Šogad Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu pulku papildina 1557 pirmkursnieki.
Šogad Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu pulku papildina 1557 pirmkursnieki. Jauna vide, sveši cilvēki, nepazīstami mācību priekšmeti, citi noteikumi. Kā viņi ir iejutušies?
Sarunājos ar Marinu Kozlovsku no Gulbenes rajona (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, mājturības specialitāte), Inesi Zemmeri (Lauku inženieru fakultāte, ainavu arhitektūras un plānošanas specialitāte), Rolandu Skudru no Bauskas, Oskaru Lūsi no Rēzeknes, Gundaru Grubbi no Saldus (Lauku inženieru fakultāte, būvniecības specialitāte) un Daci Macijevsku no Jelgavas (Lauku inženieru fakultāte, zemes ierīcības specialitāte).
Marina: «Jau mācoties vidusskolā, divus gadus pēc kārtas piedalījos mājturības olimpiādē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, tāpēc nolēmu tur iestāties. Bija jāsavāc 18 punktu: vidējās atestāta atzīmes, latviešu valodas un matemātikas atzīmju summa. Man klāt nāca punkti par vidusskolā kārtoto eksāmenu mājturībā un par olimpiāžu diplomiem.»
Inese: «Domāju iet uz Bulduru dārzkopības tehnikumu, jo man ļoti patīk daba, bet tur nevarēju iegūt augstāko izglītību. Par LLU uzzināju darbā no kolēģiem. Bija jākārto pārbaudījums zīmēšanā.»
Rolands: «Beidzu tehnikumu, pēc gada izdomāju mācīties tālāk, lai iegūtu augstāko izglītību. Par augstskolu uzzināju no draudzenes, kura šeit mācījās.»
Oskars: «Pabeidzu Rēzeknes arodvidusskolu un vakarskolu. Veselu gadu mocījos skolā no agra rīta līdz vēlam vakaram! Gribēju papildināt savas zināšanas.»
Gundars: «Es pats interesējos, atbraucu uz šejieni. Jelgava ir tuvāk mājām nekā Rīga. Šī ir vislētākā no augstskolām. Pabeidzu arodvidusskolu Rīgā, sāku mācīties vakarskolā, apmeklēju maksas sagatavošanas kursus universitātē. Automātiski tiku uzņemts.»
Dace: «Gribēju studēt ekonomiku un uzņēmējdarbību, stājos Vidzemes augstskolā, bet neizturēju konkursu. Jelgavā tiku tikai maksas grupā. Tad iestājos zemes ierīkotājos. Tā kā dzīvoju Jelgavā, informāciju iegūt nebija grūti. Biju arī uz Atvērto durvju dienu.
Pirmkursniekus Lauksaimniecības universitātē svinīgi uzņēma 1. septembrī. Pils pagalmā runāja dekāni un rektors, taču dzirdēt neko daudz nevarēja. Studentiem nebija īpaši interesanti.»
Marina: «Atnesa katras fakultātes karogu. Bija jādzied Latvijas valsts himna. Izklausījās, ka tikai pasniedzēji dziedāja. Viss it kā bija svinīgi, tomēr mazliet pārspīlēti. Studentu domas bija citur.»
Gundars: «Tāda nopietnība jau 1. septembrī! Pat bail kļuva!»
Dace: «No katras fakultātes izvēlēti cilvēki stādīja kociņu pils parkā. Vēlāk katrai fakultātei atsevišķi notika imatrikulācijas akts, kur izdeva studentu apliecības. Vakarā saliņā notika balle studentiem.»
Marina:«Bija tāda kā atturība, apmulsums, jo viss vēl svešs. Man no 2. septembra sākās prakse, citiem bija jau beigusies. Vispār jau gribas atpakaļ uz vidusskolu. Es īrēju dzīvokli un svešā vidē jūtos mazliet vientuļi. Kopmītnē dzīvot negribēju, jo tur nav ne mācīšanās, ne personīgās dzīves. Gribēju patstāvību.»
Dace:«Dzīvoju mājās, bet kursa meitenes ir stāstījušas, kā iet pa «kojām».»
Oskars: «Kopmītnes tiešām nav labākā vieta studentam, kas grib mācīties. Tu, piemēram, esi sakoncentrējies matemātikai vai fizikai, bet kāds ienāk un prasa tev sērkociņus vai eļļu!»
Gundars: «Drīz sāksies «baltās naktis», t.i., visu nakti deg gaisma, jo studenti mācās.»
Oskars: «Bet mācīties mums patīk!»
Rolands: «Pirmais gads ir vieglāks, jo daudzas jau zināmas lietas atkārtojas.»
Dace: «Pagaidām nodarbības šķiet interesantas, pasniedzēji arī patīk.Studentam nav grūta dzīve, ja pats to nesarežģī.»
Inese: «Man ir ļoti nopietna attieksme pret mācībām, jo zinu, ka citur vairs neko jaunu nespēšu uzsākt. Pagaidām esmu ļoti priecīga, ka iestājos. Ir daudz lekciju, ļoti gara diena, daudz laika aiziet ceļā. Dzirdēju, ka valsts atmaksā 50 procentu no ceļa naudas, tas ir ļoti jauki.»
Marina: «Māmiņai jāpacieš, ja grib gudru meitu, turklāt vēl redzēt katru nedēļu mājās!»
Inese: «Ja nav bagātu vecāku, ir vajadzīgs darbs, lai nopelnītu naudu ēšanai, braukāšanai, dažādiem sīkumiem un kancelejas precēm, kā arī speciāliem instrumentiem dažos priekšmetos.»
Oskars: «Jā, finansu problēma pastāv. Būtu vairāk naudas, pavērtos lielākas iespējas mācībās. Ja gribi papildu nodarbības, jāmaksā.»
Rolands: «Studentam no daudz kā jāatsakās, piemēram, no televizora, bet vēl vairāk var iegūt. Dzīve nav nemaz tik smaga.»
Inese: «Man labāk patiktu laukos, kur vairāk zaļumu. Ļoti patīk pils, ir prieks tur ieiet. Inventārs ir pieņemams. Tualetes gan varēja būt labākas.»
Dace: «Lekcijas varēja būt īsākas, jo stundu nosēdēt ir grūti, toties pusdienu pārtraukumā, kas arī ilgst stundu, var pagūt paēst. Ir daudz jaunu priekšmetu, ar kuriem agrāk nav nācies saskarties, ērts ir brīvais apmeklējums. Galvenais ir nokārtot sesijas.»
Marina: «Pirmā sesija mazliet baida, bet šogad esmu nolēmusi cītīgi mācīties.»
Inese: «Visiem ļoti patīk tas,ka var izvēlēties papildu sporta veidus: jāšanu, šaušanu, basketbolu, peldēšanu.»
Oskars: «Es gribu iestāties studentu korporācijā, tur var ļoti interesanti pavadīt laiku.»
Dace: «Ik pa laikam notiek pašu rīkoti pasākumi. Garlaicīgi nav.»
Gundars: «Galvenais, lai paši būtu optimisti, tad viss būs labi!»
Oskars: «Lai dzīvo Jelgava un studenti (un viņu parādi)!»
