«Studiju programmu optimizācija ir sākta, un tā turpinās. Tomēr atteikties no kāda studiju virziena negrasāmies,» pauž Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajā izvērtējumā visvairāk kritizētās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes dekāns Ritvars Sudārs. Par nekvalitatīviem atzīts vairāk nekā desmit šīs fakultātes studiju piedāvājumu. Dekāns līdzīgi kā citi fakultāšu vadītāji šim vērtējumam nepiekrīt, norādot, ka sākotnējā ideja ir pilnīgi sagrozīta un pavērsta pret pašām programmām. Arī galvenā naudas devēja – Zemkopības ministrija – izvērtējumu pagaidām negrasās ņem vērā. «Studiju programmu izvērtēšanas sākotnējais mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par studiju programmām un norādīt to uzlabošanas virzienus un iespējas. Vērtēšanas metodikā tika uzsvērts, ka pirmajā un otrajā grupā iekļautās programmas ir ilgtspējīgas, tām ir ieteicami zināmi uzlabojumi. Šajā grupā tika iekļautas arī Lauku inženieru fakultātes studiju programmas. Izņēmums – zemes ierīcības īsā cikla maksas nepilna laika studiju programma, kurā studentu uzņemšana vairs nenotiek. Tā tiks slēgta pēc akreditācijas termiņa beigām,» turpina R.Sudārs, atsaucoties uz savulaik Augstākās izglītības padomes (AIP) veikto studiju programmu izvērtējumu. Tajā par nekvalitatīvām kopumā tika atzītas 55 programmas. LLU – tikai trīs.Vērtējumā vairāk par 60 kritērijiemPamatojot, ka šis vērtējums neatklāj pilnu ainu par studiju programmu kvalitāti, IZM veikusi alternatīvu izvērtējumu, kurā izmantoti 62 kritēriji kvalitātes, resursu, ilgtspējas, kā arī sadarbības un pārklāšanās jomās četru punktu sistēmā. Atšķirībā no AIP pētījuma, kurā studiju programmas tika sarindotas A, B un C grupās, IZM tās vēl sadalīja apakšgrupās ar indeksiem I, II un III. Liekot lietā īpašu sinerģijas modeli, ministrija par kvalitatīvām un tāpēc no valsts budžeta finansējamu atzinusi 581 AI, AII un BI programmu, papildu analīze nepieciešama 93 AIII, BII un CI programmām, bet kvalitātes kritērijiem neatbilst 162 BIII, CII un CIII programmas. Tādējādi tās varētu vairs nefinansēt no valsts budžeta, ziņo IZM.LLU ir vairāk nekā 40 programmu, kas saņēmušas augstu novērtējumu. Sešām nepieciešama papildu analīze. Savukārt 11 Lauku inženieru fakultātes programmas, kā arī vairākas Tehniskās, Ekonomikas un Sociālo zinātņu fakultāšu piedāvātās studiju iespējas ierindotas pēdējā – CII, CIII grupā. Programmas tiek uzlabotas«Mūsu studiju programmas vērtējušas arī profesionālās organizācijas, biedrības un darba devēji, kuru atsauksmes par mūsu sagatavoto speciālistu kvalifikāciju ir ļoti labas. Tāpat regulāri tiek atzīmēts, ka, piemēram, meliorācijā trūkst speciālistu, kurus gatavo vides un ūdenssaimniecības studiju programmā, kā arī hidroinženierzinātnes programmās. Savukārt par zemes ierīcības speciālistiem regulāri interesējas Valsts zemes dienests,» stāsta R.Sudārs, vēlreiz uzsverot, ka nevarot būt runas par kādas pēc, viņaprāt, nesaprotamiem kritērijiem izbrāķētās studiju programmas slēgšanu. Tas gan nenozīmē, ka kritika, ko savulaik izteikuši starptautiskie vērtētāji, netiek ņemti vērā. Dekāns apgalvo, ka teju gada