Aizejošo laiku augstskolās mēra pēc rektoriem, otrdien atgādināja svinīgā pasākuma vadītājs LLU Konventa priekšsēdis Voldemārs Bariss. Augstskola un tās vadība pasākuma gaitā vairākkārt tika salīdzināta ar mītisko Sīzifu, kuram dievi par grēkiem uzlikuši velt kalnā akmeni. «Mēs redzam priekšā lielus, skaistus mērķus, bet saprotam, ka tos īsti nevarēsim sasniegt.»
Arī aizejošais rektors Juris Skujāns savā runā uzsvēra, ka laiki bijuši dažādi – pirmie pieci gadi strauji uz augšu, bet nākamie pieci – ne tik veiksmīgi. «Visos šajos desmit gados universitāte virzījusies uz attīstību, lai arī cik grūti laiki bijuši – finansējuma krituma dēļ, kad 12 miljonu vietā augstskolai iedeva vien 5,3 miljonus latu.» «Varbūt neesam bijuši pārāk labi un «raudzīgi» uz ārpusi, jo Ķīla kungs saņēma visu to smagumu, ko spēja dot LLU,» runājot par aizklāto balsojumu pret toreizējo izglītības ministru, atzina profesors. Taču tagad tas ir pārdzīvots, universitātes statuss ir nostiprināts.
Pasākuma otrajā daļā tika atklātas grāmatas par agrākiem rektoriem Paulu Galenieku (1940 – 1941) un Imantu Gronski (1986 – 1992). Augstskola laiku griežos vairākkārt mainījusi nosaukumu. Sērijā «JLA – LLA – LLU rektori» nu jau iznākušas 11 grāmatas, bet vēl jāstrādā pie četrām. Grāmatu tapšanu kūrē Ārlietu daļas vadītāja Ināra Melgalve.
Izdevumu par Paulu Galenieku prezentēja tās sastādītāja ķīmijas doktore Inta Liepiņa. P.Galenieks rektora amatā bijis pavisam neilgu laiku. Taču zīmīgi, ka tieši izdevums par viņu ir visbiezākais, jo viņa zinātniskā darbība un viņš pats kā izcila personība atstājusi dziļas pēdas. Kaut arī P.Galenieks zinātnē devis lielu ieguldījumu, liktenis viņam bijis ļoti nelabvēlīgs – īpaši kara gados ticis sists no visiem režīmiem un bijis pat Salaspils nāves nometnē. P.Galeniekam arī nācās vadīt sēdi, kurā Latviju pasludināja par padomju republiku, toties viņš vienīgais nepiekrita lasīt priekšā nolikto tekstu, ka Latvijā valdot analfabētisms un nav skolu.
Pēc iepazīstināšanas ar grāmatu par P.Galenieka personību ar aizrautību runāja trīs viņa bijušie studenti, kas ar panākumiem turpinājuši strādāt šajā jomā (viens no viņiem – slavenākais Latvijas mikologs Edgars Vimba), kā arī P.Galenieka mazmeita.
Kā uzsvēra emeritētā profesore I.Melgalve, šādu grāmatu sagatavošana ir ļoti grūts un sarežģīts process – atrast autorus un tos, kas kaut ko atceras. «Mums palaimējās, ka varējām sazināties ar Paula Galenieka meitu Ventu Smagari, kura diemžēl grāmatu nesagaidīja. Visas augstskolas mūs apskauž par šo grāmatu sēriju.»
Grāmatas par LLU rektoru I.Gronski sastādītājs profesors Mintauts Āboliņš pievērsa uzmanību tam, ka šim izdevumam būtībā ir 30 autoru – tātad nopietns materiālu vākšanas darbs, kas aizsācies jau pirms deviņiem gadiem. Viņš bija pirmais vēlētais rektors PSRS lauksaimniecības augstskolās. I.Gronska meita, kas gājusi tēva pēdās un ir LLU Lauksaimniecības fakultātes profesore, grāmatā raksta: «Kolēģi Tevi ievēlēja, bet apstiprinājums bija jāgaida no Maskavas. Tas bija 1986. gada rudens. Gaisā virmoja neatkarības vēsmas. Sākās PSRS sabrukums, tam līdzi arī neskaidrības par augstskolu. Varbūt no ārpuses to tā nevarēja manīt, bet visvairāk Tu pārdzīvoji to, ka cilvēkiem nevarēja savlaicīgi izmaksāt jau tā niecīgās aldziņas. Pieauga arī ārzemnieku interese par Latviju un tobrīd vēl Lauksaimniecības akadēmiju. Aicināja Tevi gan paskatīties, kā ārzemēs māca studentus, gan paši brauca dalīties ar pieredzi. Tu biji izcils orators, brīvi varēji izteikties gan krieviski, gan vāciski, gan spāniski. Tevi nevarēja «iebāzt maisā», arī runājot angliski. Diezin vai vēl kāds būtu varējis skaistāk, sirsnīgāk un diplomātiskāk stāstīt par savu zemi, tās cilvēkiem un dabu.»
LLU atzinības rakstus pasniedza rektoram J.Skujānam, profesoriem Arnim Mugurēvičam un Pēterim Rivžam, kā arī kancleram Jānim Spruktam un direktoram Andrejam Garančam.
Pasākuma izskaņā par aizejošo rektoru vēlējās izteikties arī Senāta priekšsēdis Imants Liepa. «Skujāna rektorēšanas laiks bija sevišķi spilgts, jo tādu ekonomisku triecienu augstskola vēl nebija piedzīvojusi. Šis ir bijis grūts, atbildīgs laiks, negaidītiem pavērsieniem bagāts.» I.Liepa gremdējās atmiņās, kā rektors bija spiests pieņemt netradicionālus lēmumus, atlaist darbiniekus, samazināt algas. «Kā cilvēki uztvēra Skujāna laiku? Mēs uztvērām rektoru kā saimnieku, kas pieņēma izsvērtus lēmumus. Otrā īpašība – izteikti cilvēciska attieksme. Labāk redzējām viņu nākam, nekā ejam.» ◆
