Tikko no sterilizācijas operācijas modusies kaķu mamma ar pakuplu melnu kažociņu un baltām ķepiņām. Labi, ja varētu mosties arī jaunai dzīvei savās mājās mīļa saimnieka azotē.
Pirms šī trīskrāsu raibulīte ir gatava pozēt fotogrāfam, viņa ietur otrās brokastis. Tikai tad var izrādīt visu savu mīļumu, laiskumu un lokanību. Kā jau nesteidzīgai kaķenei pienākas.
Iespēju radīt pēcnācējus, dienām pazust un sakautam atgriezties mājās ir zaudējis baltais kaķu puika ar pelēki strīpaino muguriņu. Varētu sākties mierīga un omulīga dzīve, ja tikai kāds laipni atvēlētu pajumti un ēdienu.
Pēc skata gluži kā ķīniete, spriežam, aplūkojot šo slaido un lunkano kaķu meiteni. Viņa var lepoties ar pelēki strīpainu kažociņu un baltu pazodi, kā arī mierīgu un mīlīgu dabu.
Nedaudz bailīgu skatu apmeklētājus sagaida rudais runcītis. Šķiet, savā neilgajā dzīvē jau piedzīvojis ko nedrošu, un arī atrašanās izolatorā nav pārāk iedvesmojoša, tāpēc laiks šo situāciju labot.
Melna, baltām ķepiņām, ļoti runātīga un saliekusi astes galu piemīlīgā āķī – tāda mūs sagaida šī kaķenīte, kura labprāt atrastu sev pastāvīgu «sarunu biedru» cilvēka izskatā.
Miks ir jau pieaudzis kaķis, kura iepriekšējie saimnieki devušies mūžībā. Taču viņš nav zaudējis cerību atrast jaunas mājas. Turklāt kastrētais runcis ar karaliskajām ūsām ir draudzīgs un zinātkārs.
Nika pagaidām ir vienīgā, kura mitinās būdiņā, jo pārējām apkārt peļķes. Taču arī viņa meklē sausāku vietiņu pie izolatora sienas, nevis pērnajā zālē. Smilkst, luncina asti, tā ziņojot, ka noilgojusies pēc mājīgākiem apstākļiem.
Bēšais suņu puika ar baltajām ķepiņām, kura tēlā manāmi Stafordšīras terjera vaibsti, atrasts ar visu ķēdi klīstam Garozas ielas apkaimē. Viņa noskaņojumu patversmē atklāj gan skaļās rejas, gan žēlie smilksti.
Stūrītī bailīgi ierāvusies kucīte Lea, vērojot atnācējus ar savām brūnajām ačtelēm. Viņa drebinās gan no dzēlīgā februāra vēja, gan no māju un sava saimnieka trūkuma.
Mazās austiņas un tumšais kažociņš ar blāvi gaišajām strīpām nedaudz atgādina Austrālijas ganu suņa vaibstus. Taču vēl jāpagaida līdz šīs suņu mazulītes patiesajam izskatam un raksturam. To varētu ietekmēt arī saimnieka rūpes un skola.
Īsts spalvu mākonītis – ir pirmā asociācija, ieraugot šo pusaugu kaķi. Viņš ne tikai ir savam vecumam raksturīgi ziņkārīgs un sprigans, bet arī mīlīgs. Jāpierod vien pie cilvēka siltajām rokām.
Robim Valentīnam visu mīlētāju dienā, 14. februārī, apritēja divi gadi, kopš viņš «iestrēdzis» uzgaidāmajā telpā – dzīvnieku patversmē. Gan jau nav zudis tas cilvēks, kas labprāt dāvātu melnajam sunim, kura mamma bijusi «tīra laika», savu saimnieka mīlestību un rūpes!
Aptuveni četrus mēnešus vecie kucēni dzimuši kopā cits pēc cita. Māsiņai gadījies tumšākais kažociņš, bet viens no brāļiem padevies lielāks par pārējiem un var lepoties ar spicām austiņām.
Šim kucēnam, kuram tā vien vējā ausis plīvo un kurš dienās varētu izaugt par vidēji lielu suni, ir gaiši brūns kažociņš un ļoti piemīlīgs purniņš.
