Par reformām augstākajā izglītībā LLU Studentu pašpārvaldes vadītāju Signiju Dziļumu intervē Edgars Kupčs un Gaļina Kudrjavceva.
– Kā vērtējat pašreizējo augstākās izglītības sistēmu?Uzskatu, ka jāveic uzlabojumi. Es vairāk vērtēju tieši mūsu augstskolu, kādas ir attīstības iespējas, kāds ir pavasarī veiktais Augstākās izglītības padomes vērtējums. Mans skatījums ir objektīvs, ar noteiktiem kritērijiem, kas mums jāizpilda, lai virzītos augstāk.- Kādi ir šie kritēriji?Nepieciešams attīstīt zinātnisko darbību. Jādomā par studējošos skaitu, jo tas katru gadu samazinās, jo jaunieši izbrauc uz ārzemēm, arī demogrāfiskā situācija to ietekmē. Jāvērtē arī mācībspēki, cik viņi ir profesionāli, jo no viņiem ir atkarīgs, vai spēs iedvesmot studentus.- Kā var izmērīt pasniedzēju darba kvalitāti?LLU jau daudzus gadus ir mācībspēku vērtēšanas anketas, kuras aizpilda studenti, sniedzot savu vērtējumu un komentārus. Pats mācībspēks redz šo vērtējumu, lasot atzinumus par sevi, viņš var lemt, vai mainīt kaut ko savā pasniegšanas stilā. Arī vadība var rīkoties gadījumā, ja ir kritisks vērtējums.- Vai anketēšanai ir rezultāti?Neesmu mācībspēku vidē, taču ceru, ka komentārus pasniedzēji ir ņēmuši vērā. Neviens nav ideāls, arī es redzu, ka pasniedzēji var labāk sekot jaunajām tendencēm.- Ko darba devējiem dod tas, ka studenti raksta zinātniskos darbus?Diezgan daudz. Viennozīmīgi. Mums ir pētījumi, kas ļauj atklāt jaunas ražošanas tehnoloģijas, jaunus produktus. Tev ir darbs, uz kura pamata uzņēmums var radīt jaunus produktus, palielinot eksportu un konkurētspēju.- Kādi vēl uzlabojumi nepieciešami?Protams, vienmēr var cerēt uz labākām iekārtām, lai varētu veikt zinātniskos eksperimentus. Būtu apsveicama arī ciešāka sadarbība ar darba devējiem, kas varētu nodrošināt prakses un darba vietas. Tas atkarīgs no fakultāšu ieinteresētības.- Nereti LLU dēvē par konservatīvu un stagnējošo augstskolu. Vai piekrītat šim apgalvojumam?Esmu dzirdējusi, ka LLU tā sauc. Pēdējā laikā es nemanu stagnāciju, kad iestājos, arī to nemanīju, jo darbojos savā fakultātē (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte – red.), kas, manuprāt, attīstās ļoti labi. LLU virzība ir, cits jautājums – ātrums. Vienmēr rīcībai, kas nāk, piemēram, no vadības puses, būs pretinieki, kas pieraduši pie cita modeļa. Esam raduši izvēlēties vieglāko ceļu.- Vai pēdējos gados LLU notikušas būtiskas izmaiņas?Atsevišķās programmās ir samazināts studiju ilgums, piemēram, Ekonomikas fakultātē. Notiek arī Sociālo zinātņu un Ekonomikas fakultātes reorganizācija, jo samazinās studentu skaits.- Vai ir kāda studiju programma, ko, jūsuprāt, vajadzētu slēgt?Pašlaik nevaru atbildēt. Vairākās studiju programmās pēc Augstākās izglītības padomes vērtējuma studenti netika uzņemti. Bet domāju, ka ne. Būtu jāmaina, jāuzlabo, bet ne jāslēdz.- Valstij jāturpina finansēt arī tās studiju programmas, kuru beidzēji izvēlas mazkvalificētu darbu saimniecībās ārzemēs?Lielākā daļa LLU programmu ir unikālas. Bet fakultātēs, kas piedāvā neunikālās programmas, notiek reorganizācija. Tāpēc nedomāju, ka jāķeras uzreiz pie budžeta griešanas.- Ko domājat par to, ka Augstākās izglītības padomes vērtējums tapa LLU profesores un ZZS politiķes Baibas Rivžas vadībā?Viņa nebija tā, kas vērtēja, viņa nepildīja anketas. Šādā gadījumā varētu runāt par neobjektivitāti, bet viņa tikai vadīja procesu. Tā ka uzticos šim vērtējumam.- Esat izteikusies, ka valstsvīru rīcība pašlaik ir haotiska. Ko ar to domājat?Esmu cilvēks, kuram patīk pamatojums. Bieži vien to nesaņemu. Man būtu interesanti uzzināt reformu detaļas. Es neiebilstu, ka jābūt vērtējumam, bet ministrijas sagatavotie studiju programmu vērtējumi nav objektīvi un pamatoti.