Šoruden LLU unikālajā grāmatu sērijā “Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas – Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori” iznākusi grāmata “Pāvils Kreišmanis Kvelde”. Tā stāsta par pirmo augstskolas rektoru. Grāmatu sastādījusi viņa brāļa Pētera mazmeita LLU asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Savulaik rektoru grāmatu sērijas veidošanu rosināja profesore Ināra Melgalve. Tajā jau ir iznākušas trīspadsmit grāmatas, kas stāsta par Juri Skujānu, Pēteri Bušmani, Voldemāru Strīķi, Imantu Gronski, Viktoru Timofejevu, Kazimiru Špoģi, Oļģertu Ozolu, Pāvilu Zariņu, Jāni Vanagu, Maksi Eglīti, Jāni Ostrovu un Paulu Galenieku. Pavisam augstskolas vēsturē bijuši 16 rektori (tagadējo rektori Irinu Pilveri ieskaitot).
“Ināra Melgalve jau pirms gadiem mani uzrunāja, ka vajadzētu sastādīt grāmatu par profesoru Pāvilu Kreišmani Kveldi, ko man bērnībā vēl iznāca personīgi sastapt, taču šai domai manā apziņā vajadzēja nobriest,” teic profesore Dzidra Kreišmane. Viņa jūtas gandarīta, ka tāpat kā Pāvils Kvelde (dz. Kreišmanis) dzīvē par savu darbalauku ir izvēlējusies agronomijas zinātni un strādā tai pašā Jelgavas pilī, kur savulaik Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju vadīja viņas onkulis.
Atmoda Kveldem atdeva godu
Profesore stāsta, ka Paula Kveldes personības lielumu apjauta pamazām – vēl padomju laikos no Platones pagastā dzīvojošās profesora meitas itāļu klasiskās literatūras tulkotājas un mūzikas skolotājas Maijas Beatrises Kveldes stāstītā. Taču atklāti sabiedrībā viņš tika novērtēts tikai, sākoties tautas atmodai, kad atkal varēja godāt viņa nacionālo stāju.
1940. gada maijā Pāvila Kreišmaņa ģimene latviskoja savu uzvārdu uz Kveldi, uzvārdu Kreišmanis saglabāja vien dēls Andrejs. Zīmīgi, ka Pāvils Kvelde Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada martā, kopā ar kolēģiem Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā Maksi Eglīti, Pēteri Delli, Jāni Vārsbergu, Pēteri Starcu, Andreju Teikmani, Rūdolfu Markusu un Alfrēdu Tauriņu parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu, kurā 188 Latvijas sabiedrībā pazīstamas personas prasīja atzīt Padomju Savienības īstenoto kupāciju un atjaunot Latvijas valsti. Nav zināms, ka memorandu tolaik būtu izdevies nogādāt sabiedroto valstu valdībām, tomēr šim dokumentam bija svarīga loma nacionālajā pretošanās kustībā, kas noliedza Latvijas un Baltijas valstu okupāciju gan no austrumiem, gan arī rietumiem un par ko tās vadītājs Latvijas Universitātes profesors Konstantīns Čakste samaksāja ar dzīvību.
Rektoru sērijas grāmatas iznākšanas laiku nepiedzīvoja ne Pāvila Kveldes meita Maija Beatrise Kvelde, ne dēli Andrejs Kreišmanis un Pauls Kvelde, kas bija Latvijas Valsts konservatorijas profesors un labi pazīstams kordiriģents, ne daudzi citi viņa laikabiedri. Grāmatas sastādītāja profesore Dzidra Kreišmane tekstā ir ievietojusi gan pašas agrāk no radiem pierakstītās atmiņas, gan zinātnes vēsturnieka Sigizmunda Timšāna 1998. gadā izdotās grāmatas “Profesors Pāvils Kreišmanis Kvelde” materiālus. Grāmatā lasāma Pāvila Kveldes (dz. Kreišmanis) bibliogrāfija, kurā ietverts 264 viņa publikāciju saraksts, kā arī 393 publikāciju nosaukumi, kas stāsta vai vismaz atzīmē viņa zinātnisko un sabiedrisko darbību.
