Lombardi un augļotāji pastāvējuši visās valstīs, laikos un iekārtās. Tā ir vieta, kur, ieķīlājot kādu vērtīgu mantu, īsā laikā var saņemt naudu, kas kritiskā brīdī, iespējams, ir vienīgais situācijas risinājums.
Lombardi un augļotāji pastāvējuši visās valstīs, laikos un iekārtās. Tā ir vieta, kur, ieķīlājot kādu vērtīgu mantu, īsā laikā var saņemt naudu, kas kritiskā brīdī, iespējams, ir vienīgais situācijas risinājums. Lombardu īpašnieki un vadītāji savu iestādi nereti dēvē par sabiedrības barometru. Jo labāk sokas lombardam, jo sliktāk klājas sabiedrībai. Bet, ja klienti ir spējīgi samaksāt procentus par pakalpojumu, ja ir mantas, ko ieķīlāt, un līdzekļi, par ko izpirkt, tas liecina, ka cilvēkiem vēl ir zināmi ienākumi un uz galējās nabadzības robežas viņi vēl nav nonākuši.
Iestādes, kas pastāv un pastāvēs
Pašlaik Jelgavā mantas var ieķīlāt piecos lombardos vai to filiālēs. Vecpilsētas lombardam šogad apritēs desmitā gadskārta. Akciju sabiedrības «Orbīta» vadītājs Arturs Kravals teic, ka pilsētā vecākais lombards pašlaik sevišķi neizjūt konkurences plielināšanos, jo klientiem raksturīgi izvēlēties «sen iemītu taciņu».
Savukārt pēdējā gadā izveidoto lombardu filiāļu vadītāji atzīst, ka piecas šādas iestādes Jelgavai ir par daudz, jo pilsētā nepalielinās nedz iedzīvotāju blīvums, nedz nodarbinātības īpatsvars. Tāpēc lombarda «Zemgale» filiāle izvēlējusies vairāk pievērsties naudas izsniegšanai pret nekustamā īpašuma ķīlu, bet akciju sabiedrības «Efekts» lombards domā pievērsties antikvārām vērtībām ar perspektīvu izveidot pilsētā senlietu tirgotavu.
Procenti ir iespaidīgi
Lai gan attieksme pret augļotājiem visos laikos bijusi ne visai laba, tomēr, kā atzīst lombardu darbinieki, ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu iespēja sarežģītā situācijā ieķīlāt ģimenes dārglietas, sadzīves tehniku vai ko citu un steidzami tikt pie naudas.
Lombardu klientus var iedalīt divās lielākās grupās. Lielāko klientu daļu veido cilvēki, kam grūti ar iztikšanu. Viņiem nauda nepieciešama izdzīvošanai līdz pensijai vai algai. Otra grupa ir lielākas rocības, pat ļoti situēti ļaudis, kam steidzami vajadzīga nauda kādam darījumam. Klientu vidū ir arī cilvēki, kam gadījusies kāda neparedzēta vajadzība – bēres, pēkšņa slimība, iekrājušies parādi, arī kāzas. Protams, lombardā nevienam klientam nejautā un dvēselē nelien, lai izzinātu naudas vajadzības iemeslus. Tomēr nojaust tos var, daudzi arī paši izstāsta gandrīz vai visu dzīvesstāstu.
Zelta un sudraba izstrādājumi, audio un video tehnika, mobilie telefoni un automašīnas – tas ir tradicionālais mantu klāsts, ko lombardā iespējams ieķīlāt. Parasti ķīlas līgums tiek slēgts uz mēnesi, bet ķīlu izpirkšana iespējama jebkurā laikā, kad cilvēkam parādījušies ienākumi. Konkurences iespaidā arī procenti tiek rēķināti nevis par visu līgumā noteikto periodu, bet par laiku, kamēr ieķīlātais priekšmets atradies lombardā. Vidēji par dienu klientam jāmaksā 0,7 procenti no darījuma vērtības. Zemgales lombarda filiālē par ieķīlāto zeltu un elektrotehniku mēnesī jāmaksā 20 – 21 procents. Ķīlai, kuras tirgus vērtība pārsniedz 200 – 300 latu, atkarībā no stāvokļa tiek piemērota individuāla likme, kas svārstās no 8 līdz 10 procentiem mēnesī. Nekustamo īpašumu uz gadu, pusotru var ieķīlāt par četriem procentiem mēnesī. «Jo vairāk naudas aizdodam, jo procenti ir zemāki. Skatāmies, lai klients tos var «pavilkt», jo mūs neinteresē ieķīlātā manta, mēs gribam atgūt aizdoto naudu un nopelnīt procentus,» stāsta Zemgales lombarda prezidente Oksana Eisāne.