- Jūs uzskatāt, ka augstākajā izglītībā iestājusies krīze. Kā tā izpaužas?Krīze ir komunikācijā, jo netiek sniegta informācija par pārmaiņām. Viens ir runāt, otrs – ko runā. Katrai rīcībai jābūt skaidrojumam. Augstākās izglītības padomes vērtējumam bija skaidra metodoloģija, bet ministrijas skaidrojums nav saprotams.- Vai LLU Studentu pašpārvalde ir uzdevusi jautājumus izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim?Mums bija daudz jautājumu. LLU atsevišķi jautājums nesūtīja. Latvijas Studentu apvienībā bija darba grupa, kas rakstīja jautājumus un sūtīja ministram. Viņš atbildēja, taču novirzījās no jautājumu būtības.- Vai pašpārvalde ietekmē izmaiņas studiju procesā?Protams, Studentu pašpārvalde var veicināt dažādus procesus. Mēs to darām. Bet arī pašiem studentiem jābūt aktīvākiem. Studenti parakstījās par Ķīļa demisijas rosināšanu, bet, tiklīdz jāiesaistās un jāsniedz priekšlikumi, viņi vairs nav aktīvi. Es nevaru uzminēt, kādi uzlabojumi jāveic Lauku inženieru fakultātē, jo tur nestudēju. Pašlaik esmu ierosinājusi studentiem sniegt vērtējumu par programmām, kurās viņi studē. Ceru, ka studenti nebūs kūtri.- Vai tiesa, ka parakstu vākšanu par Ķīļa demisiju ierosināja mācībspēki, ne studenti?Es to ierosināju. Pamatojums ir alternatīvais vērtējums, kura dēļ pie manis nāca studenti un sūdzējās, ka viņiem tiks atņemtas budžeta vietas.- Sanāk, ka parakstu vākšana sākta uz baumu pamata – ministrijas plānā ierakstīts, ka esošās budžeta vietas tiks saglabātas līdz studiju beigām. Jā. Taču svarīgs arī apdraudējums darba tirgū. Nepaskaidrojot, kādi ir programmu izvērtēšanas kritēriji, ministrija rada darba devējos pārliecību, ka šo programmu absolventi darba tirgum nav atbilstoši. Ministram ir jāskaidro, kas notiek.- Vai jums kā Studentu pašpārvaldei tas nebūtu jādara?Es neesmu komunikācijas speciāliste. Protams, mūsu sabiedrisko attiecību vadītājam ir jāreaģē uz ministrijas paziņojumiem, cik ātri vien iespējams, bet primārais ir studijas. Ja cilvēks sēž lekcijās un raksta kontroldarbu, neko nevaru pārmest. Neviens arī neņem vērā, ka notika Studentu dienas, mums bija trīs slodzes pilnas dienas, kad nevarējām reaģēt. Tajā brīdī par prioritāti izvirzīju pasākumu, kas bija plānots pusgadu iepriekš.- Vai nedomājat, ka, cīnoties pret Ķīli, esat iesaistīta divu partiju politiskās kaujās?Neuzskatu, ka ar savu darbību kādā veidā pārstāvu politiskās intereses. Neesmu politikā, lasu ziņas un zinu, kas ir politiskā sistēma. Satiekot cilvēkus un ar viņiem runājot, nejautāju, kādu partiju viņi pārstāv.- Kurš varētu nākt Ķīļa vietā, ja prasāt viņa demisiju?To var piedāvāt Izglītības un zinātnes ministrija vai Ministru prezidents. Kad būs kandidāti, varēs vērtēt. Studenti cer, ka reformas turpināsies arī ar citu ministru. Bet pašlaik tās tiek kavētas.- Ja studiju programmas ir labas, kāpēc studenti paši nav gatavi par tām maksāt – drīz vien atrastu labi apmaksātu darbu un izdevumi atmaksātos?Mūsu dara tirgus situācija pašlaik nav tik laba, lai studenti varētu samaksāt studijām ņemtos kredītus. Tāpēc arī valstij jāturpina finansēt studiju vietas. Ja nebūtu valsts atbalsta, daudzi pašlaik nestudētu.- Vai visiem ir obligāti jāstudē?Izglītība ir inteliģences rādītājs. Cilvēki, kuri studē augstākās izglītības iestādēs, ir inteliģentāki.- Ko ir paveikusi pašpārvalde, kamēr jūs to vadāt?Viens no mērķiem ir parādīt, ka esam sasniedzami – studentu idejas nonāk pie mums, bet mēs tās varam realizēt. Rīkojām diskusiju ar studentiem un vadību par saimnieciskiem un studiju jautājumiem. Pie 5. dienesta viesnīcas izvietojām velonovietni. Atbildējām uz daudziem studentu jautājumiem, par kuriem viņiem nebija īstas skaidrības.
