubators, kur sniegs kompleksu pakalpojumu klāstu agrotehnoloģiju un vides tehnoloģiju jomā un apmācības maziem un vidējiem uzņēmumiem. Iecerēts informatīvais mācību centrs, lai veicinātu tālmācību un tālākizglītību biotehnoloģijās un vides tehnoloģijās, sniegtu konsultācijas, sagatavotu un pieteiktu projektus.
Interesi par sadarbību izrādījusi vai līdzdarboties piekritusi virkne uzņēmumu un zemnieku saimniecību, kam rūp laboratoriju pakalpojumi, informācijas pieejamība un tālākizglītības iespējas, – firmas “Kurzemes sēklas”, “Mauriņš”, “Labietis”, “Herbe”, “Miandum”, zemnieku saimniecības “Rūķīši”, “Līči”, “Aptiekas”, “Lielvaicēni”, kuru darbība galvenokārt saistīta ar sēklas materiālu, stādu audzēšanu un realizāciju. Sadarbība varētu izvērsties dārzu centra izveidē, kas kalpotu, lai agrotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģiskais parks Valdekā būtu dzīvotspējīgs, domāts visplašākajam interesentu lokam un attīstītos. Dārzu centrā ne vien augus selekcionētu un pavairotu, bet arī realizētu, sniegtu vides novērtēšanas un augsnes auglības uzlabošanas ieteikumus, nodrošinātu teritorijas plānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumus. Tādējādi ieguvēji no projekta realizācijas varētu būt gan lauku tūrisma mītņu un privātmāju, gan pašvaldības un citu sabiedrisko ēku īpašnieki, kam dārza un vides centrs nodrošinātu konsultācijas, iespēju vienuviet veikt gan vides plānošanu, gan iegādāties tās sakārtošanai nepieciešamos materiālus.
Realizējot agrotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģiskā parka izveidi, Valdekā iecerēts sakārtot un atdzīvināt apkārtējo vidi. Projekta pirmās kārtas izmaksas plānotas apmēram divu miljonu latu apmērā. Par pirmās kārtas līdzekļiem paredzēts veikt lielāko darbu daļu. Līdzfinansējumu projektam, ko iesniegs ES PHARE 2003. gada programmas konkursam, nodrošina LLU.
Zemgales pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāji iepazinās ar LLU līdzšinējo veikumu ES līdzekļu apguvē, ar vairākām jaunām laboratorijām, mācību auditorijām, Fundamentālo bibliotēku un citiem jauninājumiem augstskolā.
Reģiona attīstības padome arī noklausījās reģiona institucionālās kapacitātes stiprināšanas projekta vadītāja Neila Kalniņa informāciju par ES PHARE nacionālās programmas atbalstītā projekta gaitu. Pašvaldību vadītāji atbalstīja sociālā projekta “Labāka dzīve visā Eiropā: starptautiska sadarbība cīņai pret nabadzību” izstrādi un iesniegšanu Eiropas kopienas iniciatīvas konkursam, kā arī Zemgales attīstības aģentūras kā partnera piedalīšanos vairākos pārrobežu sadarbības programmas INTERREG projektos – “Baltijas eiroreģionu tīkls”, “Efektīvas administratīvās struktūras kā strukturāli atpalikušu teritoriju veiksmīgas reģionālās attīstības priekšnoteikums” un “Via Baltica un Skandināvijas saistība”. Tie visi galvenokārt ir izpētes projekti, kas reģionam nesniedz taustāmu labumu un vairāk kalpo kā iespēja paplašināt redzesloku tajā iesaistītajiem aģentūras pārstāvjiem. Lielākas diskusijas izraisījās par piedalīšanos INTERREG finansētajā Dienvidbaltijas arkas projekta turpinājumā, kur reģiona pašvaldības varētu saņemt reālu ieguvumu. Tā gaitā paredzēta attīstības centru un teritoriju, kas atpaliek, izpēte, sociālekonomiskās analīzes sagatavošana, investīciju zonu izplānošana, kas būtu svarīga turpmāk, tehniskajiem projektiem tuvu projektu sagatavošana, ko izmantot investīciju piesaistei ceļu rekonstrukcijai.