Desmit gadi Priekuļos
Pāvils Kvelde dzimis 1885. gadā Vidzemē, Valmieras apriņķa Vilzēnu pagasta Ķirķos kā astotais bērns ģimenē. Jaunībā viņš kā eksterns Pēterburgā I kadetu korpusā iegūst gatavības apliecību, kas dod iespēju studēt Latvijā vecākās augstskolas Rīgas Politehnikuma Lauksaimniecības nodaļā. Par nelegālo darbību 1905.–1907. gada revolūcijas atplūdu laikā Pāvils no tehnikuma tiek izslēgts, taču studijas turpina Krievijā, Maskavas Lauksaimniecības institūtā, ko absolvē 1910. gadā un atgriežas Latvijā, kur iesaistās lauksaimnieku izglītošanā. Īsi pirms kara, 1914. gada jūlijā, Pāvils Kreišmanis salaulājas ar Paulīni Bertu Gēlingu. Kreišmaņu ģimenē izauga trīs bērni (ceturtais bērnībā mira). No 1913. līdz 1928. gadam ar pārtraukumu saistībā ar mobilizāciju Pirmajā pasaules karā Pāvils Kreišmanis ir saistīts ar Priekuļu Lauksaimniecības skolu, desmit gadu bija tās direktors. 1926. gadā par nopelniem Latvijas labā tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
1928. gadā, izturot konkursu, Pāvils Kreišmanis kļuva par Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes docentu, dzīvoja un strādāja mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”, kas viņa vadībā kļuva par augstas raudzes paraugsaimniecību, kur tika sasniegtas tolaik valstī lielākās ražas. 1938. gadā sākās viņa akadēmiskās karjeras augstākais posms. Pāvils Kreišmanis aizstāv doktora disertāciju un kļūst par Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekānu un gadu vēlāk arī par jaundibinātās augstskolas – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas – rektoru. Rektora amatā vēl viņš atgriezās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, taču no šī amata tika atcelts, jo bija izveidojies konflikts ar nacistisko vietvaldi fon Mēdemu, ar kuru tajā laikā augstskolai vajadzēja dalīt Jelgavas pili. Sava loma te varēja būt arī Pāvila Kveldes parakstam zem Latvijas Centrālās padomes memoranda.
Visu dzīvi Pāvils Kvelde ir bijis aktīvs publicists un sabiedrisko organizāciju darbinieks, dažādu lauksaimnieku izglītošanai domātu grāmatu un žurnālu redaktors, Latvijas Agronomu biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku kredīta bankas padomes priekšsēdētājs, darbojies arī atturībnieku kustībā un vairākos citos sabiedriskos amatos.
Mūzika palīdzēja uzturēt garu
Ļoti nozīmīga Pāvila Kveldes dzīves puse ir mūzika. Visu mūžu viņš ir diriģents un dziedātājs, vadījis korus un ansambļus, rosinājis dziedāšanas prasmes un izglītošanu kultūras jomā gan Priekuļu Lauksaimniecības skolas audzēkņos, gan akadēmijas studentos. Tas viņam palīdzēja saglabāt dvēseles spēkus pēc tam, kad Padomju Savienība no jauna okupēja Latviju un pret brīvvalsts laika mācību spēkiem tika izvērstas politiskās represijas. Iespējams, uzvārda un dzīvesvietas maiņas dēļ Kveldes ģimene netika izsūtīta 1941. un 1949. gada masu deportācijās. Taču viltīgi – it kā “sakarā ar pedagoģiskās slodzes trūkumu” – 1947. gadā Pāvils Kvelde tika atbrīvots no darba Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Tajā pašā laikā uz vienu gadu no Lauksaimniecības akadēmijas izslēdza viņa dēlu 4. kursa studentu Paulu Kveldi (pēc gada viņš augstskolā atgriezās un pēc tam vēl studēja konservatorijā). Zīmīgi, ka tolaik Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors bija Jānis Peive, par kuru rektoru grāmatu sērijā vēl nav iznākusi grāmata. No 1949. līdz 1951. gadam Pāvils Kvelde vadīja entomoloģijas–fitopatoloģijas pētījumu iecirkni Platones pagasta Mazjasos, dziedāja Platones korī. 1951. gadā pēc sievas nāves pārcēlās uz Rīgu, kur dziedāja koros un pats diriģēja Ķemeru baznīcas draudzes kori. Pēc daudziem aizmirstības gadiem Pāvila Kreišmaņa (Kveldes) vārds godā tika celts Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolas 50 gadu jubilejā, kas tika svinēta 1960. gadā. Tajā laikā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kā rektoru grāmatas priekšvārdā raksta agrākais rektors Voldemārs Strīķis, Pāvila Kveldes vārds vēl bija tabu. Nievājošs raksts “Ideoloģiskā cīņa turpinās” par Pāvilu Kveldi, Rūdolfu Markusu, Andreju Teikmani tika publicēts augstskolas avīzē “Plēsums” vēl 1965. gadā, divus gadus pēc tam, kad Pāvils Kvelde jau bija aizsaulē. Arī rindas no šī “Plēsuma” raksta ir ievietotas iznākušajā grāmatā.
Šķiet, pirmo reizi trīspadsmit izdoto grāmatu sērijā ir publicēts paša rektora sacerēts dzejolis. “Es gaidu ilgu sapni” Pāvils Kvelde uzrakstīja 1958. gada 30. decembrī, un tajā nepārprotams ir vēlējums un prasība atjaunot Latvijas valsti.