garumā tiek veikts darbs, lai, piemēram, attīstītu materiāli tehnisko bāzi un uzlabotu laboratoriju aprīkojumu. «Tika aizrādīts, ka mūsu fakultātes zinātniskās konferences vairāk atbilst vietējam Latvijas mērogam. Patlaban šo konferenču materiāli ir iekļauti «Scopus» datu bāzē, kas ir augstākais starptautiskais publicitātes vērtējums,» piemēru min R.Sudārs.Studentu varētu būt vairākNeizpratni par jau paveikto uzlabojumu neņemšanu vērā, veidojot alternatīvo studiju programmu izvērtējumu, pauž arī Tehniskās fakultātes dekāns Kaspars Vārtukapteinis. Zemajā CII, CIII grupā ierindotas programmas «Mājas vide un vizuālā māksla izglītībā», kā arī «Mājas vide un informātika izglītībā», kaut jau jūnijā, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, pieņems senāta lēmumus un nesen arī licence šīs programmas apvienot. Turpmāk būs viena «Mājas vide» ar divām apakšprogrammām vizuālajā mākslā un informātikā.«Šai programmai ir nākotne. Pēdējo gadu laikā tā modernizēta, ieguldīti ES fondu līdzekļi. Protams, gribētos, lai interese un studentu būtu vairāk. Jāņem arī vērā, ka budžeta vietu skaits ir neliels – abās programmās kopā 13. Pārējiem jāmaksā aptuveni tūkstotis latu,» pauž TF dekāns, tāpat nosodot, viņaprāt, ārkārtīgi nekorekto metodiku pārvērtējuma formulējumos.«Šis tas jau programmā bija lieks, bet kopumā nenožēloju – ieguvu labu «ceļamaizi» darbam. Ērti, ka šo programmu var studēt tepat, Jelgavā, un topošajiem skolotājiem nav jābrauc uz Liepāju vai Daugavpili. Reģiona princips arī ir būtisks,» vērtē Jelgavas 3. pamatskolas direktora vietnieks Andrejs Soroko, kurš viens no pirmajiem pirms aptuveni septiņiem gadiem izstudējis «Mājas vidi un informātiku izglītībā». Ieteikt to citiem viņš gan neņemas – katrs pats atbildīgs par izvēlēto studiju virzienu un atdevi zinību apguvē. Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas pārstāve Pozitīvi, ka studiju programmas ir vērtētas, jo jebkurā gadījumā arī šajā jautājumā nepieciešama virzība. Lai tās kļūtu kvalitatīvākas, tām nepieciešami konkrēti uzlabojumi. Ņemot vērā to, ka šobrīd publiskajā telpā ir divi alternatīvi vērtējumu projekti (tie nav pabeigti), Zemkopības ministrija vadīsies pēc 2009. gadā LLU stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Mēs neatteiksimies no specialitātēm, kuras nepieciešamas ministrijas nozaru attīstībai. Kopā ar lauksaimniecības, meža, pārtikas un citu nozaru pārstāvjiem strādāsim, lai studiju programmas atbilstu darba tirgus vajadzībām. Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas lauksaimniecības specialitāšu studentiem maksāt stipendijas no ES fondiem, kā arī nodrošināt prakses vietas, kas ir ļoti būtiski sekmīgai, praktiskai profesijas apguvei. Mūsu vēlme ir, lai Lauksaimniecības universitāte kļūtu par lauksaimniecības zināšanu centru Baltijā.ZM finansējums LLU 2012. gadā Valsts budžeta vietu finansējums ir 5,28 miljoni latu (11,13 miljoni 2008. gadā). Studiju vietas bāzes izmaksas – 937 lati (1404,31 lats 2008. gadā) Studiju vietu skaits – 2736 (3039 2008. gadā)komentāri zz.lvArta Ko man deva studijas? Iemācīja domāt. Taču absolūti garām specializācijai. Piekrītu ministram, ka