Patlaban, kad ir gada tumšākais laiks, visvairāk jūt gaismas trūkumu.
Patlaban, kad ir gada tumšākais laiks, visvairāk jūt gaismas trūkumu. Sevišķi tas attiecas uz daudzdzīvokļu namu pustumšajām kāpņu telpām un pagalmiem, kas daudzviet ir apledojuši un izskatās diezgan nepievilcīgi. Šajā rakstā iepazīstināsim ar veiksmīgākajiem situācijas risinājumiem.
Padomju laikos Jelgavā visi daudzdzīvokļu namu īrnieki par gaismu kāpņu telpās maksāja namu pārvaldei 28 kapeikas. Summa nemainījās no tā, vai spuldzītes dega katrā stāvā vai gluži pretēji – nevienā, vai tās kāds, uzaustot dienai, izslēdza vai arī ne. Līdzīgi tas turpinājās līdz deviņdesmitajiem gadiem, kad katrai mājai tika pievienots kopējās strāvas skaitītājs. Tad nu izrādījās, ka vienam namam maksa par komunālo elektrību iznāk lielāka, citam – mazāka. Vai pārmaksātāji var mainīt lietas uz labo pusi? Izrādās, tas ir diezgan vienkārši, ja vien mājā dzīvokļu īpašnieki (vai īrnieki) izturas cienīgi pret savu mantu. Uzlabojumiem gan nepieciešami zināmi naudas uzkrājumi. Mājās, kas ir SIA “Jelgavas pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) apsaimniekošanā, tie veidojas no maksājumiem par dzīvokļa ekspluatācijas izdevumiem.
Lampiņu ieskrūvē pats
NĪP inženieris Viktors Ivanovs stāsta, ka vēl pirms dažiem gadiem dzīvokļu īpašnieki zvanīja uz pārvaldi un sūdzējās arī tad, ja montieri kāpnēs nebija ieskrūvējuši lampiņu. Tagad, kad māju vecākie cītīgāk seko līdzi, cik izmaksā viena vai otra šāda nama apsaimniekošanas operācija, tādu pasūtījumu vairs nav. Aritmētika ir ļoti vienkārša. Proti, ja klients piesaka kādu elektrobojājumu, saskaņā ar drošības tehnikas instrukciju šie darbi jāveic diviem cilvēkiem. Tātad divi montieri sēžas automašīnā, brauc uz objektu. Lai nomainītu spuldzi, darba laika patēriņš ir apmēram pusstunda. Rēķinā jāieskaita vēl ceļa izdevumi. Galu galā iznāk, ka vienas spuldzītes nomaiņa dzīvokļu īpašniekiem izmaksā trīs līdz četrus latus, ko NĪP paņems no mājas ekspluatācijas izdevumos iemaksātās naudas. Tad jau desmit reižu izdevīgāk kaimiņiem pašiem savām rokām gaismekli ieskrūvēt vietā un naudu pietaupīt izdevumiem, kur tiešām nepieciešams kvalificēta montiera darbs. Apmēram par divsimt latiem, ja tie nav iztērēti piecdesmit lampiņu ieskrūvēšanai, jau iznāk jauna elektroinstalācija piecstāvu nama vienai kāpņu telpai.
Par kapitālu elektroinstalācijas atjaunošanu bija iestājušies Meiju ceļa 28. nama un Lielās ielas 30. un 32. nama iedzīvotāji. Šajās mājās arī veikti citi atjaunošanas darbi – kāpņu telpās ielikti jauni plastmasas pakešu logi, metāla durvis, nomainīti stāvvadi ūdenim un kanalizācijai.
Atslēga tikai savējiem
Tatjana Paukštelo ir enerģiska kundze, kas strādā Rīgā par firmas “Zepter int. Baltic” vadošo menedžeri. Viņas meita un pirmais mazbērniņš dzīvo Londonā, un tieši tur Tatjana noskatījusies, ka daudzdzīvokļu ēkas var būt patīkamas un sakoptas. Kāpēc tāda nevarētu kļūt māja, kurā dzīvo viņa? Protams, var. Tatjanas uzņēmības un kārtības mīlestības dēļ Meiju ceļa 28. mājas iedzīvotāju vairākums viņu ievēlējuši par savu vecāko.
“Ar manām prasībām ne gluži visi mūsu mājā ir apmierināti. Kopā ar Pašvaldības policiju esmu sastādījusi aktus par zādzībām, ūdens skaitītāju bojāšanu, dzinusi prom no pagalma dīkdieņus un kaušļus. Meistari, kas veic remontdarbus, zina, ja vajadzēs, pati izložņāšu bēniņus un pagrabu, bet centīšos nepalaist garām nepamanītu nevienu viņu nolaidību,” par sevi smaidot saka Tatjana. Jā, viņai mājā bijusi arī opozīcija. Gadījies piedzīvot pat huligāniskus izlēcienus, kad kāds mēģina aizdedzināt kāpņu telpu.