Var ieķīlāt īpašumu
Mērķi aizdot naudu pret nekustamā īpašuma ķīlu O.Eisāne skaidro ar to, ka šāda iespēja ir svarīga cilvēkiem, kam steidzami nepieciešama lielāka naudas summa, bet «uz sitienu» to nav kur ņemt, kā arī tiem, kam ienākumi ir, bet viņi oficiāli tos nevar pierādīt. Tāpat kā ņemot kredītu, kamēr nauda un procenti nav atdoti, īpašums Zemesgrāmatā tiek reģistrēts uz lombarda vārda. Īpašuma novērtēšana lombardā maksā desmit latu (bankā 70 līdz 80 latu). Ķīlas devējam jāsedz arī hipotēkas reģistrācijas izdevumi Zemesgrāmatā. «Cilvēki interesējas arī par iespēju aizņemties naudu īpašuma pirkšanai. Tomēr esam atrunājuši, jo to tiešām labāk darīt ar hipotēkas kredīta palīdzību, mūsu procenti šim nolūkam ir pārāk lieli,» stāsta O.Eisāne. Viņa arī ievērojusi, ka nekustamo īpašumu mēdz ieķīlāt latvieši, kam zeltlietu kults nav raksturīgs.
Kurzemes lombardā un tā filiālē ieķīlātajām lietām procentus rēķina pa nedēļām. Par vienu nedēļu jāmaksā seši procenti, par divām, trim un četrām – attiecīgi 12, 16 un 19 procentu. «Efekta» lombardā ieviests dekāžu princips. Par desmit dienām no darījuma vērtības jāmaksā septiņi, bet par 20 un 30 dienām – attiecīgi 13,5 un 18 procenti.
Orientēšanos uz senlietām lombarda vadītājs Vladimirs Hrapuņenko skaidro ar pagaidām neaizņemto nišu – Jelgavā neviens neuzpērk antīkus bronzas, kristāla, porcelāna izstrādājumus, pulksteņus. Sākumā senlietu uz trim četrām dienām pieņem glabāšanā, lai speciālists noteiktu tās vērtību. Pēc tam lieta tiek nopirkta vai arī atraidīta kā nevērtīga. Perspektīvā senlietu klāstu varētu paplašināt un izveidot to tirgotavu, kādas pilsētā vēl nav.
«Efekta» lombardā pastāvīgajiem klientiem paredzēts ieviest individuālu likmi ar atvieglotiem procentiem. Tā kā šis lombards darbojas tikai kopš janvāra, pastāvīgo klientu loks vēl nav noteikts. Savukārt apmeklētāji tiek piesaistīti ar nedaudz zemākiem procentiem nekā citiem lombardiem.
Vecpilsētas lombardā par katru dienu tiek aprēķināti 0,7 procenti no darījuma summas. Automašīnām un citām lielas vērtības ķīlām lombardos procenti tiek noteikti individuāli. Tie maksājami par laika posmu, kādā klients norēķinās ar naudas aizdevēju. Šis lombards darījuma procentus iekasē, ķīlu izpērkot, tāpēc apmeklētāja rīcībā nonāk vairāk līdzekļu.
Visbiežāk ieķīlā zeltu
Visbiežāk iedzīvotāji mēdz ieķīlāt zeltu. Par katru gramu klients saņem trīs latus, par zelta lūžņiem (sabojātu gredzenu, sarautu ķēdīti u.tml.) – 2,50 latu. Šādu summu klients iegūst, arī zeltu pārdodot (zelta uzpirkšana ir viena no lombarda operācijām). Vispirms darbinieki pārbauda, vai atnestā lieta ir cēlmetāla izstrādājums, jo dažkārt klienti arī par nevērtīgu mantu grib saņemt naudu. Arī citi interesenti, ne tikai mantu ieķīlātāji, lombardā var pārbaudīt, vai viņu rīcībā nonācis zelta izstrādājums. Dažos lombardos iespējams juvelierizstrādājumu remonts.