daudzas studiju programmas ir nevajadzīgas. Dublējas daudzas augstskolas. Kas īsti ir sociologs, to pat nesaprot, kas mācījies šajā programmā. Ceļu inženiereSavulaik LLU ieguvu būvniecības specialitāti. Tagad strādāju ceļu būvniecībā un projektēšanā. Protams, vajadzēja pārkvalificitēties. Toties tagad ir labi apmaksāts un interesants darbs! No tā, ko šajos piecos gados plus divos gados maģistratūrā mācīja, reāli dzīvē izmantoju kādus 17%. Maģistrantūra – tikai tādēļ, ka bija laiks paralēli darbam blēņoties ar studijām. Papīrs papīra pēc. Jēga – nulle!Studiju programmasTeicamāsAIAgrārā un reģionālā ekonomika (doktora studijas) Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija (akadēmiskā) Informācijas tehnoloģijas (akadēmiskā/doktora studijas) Datorvadība un datorzinātne (akadēmiskā)Programmēšana (profesionālā)Mašīnu projektēšana un ražošana (profesionālā) Koksnes materiāli un tehnoloģija (doktora studijas)Pārtikas zinātne (doktora studijas/akadēmiskā) Koksnes materiāli un tehnoloģija (akadēmiskā) Pārtikas zinības (akadēmiskā) Pārtikas produktu tehnoloģija (profesionālā) Kokapstrāde (profesionālā)Veterinārmedicīna (doktora studijas) Lauksaimniecība (doktora studijas) Mežzinātne (doktora studijas) Lauksaimniecība (akadēmiskā/profesionālā)Mežinženieris (profesionālā) Darba aizsardzība un drošība (profesionālā) Uzturzinātne (akadēmiskā)BIOrganizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija (akadēmiskā) Komercdarbība un uzņēmuma vadība (profesionālā) Uzņēmējdarbības vadība (profesionālā) Ainavu arhitektūra un plānošana (profesionālā) Ainavu arhitektūra (akadēmiskā) Meža darbi un tehnika (akadēmiskā) Veterinārmedicīna (profesionālā) Meža ekonomika un politika (akadēmiskā) Meža ekoloģija un mežkopība (akadēmiskā) Lauksaimniecība (profesionālā/akadēmiskā) Mežzinātne (akadēmiskā) Pārtikas higiēna (profesionālā) Lauksaimniecības inženierzinātne (akadēmiskā / doktora studijas) Lauksaimniecības inženierzinātne (akadēmiskā) Tehniskais eksperts (īsa cikla, koledža) Pedagoģija (doktora studijas) Karjeras konsultants (profesionālā) Profesionālās izglītības skolotājs (īsa cikla, koledža) Pedagoģija (akadēmiskā)Būvzinātne (doktora studijas)UzlabojamāsBIIEkonomika (divas akadēmiskās p.) Projektu vadība (profesionālā) Sabiedrības pārvalde (profesionālā) Būvniecība (profesionālā) Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība (profesionālā) NekvalitatīvāsCII; CIIIIestāžu un uzņēmumu ārējie sakari (profesionālā) Komerczinības (īsa cikla, koledža) Sabiedrības pārvalde (profesionālā) Komercdarbība un uzņēmuma vadība (profesionālā) Būvniecība (profesionālā) Būvzinātne (akadēmiskā) Hidroinženierzinātne (akadēmiskā) Zemes ierīcība (profesionālā) Hidroinženierzinātne (doktora studijas) Zemes ierīcība (akadēmiskā) Ainavu arhitektūra (doktora studijas) Zemes ierīcība (īsa cikla, koledža) Vides inženierzinātne (doktora studijas) Vide un ūdenssaimniecība (profesionālā) Vides inženierzinātne (akadēmiskā) Finanšu vadība (profesionālā)Mājas vide un informātika izglītībā (profesionālā) Mājas vide un vizuālā māksla izglītībā (profesionālā) Lauksaimniecības enerģētika (profesionālā)
