Lai iepazītos ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) pētījumiem Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nepieciešamās pārtikas izstrādē, fakultātē viesojās aizsardzības ministrs Artis Pabriks un personas, kas nodarbojas ar NBS apgādi. “Latvijas armijai ir liela nepieciešamība gan pēc ikdienas, gan speciālas lauka apstākļiem domātas pārtikas. Tā vajadzīga gan mācībās, gan starptautiskajās misijās. Mums jādomā arī par valsts rezervēm krīzes situācijās. Tās jāveido gan Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām struktūrām, gan robežsardzei, gan arī mūsu sabiedrotajiem un civilajiem,” teica A.Pabriks.
Agrāk latviešiem bija jāēd no sveša katla
Radot karavīru pārtiku Latvijā, aizsardzībai domātā nauda paliek pašu valstī, uzsvēra ministrs. “Kur parādās sadarbība ar armiju, parādās darbvietas, inovācijas un pat eksporta iespējas,” teica A.Pabriks. Viņš gan tikai vēlējuma izteiksmē sacīja, ka Latvijā ražotu karavīru pārtiku varētu iepirkt arī sabiedroto armijas.
Zinātniece Sandra Muižniece-Brasava atceras, ka pirms NBS un LLU PTF sadarbības, kas sākās 2009. gadā, Latvija bija spiesta iepirkt poļu, lietuviešu un amerikāņu pārtiku, jo mums nebija sava piedāvājuma. Kopš 2011. gada Latvijas karavīri un zemessargi lieto pašu valstī ražoto pārtiku – “sauso uzturdevu”, kas ir konservēta, ievietojot to metāla bundžās. Taču, ieviešot inovācijas un attīstot tehnoloģiskos risinājumus, LLU PTF zinātnieki sadarbībā ar Bauskas uzņēmumu SIA “Kronis” (tajā strādā LLU doktorants Ēvalds Raits) izstrādājuši otros ēdienus, kas gatavi tūlītējai lietošanai uzsildot vai bez uzsildīšanas, mīkstajos iepakojumos. Izstrādājot produktus, ņemti vērā gan NATO standarti, gan mūsu reģionam atbilstošas pārtikas kritēriji, būtisku uzsvaru liekot tieši uz vietējās izcelsmes pārtikas iekļaušanu produktu receptūrās, tādējādi nodrošinot drošas pārtikas ķēdes. “Nav vienkārši ražot armijai, uzturam ir jābūt specifiskam, sabalansētam, pietiekami ilgi uzglabājamam un garajā uzglabāšanas laikā kvalitāti nodrošinošam, kā arī tam jābūt konkurētspējīgai cenai. Būtisku pienesumu ir devis arī iegūtais Aizsardzības ministrijas grants,” teic S. Muižniece-Brasava.
Rupjmaizi var iepakot ilgai glabāšanai
Zinātniece uzsver, ka Latvijas karavīriem tiek veidota pēc iespējas veselīga pārtika. Atbilstoši tendencēm Eiropā tajā tiek samazināti dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, būtiski palielinot augu valsts produktu olbaltumvielas. Izstrādātajā pārtikā pilnībā izslēgta E viela nātrija glutamāts. Šī piedeva mākslīgi rada sāta sajūtu, bet, ilgstoši lietota, negatīvi ietekmē veselību. Dažu valstu karavīru pārtikā šī viela tomēr tiek izmantota.
Zinātniece piezīmē, ka veiksmīgi ir atrasts iepakojuma risinājums, kā ilgstoši uzglabāt rupjmaizi, ko sevišķi novērtējuši tie latviešu karavīri, kas dienējuši misijās ārzemēs, kur rupjmaizi nav iespējams iegādāties. Sarunās ar A.Pabriku vairākkārt tika minēts, ka mērķis ir radīt tādu karavīru pārtiku, kuras uzglabāšanas termiņš būtu astoņi gadi (pašlaik tas ir trīs gadi). PTF ministrs izrādīja interesi par dažādiem sausās pārtikas produktiem, kas tapuši pēc pašu zinātnieku izstrādātajām receptēm.
Pēta, kā remontēt kara tehniku
Pirms LLU apmeklējuma aizsardzības ministrs viesojās arī SIA “Kronis” un pēc tam Jelgavas uzņēmumā SIA “Zemgales remonta centrs,” kas arī pērn saņēma grantu sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei.
Aizsardzības ministrijas grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksporta un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas izmantojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē.
Pirmo grantu konkursu Aizsardzības ministrija izsludināja 2018. gadā, savukārt otrais konkurss tika izsludināts 2019. gadā. Līdz šim ar grantiem atbalstīti 12 Latvijas uzņēmumu projekti.