Pret audio, video un citas sadzīves tehnikas ieķīlāšanu lombardi izturas piesardzīgāk. Klientam atkarībā no tās stāvokļa var izmaksāt 30 līdz 70 procentu no priekšmeta tirgus vērtības. Tā kā pārbaude ir vairāk vizuāla, zināmai daļai no klientu piegādātās tehnikas, veicot nopietnāku pārbaudi, var konstatēt lielākus vai mazākus darbības traucējumus. Tie ir zaudējumi, ar ko lombardam jārēķinās. Sadzīves tehniku lombardi ņem nelabprāt, jo lietotus priekšmetus nav viegli izdevīgi pārdot. Bet Zemgales lombarda Tukuma filiālē, piemēram, labprāt ķīlā pieņem atzītu firmu motorzāģus.
Ieķīlājot automašīnas, var saņemt pusi no to tirgus vērtības. Klientam jāsedz arī braucamā turēšanas izdevumi apsargātā stāvvietā.
Mūžīgais riņķa dancis
Lombards ir vieta, kur izteikti jūtamas strupceļā iedzītu cilvēku problēmas. «Uz šejieni nāku tikai tāpēc, ka vajag naudu, lai izdzīvotu līdz algai. Brīžiem paliek kauns, jo katru mēnesi atkārtojas viens un tas pats – ieķīlāju gredzenus, saņemu algu, izpērku un tad atkal ieķīlāju. Citur man nav kur aizņemties naudu, jo arī apkārtējiem tās nav un ir jādomā, kā savilkt kopā galus,» stāsta kāda lombarda pastāvīgā kliente. Cita apmeklētāja norāda uz vajadzību iet pie ārsta un nepieciešamību iegādāties zāles mātei. Un diemžēl lombards ir vienīgā iespēja, kā tikt pie naudas pirms algas dienas. Procentus, kas maksājami par ieķīlāto mantu, kliente atzīst par ļoti augstiem.
Arī lombardu darbinieki atzīst, ka mantas ieķīlāšana uz tik lieliem procentiem nav izdevīga, taču citur tik ātri naudu nav iespējams saņemt. Daudziem lombards kādā brīdī ir pēdējais salmiņš, pie kā pieķerties.
Visvairāk apmeklētāju lombardos ir mēneša beigās un sākumā, kad alga vai pensija jau notērēta, bet nākamā vēl nav saņemta. Arī pirmssvētku un pēcsvētku dienās, kad tēriņi bijuši lielāki, klientu skaits palielinās. Savukārt sestdienās un pirmdienās lombardos var sastapt vīrus, kuri smird pēc alkohola un kuriem pietrūcis līdzekļu paģiru lāpīšanai. No darījumiem ar piedzērušiem cilvēkiem darbinieki cenšoties izvairīties.
Kur krustojas problēmu ceļi
Lombardos var sastapt arī cilvēkus, kam kāds no ģimenes, parasti pusaudzis vai jaunietis, nonācis narkotiku vai spēļu atkarībā. Šādu bērnu vecāki apmeklē lombardus, lai pārliecinātos, vai jaunietis nav ieķīlājis kādu vērtību, kā arī lūdz nepieņemt no bērna ķīlas. Darbinieki apgalvo, ka šādās situācijās viņi cenšas būt saprotoši. Lombardos veidojas arī saraksti, no kādiem cilvēkiem vecāki lūguši mantas neieķīlāt. Tomēr tas ir koks ar diviem galiem, jo narkomāns vai spēlmanis parasti atrod kādu citu cilvēku, ar kura starpniecību vērtības ieķīlāt. Arī nepilngadīgajiem parasti nav problēmu atrast «izpalīdzīgu» onkuli vai tanti. Sākumā vecāki dusmojoties, tomēr vēlāk saprotot, ka ne jau lombards vainojams viņu nelaimē.