Vakaros, iestājoties tumsai, automātiski pie nama iedegas trīs laternas (uz divām ieejām kāpņu telpās iznāk viena). Kāpņu telpās ir slēdži ar laika releju. Gaisma deg tieši tik ilgi, lai vecāks vīrs var paspēt uzkāpt līdz piektajam stāvam. Ja līdz elektroinstalācijas nomaiņai katrs dzīvoklis par kopējo strāvas patēriņu tumšajos mēnešos maksāja 23 santīmus mēnesī, tagad iznāk tikai septiņi. Nav jau runa tikai par ekonomiju. Agrāk kāpņu telpas izskatījās diezgan bēdīgi, lampas nedega (vai dega visu dienu). Visapkārt netīrība, ko radīja nelūgti viesi. Tagad priekšā stāv dzelzs durvis ar atslēgu, kas, protams, ir katram kāpņu telpas iemītniekam. Mājas vecākā uzskata, ka tā tomēr ir efektīvāka nekā šifra slēdzene. Runājot par nākotnes plāniem, T.Paukštelo teic, ka gribētu atrast līdzekļus ēkas pamatu nostiprināšanai, apzaļumošanai un kāpņu telpu kosmētiskajam remontam. Vēl grūti pateikt, cik ilgā laikā tas izdosies, bet gan jau uz Lieldienām pozitīvas pārmaiņas varēšot manīt.
Ko mājas vecākais saņem par savu darbu? T.Paukštelo teic, ka Domes noteiktā sešu latu atlaide no ikmēneša komunālajiem maksājumiem esot diezgan smieklīga. Vairāk iznāk notērēt, runājot pa mobilo tālruni, kad mājas vajadzībām jākārto ar firmām iepirkumu atlaides un citi apsaimniekošanas jautājumi. Taču viņa visu darot tāpēc, ka mīl šo māju un cer, ka drīz tā izskatīsies tā, ka nav kauns aicināt ciemiņus kaut no Anglijas.
NĪP var aizdot bez procentiem
Dzīvojamo namu kvartālu starp Sv.Annas baznīcu Lielo un Ausekļa ielu uzbūvēja sešdesmito gadu sākumā. Tas bija domāts padomju virsniekiem, kas dienēja Jelgavas apkārtnē. Laikam ritot, māju iedzīvotāji zināmā mērā mainījušies, arī nama Lielajā ielā 32 vecākā, pēc profesijas grāmatvede finansiste, Kate Litvina tur dzīvo no 1997. gada. Tolaik mājai bija radušās problēmas ar siltumtīklu automātiskā regulētāja pakāpenisko nomaksu, kas bija vilkusies aizdomīgi ilgu laiku. Vajadzēja aso finansista prātu, lai pateiktu, ka mājas iedzīvotāji regulētāja cenu un uzstādīšanu jau ir pārmaksājuši. Tā uzticību ieguvusī jaunpienācēja K.Litvina tika pierunāta kļūt par mājas vecāko. Starp citu, viņa Siltumtīklu uzņēmumam nepārmet savādo gadījumu ar regulētāja pārmaksāšanu. Pēc viņas pārliecības, mājas iedzīvotājiem un viņu vecākajam šādām lietām jāseko arī pašiem. Pārmaksātā summa toreiz pieskaitīta ikmēneša maksājumiem par apkuri, kas tad uz laiku iznākuši mazāki.
Runājot par atjaunoto elektroinstalāciju, K.Litvina teic, ka, pirmkārt, samazinājusies maksa par komunālo elektrību. Agrāk tā bijusi pat piecdesmit santīmu. Iznāk, ja vienā stāvā ir četri dzīvokļi, tad visi kopā par vienu degošu stāva lampiņu maksājuši divus latus mēnesī. Tagad summa ir desmit reižu mazāka.
“Sadarbībā ar NĪP man patīk tas, ka pārvalde māju vecākajiem izsniedz norēķinu tāmes. Tad var skaidri redzēt, cik daudz esam samaksājuši par pakalpojumiem, cik esam uzkrājuši un kas izdarīts. Naudu ar rūsu un nosēdumiem aizaugušo stāvvadu nomaiņai NĪP mums pat aizdeva (parāds būs atdots trīs gados – red.). Tādu labvēlību nebiju gaidījusi,” saka K.Litvina. Pēc kāpņu telpām viņai gribētos sakārtot arī nama pagrabus, kur vēl no padomju laikiem bezjēdzīgi glabājas visādi krāmi. Litvinas kundze gan piebilst, ka būt par mājas vecāko īsti nav sieviešu darbs. Viņai šķiet, ka saimnieciskam vīrietim daudz kas veiktos vienkāršāk.
***
No LR būvnormatīva nr.401
Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumos norādītais ēku komunikāciju un iekārtu kalpošanas laiks
– Elektrības sadales skapji – 20 gadu
– Elektroinstalācija zem apmetuma – 40 gadu
– Virs apmetuma – 20 gadu
– Apgaismojuma instalācija – 10 gadu
– Slēdži – 10 gadu
– Ūdensvads – 10 – 30 gadu
– Ķieģeļu sienas un dzelzsbetona konstrukcijas – virs 100 gadiem.
– Daudz gan atkarīgs no tā, cik saudzīgi ir mājas iedzīvotāji. Gadās, ka vecie elektroslēdži kalpo pat trīsdesmit un vairāk gadu.