Problēmas lombardiem sagādā zagtās mantas. Agrāk vai vēlāk ar policiju un mantu konfiskāciju jāsaskaras ikvienam lombardam. Izņemtā manta tiek atdota īpašniekam, bet lombards vainīgo var iesūdzēt tiesā. Praksē no tā lielas jēgas gan nav. Bez tam lombardu darbiniekiem tiesā jāpiedalās arī kā nozieguma lieciniekiem. «Nesaprotu, kāpēc šajā situācijā esam cietēju lomā: esam aizdevuši savu naudu, manta tiek konfiscēta, un mums vēl jāiet uz tiesu kā lieciniekiem,» stāsta A.Kravals. Tomēr sadarbība ar policiju zagto mantu jomā pastāv. Tā, marta sākumā uz Vecpilsētas lombardu atnests zagts mobilais telefons. Kamēr it kā kārtots ķīlas darījums, izsaukta policija. Aizturēti trīs cilvēki, kas darbojušies RAF masīvā. Taču ne vienmēr lombardā iespējams noteikt, vai ar ieķīlājamo mantu viss ir kārtībā, un tad sākas problēmas.
Neizpirktās mantas pārdod
Lombardiem gan tas nav izdevīgi, tomēr piecus līdz desmit procentus no ieķīlātajām mantām to īpašnieki neizpērk. Visbiežāk neizpērk zeltu, un šie izstrādājumi veido lielāko tālākpārdošanas priekšmetu daļu. Arī mobilos telefonus ar norēķinu parādiem atstājot lombardam. Visbiežāk ieķīlātās mantas «aizmirstot» jaunieši.
Pirms tālākpārdošanas zelta izstrādājumi tiek apstrādāti – pulēti, slīpēti, laboti, uzliktas Latvijas proves. Tādēļ klientiem neesot jābaidās no iepriekšējā saimnieka negatīvās auras – pārdošanā nonāk gluži vai citi izstrādājumi. Neizpirktās ķīlas to cenas dēļ iekārojot daudzi. Tās iegādājoties arī tāpēc, ka veikalā nopērkami tikai mūsdienu izstrādājumi, bet lombardā varot atrast interesantākas un oriģinālākas preces.
Lielākā ieķīlāto izstrādājumu izvēle ir Kurzemes un Vecpilsētas lombardā. Pirmajā nonāk neizpirktie izstrādājumi no filiālēm Saldū, Olainē un Dobelē, kā arī no Zemgales lombarda. Savukārt Vecpilsētas lombards plašākas izvēles nolūkā piedāvā arī Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas produkciju, gan ne par neizpirkto izstrādājumu cenām.
Lombardu pārstāvji atzīst, ka iestādes, kur ieķīlāt mantas, ir pastāvējušas un pastāvēs. «Jo vairāk valsti izlaupīs, jo vairāk lombardu būs. Lai gan tas nav naudīgākais bizness, par dzīvi neesam žēlojušies,» spriež A.Kravals un atzīst, ka dzīves līmeņa uzlabošanās nav jūtama. Sākumā cilvēki ķīlas devuši, lai naudu apgrozītu un nopelnītu vairāk. Tagad daļa šo pašu cilvēku uz lombardu nākot, lai savilktu kopā galus. Lombards kalpo gandrīz kā sociālās palīdzības dienests. Tas gan skan ciniski, tomēr sabiedrības dzīves līmeņa barometrs gan tas varētu būt.
«Cilvēku īpašumā vēl joprojām ir mantas, kas pārdzīvojušas divus pasaules karus, ko, neraugoties uz izmisumu, ģimenes saglabājušas, cerot uz kaut ko labāku. Bet šobrīd cara laiku zelta monētas, pulksteņi nonāk lombardā. Un daļu vairs neizpērk. Cilvēks izvēlas labāk paēst, nopirkt zāles… Dzīve piespiež tā rīkoties,» secina O.Eisāne.
Bet vispār – pieredzējušākie nozares pārstāvji, ja vien iespējams, iesaka labāk neielaisties darījumos ar lombardiem, jo tas cilvēku var ievilkt mūžīgā atkarībā, kad vienai ķīlai seko nākamā, un tā līdz bezgalībai.
